Septeni fakti par filmu “Piļsāta pi upis”

Septeni fakti par filmu “Piļsāta pi upis”

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Skateituoju viertiejumam nūdūta latgaliskuo filma “Piļsāta pi upis”, portals lakuga.lv pīduovoj septeņus interesantus faktus par filmys tapšonu i juos sižetu.

1. Filmys uzjimšonā pīsadola vaira nakai 2000 cylvāku

Filma “Piļsāta pi upis” topa pīcus godus, i juos uzjimšonā pīsadaleja vaira nakai 2000 cylvāku. Eipaša lūma ir Latgolys vītejim īdzeivuotuojim, kuri ar lelu entuziasmu pīsadaleja fiļmiešonā gon +30 grādu korstumā, gon –30 grādu soltumā.

Karteņa: A. Zeltiņa

2. Golvonajā lūmā naprofesionals akters

Golvonajā – maļavuotuoja Aņša lūmā – ir naprofesionals akters, 25 godus vacais Dāvis Suharevskis, kurs pats ir nu Gaigalovys. Režisors Vīsturs Kairišs Dāvi izavēlēja, jo jis ir “piļneigs teirradņs”. Kasdīnā Dāvis studej Reigā kimeju i struodoj uzjāmumā “Madara Cosmetics”. Fiļmiešonys procesu jis saleidzynoj ar amalgaceju. Iz alumineja plāksnis, uzpylynojūt dzeivsudroba suoļu škeidumu, rūnās cīši interesanti veiduojumi. “Apmāram tai ari jiutūs – akterim, režisoram, videi iz mane īsadorbojūt, rodās Aņša lūma,” stuosta Dāvis.

Karteņa: A. Zeltiņa

3. Ūtruo profesionaluo filma latgaliski

“Piļsāta pi upis” ir ūtruo profesionaluo muokslys filma, kas uzjimta latgalīšu volūdā. Tei ir unikala paruodeiba latvīšu kinematografā. Režisoram i filmys veiduotuojim nūlamūt, ka juofiļmej latgaliski i Latgolā, vyss nūsastuojs sovuos vītuos, bejs skaidrys, ka filmai juobyun napīradynuotai, drupeit trokai i ar Latgolai rakstureigu humoru. Filmā dzieržamys ari daudzys cytys volūdys, kai krīvu, vuocu i idišs.

Karteņa: A. Zeltiņa

4. Filmys kuģam nūsamaina četri nūsaukumi

Vīns nu filmys centralūs objektu ir kugis. Kai jauns režims, tai Aņšam dorbs, jo juomaina nūsaukumi na tikai īlom i kabinetu uzrokstim, bet ari kuģam. Suokumā tys ir “Boltais guļbs”, kai jau tys latgaliski dasaīt, Ulmaņlaikā kugi juopuordievej literari pareizi – par “Balto gulbi”, pi sorkonajim kugis palīk par “Krasnaja Avrora”, bet, atejūt nacistim kugi puordievej par “Weisser Schwan”.

Karteņa: A. Zeltiņa

5. Atsaucis iz muokslinīku Marku Šagālu

Ar operatoru Gintu Bērziņu V.Kairišs ir sasadorbuojs jau īprīšk, pīvadumam, filmā “Mēlānijas hronika”. Sleipais horizonts “Piļsāta pi upis” ir muokslinīcisks pajiemīņs, kas raksturoj nastabilū i saškūbeitū laiku, gon atsauce iz reiz natuoli Vitebskā dzeivojūšū muokslinīku Marku Šagālu.

Karteņa: A. Zeltiņa

6. Autentiskū vidi roda eisti prīkšmati

Filmys muokslineica Īva Jurjāne uzskota, kod apleik ir eisti prīkšmati i radeita autentiska vide, ari akterūs nūteik vajadzeiguo transformaceja. Gon Bernšteina veikals, gan Naigys saimis apteka beja īkuortuota da pādejuo seikuma ar dažaidom autentiskom ci viesturiskajam izskotam maksimali pītuvynuotom lītom – traukim, buteleitem, baņceņom i ttt. Aptekys vitrinā beja īlyktys ari, pīvadumam, porcelana acs, i nikas, ka filmā juos nav radzamys. Kai stuosta Dāvis Suharevskis, juo varūņs zyna, ka tuos tys ir, i tys, īsajiutūt lūmā, ir cīši svareigi.

Karteņa: A. Zeltiņa

7. Filmā radzamūs gleznu autors ir muokslinīks Reinis Pētersons

Filmys golvonajam varūņam, muokslinīkam Aņšam ir lelys ambicejis – jis grib byut muokslinīks. Eipaša nūzeime filmā ir vacuo ebreju tierguotuoja Bernšteina portretam. Aņša gleznu i zeimiejumu patīsais autors ir muokslinīks Reinis Pētersons.

Karteņa: A. Zeltiņa
Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jun
22
Ūtr
19:00 Mieginuojumi Upeitis stadionā @ Upeitis stadions
Mieginuojumi Upeitis stadionā @ Upeitis stadions
Jun 22 @ 19:00 – 21:30
Mieginuojumi Upeitis stadionā @ Upeitis stadions
22.06. Upeitis stadionā nūtiks vairuoku amatierkolektivu mieginuojumi, kas tiks apskaņuoti, leidz ar tū byus skaļuoki.  Itūgod Andris Slišāns īsoka i aicynoj vosorys saulgrīžus svinēt i īleiguot sovys muojsaimnīceibys ītvorūs, tok, ka gribīs īt i pasaklauseit[...]
Jun
26
Sai
17:00 Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Jun 26 @ 17:00
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu Lūznavys muižā @ Lūznavys muiža
Eisi piec Juoņu i Leigū svātku – 26. junī 17.00 stuņdēs Lūznavys muižā byus sarunu cikla “Literārās sarunas Lūznavas muižā” 2020./2021. goda sezonys nūslādzūšais pasuokums – sarunys ar romanu “Parādu piedzinēji” i “Bruoli” autoru Aldi[...]
Jun
27
Svā
20:00 Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 27 @ 20:00
Māra Čačkys personalizstuode "Klātienes dialogi" Daugovpilī @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Nu 7. leidz 27 juņam Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā var apsavērt muokslinīka Māra Čačkys lelformata dorbu personaliztuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode īzeimej sasatikšonu jeb īspieju otkol apmeklēt muzejus i izstuodis kluotīnē, publiski sasatikt ar Māra[...]
Jun
29
Ūtr
20:00 Pīterdīna tīšraidē nu Rogovkys
Pīterdīna tīšraidē nu Rogovkys
Jun 29 @ 20:00
Pīterdīna tīšraidē nu Rogovkys
Itūgod Pīterdīna 20.00 stuņdēs nūtiks tīšraidē nu Rogovkys centra, nalobvieleigu laika apstuokļu gadejumā – nu Nautrānu sporta hallis-KN (vērtīs Nautrānu sporta hallis-KN “Facebook.com” kontā). Namaineiga Rogovkā ir tradiceja 29. junī svieteit Pīterdīnu, kod nautrānīši gūdynoj dzejnīku[...]
Jul
4
Svā
20:00 Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jul 4 @ 20:00
Tematiskuo izstuode "Politiķei, pedagoģei un sabiedriskajai darbiniecei V. Seilei 130" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Atzeimejūt pedagogis, politikis i sabīdryskuos darbinīcis Valerejis Seilis (1891-1970) 130 jubileju, nu 15. maja da 4. juļa Latgolys Kulturviesturis muzejā varēs apskateit tematiskū izstuodi par gūdu V. Seilei, kai ari īsapazeit ar juos davumu i[...]