Kod i kai izdūti Svātī Roksti latgaliski

Kod i kai izdūti Svātī Roksti latgaliski

Roksta autors: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Beibelis tulkuojumim nacionalajuos volūduos ir na viņ religiska, bet ari kulturviesturiska nūzeime, partū ka jī byutiski veicynoj literaruos volūdys atteisteibu. Latgalīšu rokstu volūdā vysa Beibele nikod nav tulkuota, 20. g. s. 30. godūs izguoja viņ Jaunuo Dereiba. Katuoliskajā Bazneicā ari ilgu laiku pastuovēja vīdūklis, ka tei nav svareiguokuo gruomota katuoļam individualai skaiteišonai, partū ka cylvāks, kas bolstuos tikai iz sovu subjektivū iztēli, ir slykts ituos gruomotys interpretātuojs.

Pyrmī evangeleju tulkuojumi i puorstuosti

1753. godā Viļņā īspīstuo “Evangelia toto anno..” (“Evangeleji vysam godam..”) ar atseviškim Jaunuos Dereibys fragmentim, ir vacuokuo atrostuo latgalīšu gruomota. 2004. goda atkuortuotū izdavumu papyldynoj Annys Stafeckys izstruoduotais vuordu indekss, kulturviesturisks apceriejums četruos volūduos.

Puslopa nu “Evangelia toto anno..”. Karteņa: literatura.lv

1905. godā Cēsīs izdūta Fraņča Kempa tulkuotuo katuoļu goreidznīka Ignaca Šustera “Swāta wēsture aba Vaca un Jauna Testamenta stosti”, kas beja dūmuota bārnim. Pyrmuo pasauļa kara prīkšvokorā izdūti ari cyti leidzeigi Beibelis gabaleņu puorstuostejumi.

Naizadavušī projekti

Piec “Nacionālās enciklopēdijas”, goreidznīks Andrīvs Kantinieks 20. g. s. suokuos iztulkuoja latgaliski četrus evangelejus, tok jī tai ari natyka īspīsti i manuskripts pagaisa. 1924. godā četrus evangelejus latgaliski izdeve Britu i uorzemu Beibelis bīdreiba (BĀBB), kurai beja puorstuovnīceiba Reigā. Pi tulkuojumim nu pūļu, krīvu i latvīšu volūdys struoduoja latgalīšu kulturys darbinīks Eduards Kozlovskis, kurs beja katuoļs, tok itys projekts radeja konfliktus ar katuoļu goreidznīceibu, kas napīzyna tūlaik protestantiskuos BĀBB tulkuojumus.

Itū “Zemnīku Bolsā” (1924, nr. 13) komentej Fraņcs Trasuns: “Cikom Kantinīks ap Evangelijumim staigōja, cikom gudrōja, kai jūs izdūt, tai i pazuda pats rūkroksts. Tod stōjūs pi Evangelijumu un Apostolu Dorbu tulkōšonas es ar bz. N. Rancanu. (..) Mes bejom nūdūmuojuši jūs izdūt zam kūpeja vōrda kai kūpeju dorbu, Evangelijumus varēja nūdrukōt goreigas vērseibas tipografijā Rezeknē “Dorbs un Zineiba”. (..) Un ka Svāti Roksti ir vaidzeigi katōlim, par tū navar byut nikaidu šaubu. (..) Tagad dreiži byus jau pagōjis gods, kai es asmu īsnēdzis myusu tulkōjumu J. E. arciveiskupa kanceliarijai cenzurā. Bet leidz šam Evangelijumu un Apostolu Dorbu tulkōjums nav spējis tikt ōrā nu cenzūras, nu arciveiskupa kanceliarijas. Nu vīnas puses, tur nav nivīna eista strōdnīka, kas piļdeitu sovu omotu kai vaidzeigs. Nu ūtras puses, var ari tys byut, ka atsarass vīns ūtrys gudrinīks, kas saceis, ka ite bz. Trasuns dybynoj jaunu ticeibu, izdūdams Evangelijumus. (..) Tamlaikam, cikom dažs lobs sepinej par jaunu ticeibu bubulim, kur ir pats izperinējis sovā golvā, Kozlovskis ir īsnēdzis sovu Evengelijumu tulkojumu bez komentara un cenzuras Biblijas Sabīdreibai, kura jū ari ir nūdrukōjuse, bet kuru pēc katōļu lykuma katōli nadreikst skaiteit. Bet kas jim bādas par latvīšu katōļu vaidzeibom, ka tik var pastateit uz sova! Tūmār es atkōrtoju sovu atklōtu, vaicōjumu, kas tod byus ar Evangelijumim un kai byus ar Svātim Rokstim deļ katōlim latvīšu volūdā?”

Aloiza Broka tulkuojums

Aloizs Broks pi Jaunuo Īstuodejuma tulkuošonys stuojās piec Pyrmuo pasauļa kara. 1933. godā teik izdūts I siejums, a II siejums – 1937. godā. Kab maksimali izavaireit nu puorprotumu i oplomeibu, tulkuots taišni greku volūdys, puslopu beiguos dūti skaidruojumi nasaprūtamom teksta vītom, skaists i poligrafiski kvalitativs izdavums. Bet jū nanūviertej. Alberts Sprūdžs  žurnala “Straume” (1934, nr. 8) jaunūs gruomotu apskotā par itū izdavumu roksta: “Tulkōjums korekts, izdavums gleits, bet grōmotai nav ni symtōs daļas nu to īspaida, kas sovā laikā beja Glika tulkōtai beibelei iz baltīšu sadzeivi un kulturu.”

Turāti gruomotu bodā, latgalīši nav radynuoti viertēt sovu puotoru i cytu gruomotu volūdys kvalitati. Pat, ka jim licīs jūceigi skaiteit i dzīduot bolsā par “slaucamu guni” ci “soldonū Jezu”, jī paaudzēs nav uzadrūsynuojuši bazneickungam par tū aizruodeit. Ka katuoļu gruomotā īdrukuots veiskupa “Imprimatur”, kas latiniski nūzeimej “lai teik drukuots”, taidu gruomotu suokt kritizēt byutu gryuts grāks.

Lobuo sākla

Nazuolis i lobuos sāklys pretstatejums ir daudzkuort izmontuots latgalīšu didaktiskuos pamuoceibuos, ari E. Kozlovska latgalīšu pyrmvuiceibys gruomotuos “Lobò sàkla” (1916–1922). Partū 1753. gods “Evangelia toto anno..” i 1933. gods A. Broka tulkuojumu ortografejis i styla atškireibu pīmāram pīleidzeiba par nazuoli Mateja evangelejā (Mt 13: 24–29):

Tu łayku ʃacyja JEZUS ʃovim Moćieklim tu liidzibu: Piliidzynota ir Dabaʃʃu walʃtiba Cyłwakam, kotrys śeja łobu sàkłu ʃowâ teyrumâ. Und kad lauds guleja, atgoja inaydniks jo, und ayzśeja kyukalus ʃtorp kwiʃzym, und nugoja. Und kad izauga zòle, un augli dêwe, tod paʃirodija un kyukali. Tod atnokdami kołpy Sayminika, ʃacyja winiam: Kungs, way tod nałobu sàkłu paśei teyrumâ tòwâ? Nù kurynies tod tur kyukalus. Und paſacyja winim (Sayminiks:) Inaydniks Cyłwaks tu padaryja. Bet kołpy ʃacyja winiam: jo grybi mes iiʃim, un ʃałaʃiʃim jus. Und winʃz paʃacyja: ne, kad rawadami kyukalus, ne izpłyuktumet liidz ar winim un kwiʃzus. Dudit wali abieim augt liidz plauʃzonas laykam, und plauʃzonas łayka paʃacyʃzu plowieim: ʃałoʃat pyrmok kyukalus, und ʃaśinit winius kyuleyʃſzos del ʃadadzynoʃzonas, un kwiʃzus ʃakraunat kulâ munâ. (Evangelia.., 2004 (1753), 18–19)

