Marijis Dzeislys dzeja – ar skaudrom reminiscensem i aktualom atsaucem

Marijis Dzeislys dzeja – ar skaudrom reminiscensem i aktualom atsaucem

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Marija Dzeisla pīduovoj sovus dzejūļus portala lakuga.lv skaiteituojim. Autoris ci autora eistuo personeiba vēļ aiz viņ teik turāta nūslāpumā. Marijis Dzeislys jaunumim niu var sekuot leidza vītnē Facebook.com.

kam tev Kašpirovskis, ka tev ir Kairišs
nūredzieju sapynā, kai aizmuove Dubnā
napuorcaltūs vuordu laiva
bez airu, bez motora, bez kapitana
bez eistuo vodūņa, bez pareizuos volūdys
nūkoltuši kūki, ūzuli steivi, aplauztom rūkom
plyka smiļkts zūbūs
pi aizbārta ļaužu pylna kopa
naaizmierstuleišu sauve
ka vysus itai varātu salaseit sātā
gryudeņus, pa viejam kaiseitūs
byudeņus, atmiņuos paiseitūs
skaudzeitē sabārtys pūgys
nu seņ sadagušu i satrupiejušu žydu bikšu
ruoviejsliedzieju laikmatā
ite tu vīns niu, vysi ekrani bolti
izrūc sovu kapitanu

kai bolti padebeši guļbi maun
iz sātu aiznešu švaku līceibu
nūglobuoju dzeda grobā iz čardaka
Dīvs muns līcinīks
es nagribieju juo smierts
niu dzeds ar boltim spuornim
volkojās pakaļ i puotorus skaita
tāva zeme ir svāta
muna sāta ir tova sāta
paraugi tik emigrēt
nu zamzemis izviļkšu, par celi puorlikšu, nūskiušu
niu, bārni, jums vysi celi vaļā
lidojit kai putyni, absolventi
jemit un iedit nu rosola bļūdys
absolventu saliduojumā atnessit lizeiku cytugod
paraugi naatnest, napīdūšu
paraugi nūdzeļtiejuši iz školuotuojis golda
līceibā četri latvīšu volūdā
es namuoku, komatus
dzeds tai i naizzynuoja
ministri slēdze školu
kur maņ niu saliduot
kur maņ ar rosolu

aizguoju par upis molkys cierstu
lada itūgod vaira kai Arktikā
tik zīmys navaidana
nivīni šliudūni nanūness
nivīni runuotuoji naaizrunuos
taidi mes ite dzeivuotuoji
kod lads izīt, atlidoj rasnī putyni
pīkrauņ grādā molkys
lai īt Juoņadīna
lai īt vysi tī bļuzneituoji
dzaltonuo prese i kačapādi
lobi deļ žuļkts

kitaiskuos rūzis iz bruoļu kopa dzeraunis sātmalī
nivīna tī tai i naaproka
aizadzēre sābri, aizblūdēja dzāruoji
pastateja betona pīminekli i beņči
kopusvātku nabeja
kam mums tī kauli, kam tei mīsa
sovetskūs burtus nūzoga metala zagli
iz lytkys rasnys kai blučs
tetoviejumā sasaveja Latveja, rūzis i tautyskī raksteni
rīb mani rībieji, cīš muni cītieji
iz Kunga Jezus kopa
treis rūzis plauka, treis rūzis auga, treis rūzis veita
celulits rūžu zīdlapenis pataisa kai dzeivys
iz vacuma jau i redze na tei
rauņ vysu bess, kūka syudeni pluovoj iudinī
nūpierkšu Depo muoksleigūs syudus i aplīšu Preiļu parka rūzis
lai zīd zīdeidamys, lai smuordej smuordiedamys
ite tev na Režica
Rositten

gols golā tai i naizzynuoju
kas tī beja raksteits
biblioteka sadaga ar vysim kuormim
raudzejom gruomotys padūt nu rūkys rūkā
nadatyka
vīna poša nadatyka
ni to Īrejā, ni to
zam tūs rūžu
dzeds ar grobu kai ar laivu aizmuove
napalyka nivīnys pošys līceibys i līcinīka
baba vīna poša audzēja buļbus i kuopustus
vede iz tiergu Krīvejā
pīci bierneni audzejami, kotrys nu sova prīšknīka
cikom ībryda upē
a tod jau vaira na tys
kurs īsavuicejs mauduot, pa ladu naīs

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars