Ausma Sprukte: grybu motivēt ari cytus runuot latgaliski

Ausma Sprukte: grybu motivēt ari cytus runuot latgaliski

Intervejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Vīna nu “Boņuks 2019” sajiemieju AUSMA SPRUKTE ir Latgolys Regionaluos televizejis latgaliskuokuo seja, pyrmuo TV raidejuma bārnim latgaliski “Žik” autore. Saruna par sova sirdsdorba entuziasmu, baiļu puorvariešonu, prestiža ceļšonu vysam latgaliskajam.

Cik dzilis latgaliskuos saknis tu sevī apjaut?

Tys jau ir nu bierneibys – vacuoki latgalīši, vacuoku vacuoki latgalīši. Latgaliskais i latgalīšu volūda ir īsaguojuse jau munā saimē. Muna pyrmuo volūda beja latgalīšu, tikai piec tam latvīšu literaruo. Vysai myusu saimei, tyvuokajim rakstureigs patriotisms palikt sovā vītā, kur tu esi pīdzims, kur tu dzeivoj, na kur tuoli aizbraukt. Taidys dūmys nav bejs, ka vajadzātu kur cytur sevi paruodeit. Latgaliskais ir vystyvuokais, partū itamā jūmā ari ir juodora.

Es gribieju studēt žurnalistiku, tūlaik izvieleju Rēzeknis Augstškolys Filologejis programu, kam tys tepat iz vītys. Aprokstā īraudzeju, ka ir ari medeju prakse, ari cytys –  muzejā, bibliotekā. Saprotu, ka tepat ari var tū vysu izavuiceit.

Cik latgaliskais ir pīpraseits TV ekranā? Voi cylvāki grib runuot latgaliski kadrā?

Ar tū ir dažaidi bejs. Struodoju jau sešus godus, suokumā gryuši guoja. Cylvāks, apsazynojūt, ka jū redzēs plaša auditoreja, pasoka: “Mani taču rādīs visā valstī, jārunā valsts valodā!” Ar laiku dabuoju uzticeibu nu cylvāku, varbyut īvāruoja, ka cyti runoj latgaliski, ka es poša kamerys prīškā runoju latgaliski, lai jī radzātu, ka es asmu taida poša kai jī, ka maņ nav īrūbežuojumu runuot latgaliski. Tys ir vīns nu golvonūs motivatoru intervātajam runuot latgaliski. Maņ grībīs, lai tei volūda izskaņ, ka jei palīk leidzvierteiga latvīšu literarajai volūdai. Svareigi ir paruodeit, ka mes runojam na tikai saimē, bet ari sabīdryskuos vītuos, kai uorstnīceibys īstuodē, pošvaļdeibā.

Vīnu reizi LTV izlyka titrus, veirīts beja nu Cyblis, specifiski runuoja ar -ļa izskaņom. Es poša nūruodeju, lai līk titrus. Izlyka. Aizruoda, lai es kamerys prīškā narunuotu, kod praseju, parkū, tai ari naatbiļdeja. Šūbreid nikaidus aizruodejumus naasmu dzierdiejuse. Paruodeit, ka latgalīšu volūda skaņ ari medejūs. Motivēt ari cytus runuot kamerys prīškā latgaliski.

Ari pa nūvodim ir atškireiba. Zīmeļlatgolā vide ir taida, ka, suocūt īlu intervejis, cylvāki juouzrunoj latgaliski ar “Lobadīna!” Tod jī ir atsauceiguoki, redz, ka esi sovs, na kaida Reigys televizeja.

Voi omotpersonys runoj latgaliski?

Kai kurs. Tī, kas kategoriski pasoka, ka nā, atsasauc iz vaļsts volūdu, ka jī puorstuov sovu jūmu, ka jī nadreikst tū dareit. Tī, kas pīkreit runuot latgaliski, dora tū bez vysaidu papyldargumentu.

Kurys ir latgaliskuokuos pošvaļdeibys?

Baļtinova, prūtams, Kuorsova, Rēzeknis nūvods – ar itim ļaudim nikod nav bejs problemu. Ludzā prīšksādātuojs runoj latgaliski, ari Rēzeknis mērs tīšraidēs sasavasaloj: “Lobs vokors!”

Latgola ir multikulturals regions. Maņ nav nikas pretim Daugovpiļs nūvodā dzierdēt krīvu volūdu. Tagad jau golvonais, ka Latgolā vyspuor ir cylvāki.

Tī, kas poši ir aktivuoki, syuta par sevi informaceju, tī ari bīžuok pasaruoda myusu sižetūs. Iz tū pošu Viļakys nūvoda Upīti mes bīži braucam, puorejī daudz kū nūklusej. Partū Latgolā cylvākim vajadzātu palikt pošpuorlīcynuotuokim, vajadzātu lapnuok par sevi stuosteit, naslēpt sovus panuokumus. Vysai Latgolai tuo tryukst. Pādejā laikā kulturys cylvāki līk informaceju par sovom aktualitatem vairuok socialajūs teiklūs.

Kai tev ir izadevs dabuot TV skateituoju uzticeibu?

Vajag identificētīs ar puorejim. Cylvākim pateik, kod tu īsasaisti tymā, kū vysi dora. Filmejam tolku, suocu dareit tū pošu, jī radz, ka naasmu prosta molā stuovātuoja… Reiz filmējom nīdru pļaušonu, dobys aizsardzeibys specialiste pīduovuoja runuotīs iudinī. Namuoku peļdēt, baile, kod teiku dziļuok iudinī. Īdeve kombenzonu, bet teikūt jau puori celim, saprotu, ka kombenzons ir ar caurumu. Kuojis beja slapnis, bet izturieju. Interveja saguoja teišom unikala, fonā braukuoja nīdru pļuoviejs. Ari bailis nu augstuma nav trauciejušys izkuopt skotu tūrnī. Pasateicūt itam dorbam, liduots ar helikopteri, braukts ar kuterim. Vysys bailis puorvarātys, dūmojās, ka vaira nikas napuorsteigs. Taipat goduos pa puorsteigumam.

Tys cylvākus ari uzrunuoj, ka žurnaliste poša ir aktiva. Kod cylvāki jau soka, ka jī mani zyna i zyna, cikūs kaids raidejums, tys motivej tuoļuok struoduot. Taišni laukūs myusu zinis verās vysvairuok. Tei uzticeiba struodoj ari piec tam. Kod beja plyudi, socialajūs teiklūs īlyku paziņuojumu, ka mums vajag laivu. Piec pusstuņdis beja. Caur daudzim cylvākim ziņa izguoja. Kod tikkū suoču, gon beja cīš gryutai. Kai Anna Rancane stuosteja Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremonejā, nivīns napadūmuoja, ka variešu struoduot par žurnalisti.

Televizejā jau smejamēs, ka mums kotrai ir “sovs klientu lūks”. Cylvāki zvona i soka, ka jī sižetā grybātu redzēt taišni Beatrisi, Svetlanu voi Ausmu. Kai kolektivs asam cīš labi sasastruoduojuši. Kotrys ūtru papyldynoj. Svetlana ir vairuok krīvyski runojūša, Beatrise viņ televizejā īsavuiceja latgaliski. Eists komandys dorbs, materiali kvalitativuoki palīk. Partū pošim prīca īt iz tū dorbu. Jaunīšim ari īsoku īt tī, kur pošim gribīs, i naklauseit vacuokus, ka jī soka kū cytu.

Tu sovūs raidejumūs sabīdreibu natīši izgleitoj. Kai roduos raidejumu cyklys par medejprateibu?

Vīns nu SIF Medeju atbolsta fonda projektu konkursa tematu ari beja medejprateiba. Izdūmuojom, ka vajag braukt iz pīrūbežu pi vītejūs īdzeivuotuoju, na pratynuot augstys omotpersonys. Ari cylvākus vajag izgleituot caur taidim pošim kai jī – cylvākim nu tautys, cylvāks identificejās ar jim. Ka tei apkūpieja voi tys muojtureibys školuotuojs spiej saškiruot medeju informaceju voi vysmoz saprast, kas ir tycama, kas nav, es ari variešu. I maņ redzīs, ka situaceja pīrūbežā nimoz nav tik švaka, kai jū propogandej. Nav tai, ka pīrūbežys krīvu īdzeivuotuoji zyna tikai Putinu.

Tu muoki īinteresēt ari bārnus…

Bārnu raidejumam “Žik!” taids personiski savteigs īmeslis. Muoseicai pyrms četrim mienešim pīdzyma dieleņš, palyudze mani par krystamuoti. Drauga muosai Leņdžūs treis bārni, tī mozī Leņdžu bārni runoj latgaliski. Tys izaklausa skaisti. Adriana, kurai tiuleņ byus 10, pīsadaleja munā raidejumā. Pošai tei sajiuta, kod laikam gribīs jau byut par mamu. Itys raidejums suocēs ar dūmu, lai munim tyvuokajim bārnim i vysim latgalīšu bārnim byutu, kū vērtīs pa televizoru. Mozūs jau nauzrunuos ziņu sižeti voi pīaugušūs raidejumi.