Tod Jys pastōsteja tim cytu pīleidzeibu saceidams: Dabasu vaļsteiba ir pīleidzynojama cylvākam, kas sovā teirumā īsēja lobū sāklu. Bet koleidz ļaudis gulēja, atgōja īnaidnīks un, pīsējis storp kvīšim nazōļu, aizgōja. Kod sējums sadeiga un deve  augļus, tad pasarōdeja ari nazōles. Sagōjuši pi mōjas saiminīka, kolpi saceja: Vai tu naesi lobū sāklu sējis sovā dryvā? Nu kurīnes tad rodōs nazōles? Jys tim atbiļdēja: Tū padareja īnaidnīks. Tad kolpi jam teice: Vai gribi, lai mes ītu un jū izravātu? Tys atbiļdēja: Nē, jo jyus, nazōli revejūt, varit reizē izrausteit ari kvīšus. Ļaunit obejim augt leidz pļōvei. Pļōves laikā Es teikšu pļōvējim: Pyrmōk salosit nazōli un sasīnit jū kyuļūs sadadzynuošonai, kvīšus, turpretim, sakraunit munā škyunī. (Broks, 1933, 46)

18. g. s. tekstā lītuotais vuords “kiukaļs” apzeimej indeigu (Agrostemma githago), Latgolā pazeistamu neļķu dzymtys pučeiti, kas īsasiej pi labeibys. Myltim ar kiukaļu pījaukumu ir paryugta garša i, lītojūt jūs leluokūs daudzumūs, var apsatrucynuot. Kolupā itū augu sauc par kūkolom, Nautrānūs, Sakstagolā, Stiernīnē – kiukuli, Pūrlovā – kiukaļs, Aulejā, Skaistā – Kiukula, Leiksnā – naksnineite.

Judasa groši

Daudz atguodynuots pasauļa kulturā Jaunuos Dereibys nūtykums ir Judasa nūdeveiba – par 30 sudobra gobolim jis puordeve Jezu. A. Broka Jaunuos Dereibys tulkuotajā tekstā izlosoms par 30 sudobra gobolim: “Kū jyus maņ dūsit, jo es Jū nūdūtu jyusim? Jī pīškeire jam trejsdesmit sudobra gobolu.” Tūmār frazeologismā lītoj vuordu “grošs” vysuos baltu volūduos: Judasa groši, Jūdasa graši, Judo grašiai. Tok cytuos volūdos – “sudobra goboli”: thirty pieces of silver; judaszowskie srebrniki / trzydzieści srebrników; тридцать сребреников.

30 sudobra goboli varātu byut Tīrys šekeli, 120 tuolaika dorba dīnu vierteibā, šudiņ par itaidu naudu varātu nūpierkt videjis klasis automašynu. Sovutīs grašu moneta, piec nominaluos vierteibys seika i navierteiga, vysubīžuok īguluse latgalīšu zemnīku kulduos, tai jei nūsastyprynovuse ari volūdā. Vuorda etimologeja paīt nu latiņu grossus ‘bīzs’, partū ka pyrmī groši bejuši bīzys monetys, kuruos koltys nu 14. g. s.

Ite var runuot par niansēs atškireigu ituo biblisma sapratīni. Sudobra monetys paruoda progoreigu kuoreibu iz naudys, nasariekinojūt ni ar kū. Baltu tautu sapratīnī ar Judaša grašim izceļ nūdeveibys aktu kai taidu – nūdeveibys cena vysod ir smīkleigi moza. Nikaida naudys summa naatsvērs sirdsapzinis cīsšonys i normala dzeive piec taida grāka nav varama.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
28
Cat
18:30 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 28 @ 18:30 – 20:00
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Mar 28 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]