Meikle i meikle – homonimeja latgalīšu rokstu volūdā

Meikle i meikle – homonimeja latgalīšu rokstu volūdā

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Idejis volūdys kaitom i anekdotiskus puorprotumus bīži roda homonimi – vīnaiži raksteiti i izrunuoti atškireigys izceļsmis vuordi. Reizem sakreit viņ raksteiba voi izruna, reizem – vīna forma. Rokstā par homonimeju, homonimim vuordim i formom latgalīšu rokstu volūdā.

Meikle

Vīnaidais skaniskais ītārps itim vuordim ir najaušs, partū ka kotrys nu jūs ir cielīs cytaiži, jī ir eisti homonimi – sakreit ari lūceišona. Capamuos meiklis apzeimuojums radīs kai atvasynuojums nu vuorda “meiceit”, pamatā indoeiropīšu (ide) sakne *menk– ‘meiceit, saberzt’. Itys vuords radnīceigs leidzeigys nūzeimis vuordim: meit, mīkt, muokt, mīcēt, meiksts, myklys, mūceit.

Mynamuos meiklis apzeimuojums ir tuos pošys ciļmis kai “minēt” i angļu “mean” ‘nūzeimēt, byut nūdūmuojušam’. Vuorda “minēt” vysaiduos, bet gona tyvuos nūzeimis izaugušys nu vīna semantiskuo kūdula, pamatā ide sakne *men– ‘dūmuot, byut goreigi rūseigam, īcerēt’.

Kuoss

Itī vuordi nav eisti homonimi, raksteiba, na izruna sakreit viņ pamatformā – vīnskaitļa nominativā. I deklinacejis vīnskaitlinīkam “kuoss” (klepus) nivīnā lūcejumā napasaruoda leidzskaņa “s” meja i jūs izrunoj cītai.

Sovutīs II deklinacejis lītvuordā “kuoss” (kāsis) “s” izrunojami pameikstynuoti i dažūs lūcejumūs pasaruoda leidzskaņu meja: kuoša, kuošam i tml.

Sovutīs II deklinacejis lītvuorda vīnskaitļa nominativs ari izrunā sakreit ar darbeibys vuorda “kuost” nuokūtnis 3. personys formu i paguotnis aktivuo divdaba veirūšu dzimtis vīnskaitļa nominativa formu.

Vierss

Prīškmata augšejuos dalis (I deklinaceja) i gūvu tieveņa (II deklinaceja) apzeimuojumi pamatformā ir taidi pat homografi kai augšuok apsavārtī.

Sovutīs II deklinacejis lītvuorda vīnskaitļa nominativs ari izrunā sakreit ar darbeibys “vērst” paguotnis aktivuo divdaba vīnskaitļa nominativa formu. Par itū sakriteibu Stalina laikā beja izdūmuota anekdote, kū asmu dzierdejuse no sova tāva, jam atguoduodamam Stalina pīminekli Ludzys stacejā:

Veceits staigoj ap Stalina pīminekli i pa šaļtei īsabļaun: “Stalins ir vierss… Stalins ir vierss…” Dežurejūšī miliči suoc auseitīs i palīk namīreigi. Kod jī īt jam kluotyn, kab arestēt, veceits pasoka da gola: “Stalins ir viers sovu dziļū komunista skatīni iz mums vysim…”

Grīzt

Darbeibys vuordi ar nūzeimem ‘likt vierzeitīs pa riņči’ i ‘ar osu reiku atdaleit, škeļt’ ir eisti homonimi, sakreit vysys formys, ari atgrīzeniskajim verbim. Pitam latgalīši grīž i maizi, i molku.

Maut

Vysbīžuok itys homonims roda asociaceju par teicīni “kai muoku, tai maunu”. Kūrzemnīkim vuords “maut” līk īdūmuot par gūvs mauruošonu, Līpuojā pat nazcik godus nūtics dzīduošonys konkurss “Kā māku, tā maunu”, sovutīs latgalīšam itys teicīņs pyrma ir par peļdiešonu, taipat kai tys ir Jāņa Jaunsudrabiņa “Zaļajā grāmatā”.

Trešuo homonima nūzeime ir ‘likt zyrgam mutē īmaukta dzeļžus’, bet Antoņinys Reķēnys “Kalupes izloksnes vārdnīcā” (1998) pīmynāts ari catūrtais arhaiskuokys nūzeimis ‘muot’ homonims, juo lītuojumu volūdneica paruoda ar tautysdzīsmis vuordim: “Sauc ar vuordim, maun ar rūku:/ “Ai, muoseņ, atpakaļ!”

Plēst

Itim darbeibys vuordim dažys personu formys sakreit, dažys – nasakreit. Atškireiguos formys ari atkluoj nūzeimi: tu plēs, pliesi, jis plēse ‘daleit gobolūs, raunūt dažaidūs vierzīņūs’; tu plēt, plieti, jis plēte ‘rytynuot, kluot vaļā’.

Dzeit

Itim vuordim sakreit viņ nanūteiksme i nu juos atvasynuotuos formys. Vuordam ar nūzeimi ‘likt cytam kusteitīs’ ir vysys treis personys formys, tagadnē i paguotnē juos veidoj ar pīdiekli -n-: es dzanu/ dzynu; tu dzeņ/ dzini; jis dzan/ dzyna.

Vuordam ar nūzeimi ‘puorsakluot ar audim’ ir viņ 3. personys i atškireigys nu nanūteiksmis homonima formys: (rāna) dzeist/ dzeja.

Meit

Itim vuordim taipat sakreit viņ nanūteiksme i nu juos atvasynuotuos formys. Formys “es mynu/ mynu; tu miņ/ mini; jis myn/ myna” pīder ar kuoju cyluošonu saisteitajam darbeibys vuordam. Itys vuords ar prīdieklim naatvasynuotā veidā atrūnam Latgolā salaseitajuos tautysdzīsmēs: Vysi myna pūra zuoli, Lai jei gryma dybynā; Vysi mani ryudynuoja, Buorineiti duovuodami. Te vuordam ir agresivitatis semantika, tok ari sevis aizstuoviešonys pozicejā: Bāda bādys galeņā,/ Kas juos vysys izbāduos! / Cytu raužu, cytu dzīžu, / Cytu mynu kuojeņom.

Sovutīs formys “es meju/ meju; tu mej/ meji; jis mej/ meja” pīder ar nūzeimi ‘maineit’ saisteitajam darbeibys vuordam. Jis vairuok izmontuots, atvasynojūt ar prīdieklim i atgrīzeniskū morfemu: meitīs, puorsameit, puormeit, izameit, izmeit, aizmeit.

Degt

Itūs vuordus vuordineicuos markej kai atseviškus homonimus, bet jūs nūzeimis ir gona tyvys. Darbeibys vuorda ar nūzeimi ‘ceņstīs īkūrt’ tagadnis i paguotnis formuos pasaruoda leidzskaņu meja: es dadzu/ dedžu, tu dedz/ dedzi, jis dadz/ dedze.

Darbeibys vuorda ar nūzeimi ‘byut guņs īdarbeibā’ tagadnis i paguotnis formuos napasaruoda leidzskaņu meja: es dagu/ degu (?), tu dedz/ dagi (?), jis dag/ daga. Teik apgolvuots, ka itam vuordam 1. i 2. personys formys nav varamys, tūmār puornastuos nūzeimēs lītoj ari tuos: beja taida temperatura, ka degu kai gunī. Dagu ir ideju.