Karteņa: Andrejs Vasjukevičs

Nazkod tu raksteji dzeju…

Ite īsadarātu eiss krīvu teicīņs “давно и неправда” (S. Ū: tys beja seņ i vairs nav taisneiba). Tys laikam beja filologiskais radūšums. Školys laikā es raksteju dūmrokstus, pīsadaleju konkursūs. Reiz vīnā nu konkursu golvonuo bolva beja braucīņs iz Briseli, tai aizceļuoju. Padsmit godūs ceņšūs dzeju raksteit, bet tys pīryma.

Muns radūšums aizīt televizejis tekstim. Vīns sižets ir kai vīns dūmroksts, vajag radūšu dzierksteli, lai teksti, vuordi sasalīk ar biļdi. Muokslinīciskim sižetim vajag pīīt poetiskuok, tys pošam nu seve juoroda. Vīns raidejums ir 10 puslopom juosaroksta. Bet kod naviņ grybātūs kū vīnkuorši taipat pīraksteit. Varbyut kod na viņ varātu apkūpuot televizejā pīdzeivuotū.

Tei kasdīna mums taida, ka vysi skrīn, skrīn, skrīn. Vīnkuorši atsasēst ar pyldspolvu rūkuos voi kū telefonā īraksteit na vysod saīt. Breivā dīnā ceņšūs mežā pastaiguot ar suni i atsalēgt nu vysa.

Breineiga atsasliegšona nu uorpasaulis ir svātceļuojums iz Aglyunu. Varbyut naasmu tik ticeiga, kai maņ vajadzeiga atsasliegšona nu ituo skriejīņa. Vīnu godu ceļa laikā maņ salyuza telefons, es beju tik laimeiga. Tu naktsmītnē redzi, kai vysi salein telefonūs. Bet es beju nu tuo breiva.

Kaidi ir tyvuokī radūšī plāni?

Ideju jau gona, juos realizejamys ar atbaļsteitajim projektim plus entuziasmu. Mums itamā ziņā ir tuos pošys problemys, kas vysim regionalajim medejim. Maņ byus vēļ pīci raidejumi bārnim, turpynuošu medejprateibys temu par cylvāku saskari ar dezinformaceju. Beatrise gatavej raidejumu par mozuokumtauteibom ar cylvākstuostim, Svetlana par viesturi – par ākom, kū agruok izmontuoja, tagad juos ir pamastys.

Ir dūma sataiseit raidejumu cyklu par profesejom – īdūmys pret realitati. Pīmāram, kū jaunīši zyna voi nazyna par guņsdziesiejim, policistim, influencerim, dizainerim. Par munu žurnalista dorbu reizem ari ir napareizs prīškstots – tikai mikrofons juopajam. Kod tu suoc stuosteit, breinojās, cik dorba juoīlīk.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
26
Pyr
17:00 LTG i ES. Dzeivuos sarunys. Eiro... @ Latgolys Centraluo biblioteka
LTG i ES. Dzeivuos sarunys. Eiro... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Sep 26 @ 17:00 – 20:00
Pyrmūdiņ, 26. septembrī, “Europe Direct Dienvidlatgale” centrs, bīdreiba “LgSC” i Eiropys Savīneibys informacejis punkts Daugovpilī aicynoj iz Eiropys Volūdu dīnai veļteitu nūtykumu “LTG i ES. Dzeivuos sarunys” Daugovpilī, Latgolys Centralajā bibliotekā. Pasuocīņa laikā dzeivuos bibliotekys[...]
Sep
27
Ūtr
19:00 Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
Sep 27 @ 19:00 – 20:30
Bīdreiba “LgSC” sadarbeibā ar latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv aicynoj iz ostoņom latgalīšu rokstu volūdys tīšsaistis bezmoksys nūdarbeibom, kab kotrys interesents varātu izzynuot vaira par latgalīšu rokstu volūdu i īsavuiceit tuos pamatprincipus. Latgalīšu rokstu volūdys[...]
Oct
1
Sai
vysu dīnu Izstuode “Jura Gaigala akvareļi” @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Jura Gaigala akvareļi” @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Oct 1 vysu dīnu
Nu 21. septembra da 1. oktobra Latgolys Kulturviesturis muzejā apsaverama izstuode “Jura Gaigala akvareļi”. Ceļojūšuo izstuode veļteita gruomotys “Jura Gaigala varavīksne” izīšonys svātkim. Tiks izstuodeitys muokslinīka akvareļgleznys nu meitys Dacis Gaigalys kolekcejis.