Atkluotuo viestule par Varakļuonu nūvoda īkļaušonu Modūnis nūvodā

Atkluotuo viestule par Varakļuonu nūvoda  īkļaušonu Modūnis nūvodā

Vaļsts prezidentam Egilam Levitam

Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministram Juram Pūcem

Saeimys Administrativi teritorialuos reformys komisejis deputatim

Par Varakļuonu nūvoda  īkļaušonu Modūnis nūvodā

Viesturiskūs Latgolys pogostu – Varakļuonu, Stiernīnis, Borkovys i Murmastīnis cīma – pīvīnuošona Modūnis rajonam nūtyka padūmu okupacejis laikā. Da pat šudiņdīnys Varakļuoni, Varakļuonu i Murmastīnis pogosti ir atškalti nu Latgolys.

Nasaverūt iz tū, ka lela daļa Varakļuonu nūvoda īdzeivuotuoju izsacejuse vieļmi sova nūvoda nuokūtni redzēt Vydzemē (Modūnis nūvodā), gribim uzsvērt, ka administrativi teritorialuo reforma nadreikst ignorēt viesturiskū i kulturviesturiskū aspektu.  Veicūt reformu, mums ir  dūtys vysys īspiejis viesturiskūs klaidu izlobuošonai i Latvejis nūvodu regionaluos identitatis styprynuošonai, kas ir svareigi kūpejuos latvyskuos identitatis i sapratnis veicynuošonai.

Piec 2011. goda tautys skaiteišonys datim Varakļuonu nūvodā 67% īdzeivuotuoju kasdīnā lītoj latgalīšu volūdu. Administrativi teritorialuo reforma nagarantej, ka Varakļuonu nūvodam atsarūnūt Modūnis nūvodā (Vydzemē) tiks nūdrūsynuoti pasuokumi Vaļsts volūdys lykuma 3. panta. 4. dalis īvāruošonai: Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

Grīžam viereibu, ka Satversmis tīsa 2007. goda 29. novembra Rūbežleiguma lītā pīzynuse, ka Latvejis teritoreju sastuoda treis atseviškys dalis (apgoboli) etnografiskajūs rūbežūs, t. sk., Latgola (17., 18.3., 38.4., 40.2., 40.5., 43.4., 46. punkts). Latgolu kai etnografisku teritorejis daļu iz Latvejis Republikys dybynuošonu veiduoja Daugovpiļs, Rēzeknis i Ludzys apriņči (20.1., 48.1., 48.2., 53. punkts), i Rēzeknis apriņčī ītylpa niulenejais Varakļuonu nūvods. Satversmis tīsa pīzyna, ka Latgolai kai viesturiski etnografiskam apgabolam ir sovi nūsaceiti rūbeži (41.2. punkts).

Mes skaitom, ka Varakļuonu nūvods i juo viesture ir byutiska Latgolys kulturviesturiskuo montuojuma daļa. Nūvoda īkļaušona Modūnis nūvodā (Vydzemē)  nadreikst apdraudēt volūdys i lokaluos identitatis tuoluoku pastuoviešonu.

Elīna Apsīte, pedagoge, režisore
Arvīds Babris, LTV režisors, RISEBA lektors
Ilona Birģele, varganiste
Baiba Broka, aktrise
Ieva Broka, juriste
Rihards Dubra, komponists
Jānis Elksnis, LKC izdevnīceibys vadeituojs
Ilze Grēvele-Skaraine, LNO soliste i
Senejuos muzykys centra vodūšuo soliste
Ilze Grudule, baroka čelliste
Romāns Ivanovs, Jāņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys direktors
Voldemārs Ivdris, Latgolys kulturys darbinīks
Dainis Īvāns, kulturys i sabīdryskais darbinīks
Viesturs Kairišs, režisors
Aija Kaškure, breivduorzneica, dendrologe
Andris Keišs, akters
Valters Krauze, akters
Māris Kupčs, Jāzepa Vītola Latvejis Muzykys akademejis asociātais profesors
Ieva Lazdāne, dirigente, ilggadeja Aglyunys bazilikys kora školys direktore
Lidija Leikuma, volūdneica, LU pasnīdzieja
Jānis Lūsēns, komponists
Evija Mundeciema, muzike
Gita Palma, muokslineica
Iveta Pelše, muzike
Jānis Pelše, muziks
Andris Priede, prīsters, LU pasnīdziejs
Anna Rancāne, dzejneica, žurnaliste
Kristaps Rasims, akters
Artis Robežnieks, akters
Edgars Romanovskis, SIA „Latgales dārzeņu loģistika” vaļdis lūceklis
Māris Sirmais, dirigents
Dainis Skutelis, dzīduotuojs
Arnis Slobožaņins, muziks, viesturnīks, filmu producents
Jānis Stafeckis, dirigents
Laura Šarova, Reigys Viesturiskuo Teatra i muzykys bīdreibys vaļdis lūcekle
Elīna Šimkus, LNO soliste
Vestards Šimkus, pianists
Artūrs Uškāns, muziks, kulturys i sabīdryskais darbinīks
Juris Vizbulis, LNO solists
Kristīne Zadovska, dzīduotuoja
Aleksandrs Zeimuls-Priževoits, kulturys i sabīdryskais darbinīks
Ēriks Zeps, etnomuziks

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
8
Sai
20:00 Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 8 @ 20:00
Gundegys Rancānis gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Nu 14. apreļa da 8. maja Latgolys Kulturviesturis muzeja lūgu vitrinuos ir īspieja apsavērt muokslineicys Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Karteņa: rezekne.lv
May
9
Svā
12:00 Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
May 9 @ 12:00
Koncerts "Pasavēros saulītē" @ YouTube
Sagaidūt Muotis dīnu, Kulturys i tautys muokslys centrs “Ritums” pīduovoj virtualu tautys muzykys koncertu “Pasavēros saulītē”. Nu 9. maja 12.00 stuņdem tū varēs apsavērt kulturys centra YouTube kontā ITE. Koncertprogramu taisejuši Aīda, Asnate i Aurēlija[...]
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 9 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduošona pi krucifiksu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness nuok ar tradicionalīm maja dzīduojumim pi krucifiksu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdini 15.00 stuņdēs pi krucifiksu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – pi Malvīnes sātys.   
20:00 Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
May 9 @ 20:00
Māra Čačkys izstuode "Klātienes dialogi" @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Muokslys dīnu ītvorūs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs aicynoj iz muokslinīka Māra Čačkys dorbu izstuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode byus daīmama nu 26. apreļa da 9. maja.  Vaira par Māra Čačkys izstuodi ITE. Izstuodi varēs apsavērt[...]
May
12
Tre
14:00 Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
May 12 @ 14:00
Benislavys etnografiskuo ansambļa dzīduojumi pi krucifiksu @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Sekojūt maja mieneša tradicejom dzīduot pi krucifiksu, ari Benislavys etnografiskais ansamblis kotru maja trešdini 14.00 stuņdēs dzīduos pi krucifiksu.  Itūnedeļ – pi Mastarīgas krucifiksa.