Latgalīts ar naparostū vuordu – Toni Anželo Fernandes

Latgalīts ar naparostū vuordu – Toni Anželo Fernandes

Intervejis autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Jaunīts Toni Anželo Fernandes nu Kaunatys ir Latvejis Universitates students i vīns nu diveju, kurs sajiems LU fonda stipendeju Latgolys “Ceļamaize”. Tei īdybynuota ar mierki atbaļsteit studentus, kuru saknis meklejamys Latgolā. Toni saimis stuosts ir, kai soka jis pats, naparosts i eksotisks, mamys saknis ir Latgolā, bet tāva – Portugalē.

Tovi vuordi i uzvuords nimoz naizaklausa latvyski.

Mes smējemēs ar ūtrū stipendiati apbolvuošonys ceremonejā, ka myusu vuordi i uzvuordi nimoz naatbylst Latgolys izceļsmei. Mes pat suocem dūmuot, voi jī izdareja pareizū lāmumu.

Maņ ir, es saceitu, eksotisks stuosts. Muns tāvs ir nu Francejis i jam ir portugaļu izcelsme. Mammys rodi ir nu Latgolys, saimis saknis ir meklejamys Viļānu pusē, Gaļānūs. Pīdzymu es Vuocejā, Berlinē, kur muni vacuoki sasatyka i suoce sovu kūpdzeivi. Tod mes suocem dzeivuot Francejā, tī nūdzeivuojom septeņus godus, i saīt nu jau pyrms 12 godim puorsacēlem iz Latveju, iz Kaunatu.

Vīnu vuordu maņ īdeve muote, ūtru tēte. Mama saceja, ka nagribēja dūt nikū tipisku i izavēlēja Anželo, bet tāvs – Toni.

1. klasē tu suoci vuiceitīs Latvejā. Kai tev beja īsakļaut cytā vidē?

Francejā cylvāki ir drusku cytaiduoki, mentalitate, sabīdreiba i kasdīna atsaškir i, puorsaceļūt iz Latveju, varēja just itū atškireibu. Beja gryuši integrētīs, bet paļdis munai mammai, vacvacuokim i cytim radinīkim, kuri ar mani runuoja latvyski i vuiceja. Es mudri apgivu volūdu, bet, cik atguodoju, beja gryuteibys volūdys ziņā, bet es ceņtūs komunicēt ar klasis bīdrim.

Tu esi vuiceijīs Kaunatys vydsškolā. Volda uzskots, ka mozā školā gryuši īgiut kvalitativu izgleiteibu. Kaids ir tovs vīdūklis?

Kaunatys vydsškola ir moza lauku škola, bet sprīžūt piec reitingim i verūtīs vaļsts mārūgā i saleidzynojūt ar cytom školom, Kaunatys škola ir variejuse paruodeit lobus rezultatus, vysod ir bejuši lobi sasnāgumi, školāni ir givuši gūdolguotuos vītys olimpiadēs, pīsadalejuši uorpusškolys pasuokumūs, popularizejūt školys vuordu vaļsts leiminī.

Tys ir stereotipiski dūmuot, ka lauku školuos navar īgiut kvalitativu izgleiteibu. Es dūmoju, ka tys ir ūtraižuok. Itaiduos školuos var īgiut vaira nakai piļsātys školuos. Klasis ir mozuokys i školuotuojs vuiceibu stuņžu laikā paspiej individuali pastruoduot ar kotru školnīku. Es uzskotu, ka ari vide ir cytaižuoka i školuotuoji ir pretimnuokūšuoki. Maņ nikod nav bejs kauns saceit, ka es īmu nu lauku školys.

Latvejis Universitatē tu izavielieji studēt komunikacejis zynuotni. Par kū taida izvēle, kas tevi īinteresēja?

Es izskateju daudz variantu, i izvēli raudzeju pīlāguot sovom vēļmem i prasmem. Nu suoku maņ beja bez moz voi utopiskys idejis par studeju jūmu. Daguoja tei šaļts vydsškolā, kod suoču reali apsazynuot, kū es varu, kaidys ir īspiejis. Komunikacejis zynuotne beja lobuokais variants deļ mane, es dūmoju specializētīs reklamā, tei mani cīši iņteresej. Spektrys ir plašs, uzskotu, ka beidzūt studejis, nabyus gryuteibys atrast dorbu.

Tev beja lobys sekmis i ari svešvolūdu zynuošonys. Voi nabeja vylynuojums braukt studēt iz uorzemem?

Maņ beja vysys īspiejis braukt studēt ir uorzemem, bet beja īkšeja napuorlīcynuoteiba par sevi. Es suoču dūmuot, voi tys koč kū maineitu, ka es studātu uorzemēs. Tei nūteikti byutu cyta pīredze, varbyut cytaižuoka izgleiteiba, bet byuteibā nikas jau nasamaineitu. Tūmār es nūliemu, ka palikšu Latvejā. I, ka gūdeigi, es nimoz nanūžāloju.

Naseņ ir beigusīs tova pyrmuo seseja, kaidys tev puordūmys, sajiutys?

Tys beja lels izaicynuojums. Beja interesanti, beju ari uzatraucs par eksamenim, bet gatavejūtīs, saprotu, ka nimoz nav tik gryuši. Informaceja ir vīgli uztverama, saleidzynuojumā ar vydsškolu universitatē nav atškireigu prīkšmetu, nav juopuorsaslādz nu humanitarajom zynuotnem iz eksaktajom. Studeju kursi vīns ūtru papyldynoj i ir vīgļuok koncentrētīs iz vīnu. Nav pruota slūdzis. Es nasaceitu, ka seseja maņ kai studentam byutu bejuse troka pīredze. Lai cik smīkleigi tys naskanātu, maņ patyka.

Kū tev deve stipendeja Latgolys “Ceļamaize”, kas 2019./2020. vuiceibu godā tyka pīškierta pyrmū reizi?

Es vysim uzsveru, ka tei ir aplīcynuojums tam, ka īguļdeitais laiks i energeja vuiceibu procesā, atsamoksoj. Maņ ir prīca, ka maņ ir tys gūds sajimt itū stipendeju. Tei mani motivej tuoļuok struoduot produktivi, radūši, stimulej izvierzeit jaunus mierķus, dareit jaunys lītys. Stipendeja ļaun maņ pošam sevi atbaļsteit tuoļuokajā atteisteibā.

Stipendejis Latgolys “Ceļamaize” mecenats Pīters A. Ragaušs teikās ar pyrmajim atbaļsteitajim stipendiatim. Nu kreisuos: LU fonda izpylddirektore Laila Kundziņa, stipendejis īgivieji Toni Anželo Fernandes i Jelizaveta Klimanova i mecenats Pīters A. Ragaušs. Karteņa: LU fonda privatais arhivs

Studejis tovā dzeivē drūši viņ ījam lelu lūmu, voi tev atlīk laiks ari cytom lītom, izbaudeit studenta dzeivi?

Studejis maņ naaizjam nimoz tik daudz laika. Pyrmajūs studeju mienešūs suoču nūvērtēt, ka maņ ir dūts daudz laika. Atguodoju školys laiku, kod es vysim saceju, ka maņ nav laika, maņ ir juosavuica, pīsadaleju ari uorpusškolys aktivitatēs, pošdarbnīku kolektivūs. Beju sevi nūskaņuojs, ka suocūt studejis, maņ vyspuor nabyus laika nikam, bet tai nimoz nav. Kod dori, tū, kas pateik i uztver mīreigi i pozitivi, pareizi saplānoj sovu laiku, tod nav tik trokai. Es pat breinojūs, ka maņ tik daudz breiva laika pasaruodejs. Es paspieju izdareit vysu, kū es grybu – studēt, skaiteit gruomotys, ari nikū nadareit, maņ ir laiks satikt draugus.

Kaidys ir tovys attīceibys ar latgalīšu volūdu?

Es prūtu runuot latgaliski, nav maņ problemu. Kod es reizem suocu aizadūmuot, kai kaidu vuordu izrunuot, maņ var pazust dūma, kuru grybu pasaceit. Es latgalīšu volūdu īsavuiceju klausūtīs, kai cyti runoj. Es naasmu jū speciali vuicejīs. Izmontuot kasdīnā eisti nasaīt, maņ ir tikai daži cylvāki, ar kurim es runoju latgaliski, tys nūteik reši. Bet tim, kas ar mani uzrunoj latgaliski, es atbyldu latgaliski.

Kaids ir tovs prīkšsats, voi jaunīšim latgaliski runuot ruodīs stileigi?

Es eistineibā pat nazynu, maņ ir neitrala attīksme. Sovā ziņā tei ir taida kai “fiška”, ka cylvāks runoj latgaliski. Dzeivojūt Reigā, kod cyti uzzynoj, ka asmu nu Latgolys, pyrmais vaicuojums ir, voi prūtu runuot latgaliski. Ka atbiļde ir pozitiva, sagaida, ka ar jim parunoj latgaliski. Es nasaceitu, ka tys ir stileigi, i es nasaceitu, ka tys ari nav stileigi. Tys ir īrodums storp jaunīšim. Maņ cīši pateik, ka dažvīt latgalīšu volūda pazibsnej publiskajā telpā, tys dūd ūdzeņu i atškireibu nu cytu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
14
Pīk
11:00 Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
May 14 @ 11:00 – 13:30
Diskuseju cyklys "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu rodūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu cyklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
May
15
Sai
19:00 Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 15 @ 19:00 – May 16 @ 05:00
Izstuode "Andrejam Paulānam - 125" Muzeju nakts 2021 ītvorūs @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Muzeju nakts 2021 “Robežas” ītvorūs 15. majā Latgolys Kulturviesturis muzeja trešuo stuova zalā voi lūgu vitrinuos varēs apsavērt keramikys vecmeistara Andreja Paulāna keramikys traukus i seikplastiku nu muzeja slāgtuos kruotivis.  Andrejs Paulāns (eistajā vuordā Andrivs[...]
May
16
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 16 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactiļžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Ranguču kopūs.
May
19
Tre
14:00 Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
May 19 @ 14:00
Benislavys etnografiskuo ansambļa dzīduojumi pi krystu @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Sekojūt maja mieneša tradicejom dzīduot pi krystu, ari Benislavys etnografiskais ansamblis kotru maja trešdīni 14.00 stuņdēs dzīduos pi krystu.  Itūnedeļ – pi Slavītu kopu krysta.
May
23
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 23 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Majs īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Sudarbis kopūs.