Rēzeknē byus apsaverama Juram Soikanam veļteita izstuode

Rēzeknē byus apsaverama Juram Soikanam veļteita izstuode

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

23. februarī Latgolys viestnīceibā GORS Rēzeknē tiks atkluota izstuode, kas veļteita ekstraordinarai personeibai – muokslinīkam, teoretikam, muokslys kritikam i pedagogam Juram Soikanam (1920–1995).

Izstuodis īrūsme ir muokslinīka symtuo jubileja ituogods 12. aprelī, kai ari tys ir sūļs trymdys viesturis puorsavieršonā i juos aktualiziešonā, paplašynūt myusu zynuošonys i leidzšinejūs pījāmumus par Latvejis muokslys i viesturis nasenejom nūtikšonom. Izstuode ītvers Jura Soikana gleznīceibys dorbus nu juo dorbu serejis “Maģiskais reālisms”, kai ari ļaus īpazeit muokslinīka arhivu, izgaismojūt Soikana biografejis atseviškys puslopys i juo plašū interešu lūku.

Karteņa: Jurs Soikāns. Dzintari. Jiurmola. 1991. gods. Karteņa nu LU Akademiskuos bibliotekys kolekcejis

J. Soikana dailrade i juos atteisteibys trajektorejis ir īvārojami plašys, kai ari īzeimej byutiskys 20. g. s. ūtruos pusis Latvejis kulturys i muokslys viesturis puslopys, kas saisteitys ar trimdu, migraceju i kulturu mejīdarbeibu gon lokalā, gon globalā kontekstā. 1984. godā J. Soikans raksteja: “Asmu palics par treju kulturu cylvāku – latvīšu, krīvu i vuocu. Nadūmoju, ka maņ tys byutu guojs par slyktu. Pavysam ūtraiž – pīzeistu tū par sova veida goreigu buoguotynuojumu, partū ka maņ ir na vīns ci div, a jau treis kulturys taleri! I es naasmu vīneigais, kas jau Latvejā pīdzims i izaudzs div kulturu goreigā pasaulī.“

J. Soikans ir dzims i audzs Ludzā, vuicejīs Rēzeknē i Reigā, bet Ūtruo pasauļa kara nūtykumu īspaidā tyka trymdā, piec kara suocūt dzeivi Dortmundē, Vuocejā, kur ari aizritēja leluokuo daļa juo radūšuos biografejis. 1990. godā jis atsagrīze Latvejā. Sovā radūšajā praksē jis pīsagrīze gleznīceibai, grafikai, gruomotu ilustriešonai, rakstejs dzeju, kai ari muziciejs, izteiksmis formom kulminejūt naordinarūs radūšūs mekliejumūs i atrodumūs. Byutiska juo radūšuo montuojuma daļa ir saraksteituos esejis, muokslys kritikys i teoretiskī puorsprīdumi. Bez tuo izstruoduota ari kibernetiskuos estetikys teoreja kai modernuos muokslys pedagogejis metode, kū Soikans pīlītuoja ari sovā pedagoga praksē. Suocūt ar 1972. godu, Soikans gleznīceibā atteista ideju par “Maģisko reālismu”, konceptualizejūt jū formys, kruosys i dinamikys aspektu ītvorā.

Latgolys viestnīceibā GORS apsaveramajā izstuodē “Juris Soikans. Maģiskais reālisms” byus sakūpuoti muokslys dorbi i arhiva līceibys nu LU Akademiskuos bibliotekys, J. Soikāna Ludzys muokslys školys, kai ari juo meitys privatkolekcejis. Svineiguo izstuodis atkluošona nūtiks 23. februarī 14.00 stuņdēs, eisi pyrms Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2019“ ceremonejis, kurys scenografeju caurveis taišni muokslinīka dorbi. J. Soikanam veļteituo izstuode nu 23. februara leidz 23. martam byus apsaverama koncertzālis div stuovūs nu ūtardīnis leidz svātdīnei nu 12.00 leidz 22.00, bet pyrmūdīnēs nu 12.00 leidz 18.00, izstuodis apmekliejums sevkuram interesentam ir bez moksys.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars