2. februarī – Sveču dīna aba Svacaine

2. februarī – Sveču dīna aba Svacaine

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Svacaine godskuortu riņčī īzeimej vydspunktu storp Zīmys saulgrīžim i Pavasara vīnuodeibom, nu dziļuo zīmys tymsuma asam izguojuši, prīškā ceļš iz leluoku dīnys gaismu i jaunu ražys cyklu. Katuoļu kalendarā itūs svātkus sauc par Kunga prezentaceju svietneicā, a agruok tei beja Jaunovys Marijis ceisteišonuos dīna – senejuokī Marijis svātki. Partū tei vairuok beja sīvīšu dīna, jū sauce ari par Zīmys Muorys dīnu.

Poguonu godskuorta

Svacainē zemnīki izvērtēja atlykušūs kruojumus, kam vajadzēja byut pusē – ci pītiks iztikšonai da jaunuos ražys, ci byus loba sākla. Suoce pībaruot vystys, lai Leldīnei diej vairuok i leluokys ūlys, balsynuoja suoda kūkus. Kai vysūs godskuortys gūdūs, ar Svacainē, vajag daudz ēst, byut jautrim i daudz tērēt naudys. Svacainis eipašais rituals – sveču līšona, itū dīnu vēļ pyrma kristticeibys izaplateišonys nūtykuši ceisteišonuos rytuali i dadzynuotys svecis.

Latgolā Svacaini sauc ari slavyskā vuordā par Gramneicu (boltkrīvu Грамніцы, Грамніца, Грамнічнік; čehu Hromnice; pūļu Gromnica, Gromnice, krīvu Громница), “grom” nūzeimoj pārkiuni/Pārkiuni – ari dabasu vaļdinīka veidūlā. A itei dīna beja veļteita Pārkiuņa sīvai – dīvītei, kū īsadūmuoja zibiņa veidā, juos aizguodeibā beja bārnu boruošona. Ticēja, ka zibiņs i pārkiuņs itamā dīnā ir loba zeime.

Laika zeimis

Vēļ Svacainē piec vysaidom pazeimem paredzēja, kaids byus laiks pavasar i vosor. Interesanta nūdarbe šudiņ varātu byut laika vāruojumi. Vysdreizuok, ka nikas nu laika zeimu napīsapiļdeis, niule naīt pat ituos jūmys “profesionalim”, bet tys atteista viereigumu i interesi par dobys procesim. Popularuokī laika ticiejumi Svacainē:

  • Ka Svacainē saļ – byus solts pavasars; ka sylts – byus agrs pavasars.
  • Ka Svacaine solta – byus sylts majs i loba raža.
  • Ka Svacainē tak pašalis – byus breineigs pavasars.
  • Ka Svacainē saule paspeid cik viņ, ka var ījiugt zyrgu, – byus gona saulis sīna i rudzu zīdiešonys laikā.
  • Ka Svacainē saule paspeid cik viņ, ka var ījiugt zyrgu, – da Juoņu byus lobs laiks.
  • Ka Svacainē ilgi saule – byus slykts sīna laiks.
  • Ka Svacainē saule naspeid – jei naspeidēs ari sīna laikā.
  • Kai Svacainē īputynuoti celi – byus leli pavasara plyudi.
  • Ka Svacainē vātrains laiks – byus breineigs pavasars.
  • Ka Svacaine myglaina – byus lītaina vosora.
  • Ka Svacaine apsamuokuse i ar snīgu – byus daudz mads.
  • Ka Svacainē pīsormuojuši kūki – byus boguota vosora.
  • Ka Svacainē snīg – bitem byus daudz bārnu, spītuošonu i mads.
  • Ka Svacainē snīg ci putynoj – byus sylta i lītaina vosora.
  • Ka Svacainē daudz snīg – byus daudz ūgu.
  • Ka Svacainē sanas kuponys – byus augleigs gods.

Marijis ceisteišonuos dīna

Fizeologiski sīvītis organisms piec dzemdeibu teirejās i atsagrīž normalā ritmā piec sešu nedeļu aba pi 40 dīnu. Myusu dīnuos tik ilga sīvītem ir piecdzemdeibu slimeibys lopa, agruokūs laikūs nedeļneicai, naatkareigi nu pošsajiutys, beja juoīvāroj tikpat ilgs aizlīguma izīt ļaudīs periods.

Tys bolstās cīš arhaiskā prīkšstotā, ka menstruali ci piec dzemdeibom asiņojūša sīvīte nav škeista, jei nikam nadreikst dasadūrt, jū juoizolej nu sabīdreibys i tml. Itū īvāruoja kai poguonu kulturuos, tai judaismā i agreimajā kristīteibā. Ari Latgolā bazneicā muotis guoja tikai 40 dīnys piec dzemdeibu, prīsters deve jom eipašu ceistiešonuos svieteibu, tū ir aprakstejs Dekters sovā “Dorvas cīma ļaudis” (1970).

40. dīnā piec Jezus dzimšonys taipat Jaunova Marija beja ar sovu bārnu guojuse iz svietneicu, par gūdu itam nūtykumam kristīši suoce svieteit Sveču dīnu kai vacuokūs Marijis svātkus.

Kunga prezentaceja svietneicā

Bazneica itūs svātku sakarā ir puormejuse akcentus: 2. februarī niule svietej Kunga prezentaceju svietneicā. Evangeleja viestejums ir par tū, ka siermajam pravīšam Simeonam Svātais Gors beja atkluojs, ka dreiž pasaulī atīs Pesteituojs. Kod Kungu Jezu Kristu 40. dīnā piec pīdzimšonys Jezups i Marija atnese iz svietneicu, Svātais Gors tī beja atveds ari Simeonu. Jis atpazyna jaundzymušajā gaideitū Meseju i, pajiems jū rūkuos, saceja, ka šys vars aizīt mīrā, juo acs ir redziejušys pesteišonu.

2. februarī pyrma golvonuos svātuos misis nūteik sveču svieteišona, nūsvieteituos svecis atguodynoj par Dīva kluotasameibu myusu dzeivē, par Kristus Gaismu. Tod sekoj proceseja, kas simboliski atguodynoj Jaunovys Marijis i Bārna Jezus īīšonu svietneicā i attāloj Kristu kai Pasauļa Gaismu.

Grabneica

Grabneica ir vēļ vīns sinonims Svacainei, lītuviski Sveču dīna teik saukta Grabnyčios. Tys ir nu tuo, ka agruok svieteituos svecis sauce par grabneicom. “Grob” slāvu volūduos nūzeimoj škiersts voi kops.

Bazneicā nūsvieteituos svecis vysbīžuok līk iz nuovis gultys gulūšuo rūkuos, sagaidūt bazneickungu ar Vysusvātuokū Sakramentu; līk pi nabašnīka škiersta ci ari juos tur myrušuo izvadeituoji; līk iz golda, skaitūt lyugšonys ci dzīžūt saļmys; līk pretim svātbiļdei. Taipat svieteituos svecis izmontoj ari laulobu laikā, kod jaunive ci jauničs atsavoda nu dzymdynuotuoju pyrma bazneicys, i aizsardzeibai pret nagaisa pūstu.

Styngrai īvāroj tū, ka svieteituos svecis naizmontoj sadzeivis vajadzeibom i estetiskam baudejumam. Agruok telpu apgaismuošonai izmontuoja pošu lītuos nu vušku ci lellūpu tauku, a voska svecis nese iz bazneicu nūsvieteit.