Dīvkolpuojumus varēs klauseitīs radejā i škārsteiklā

Dīvkolpuojumus varēs klauseitīs radejā i škārsteiklā

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latvejā izsludynuotuo uorkuortys situaceja ītekmiejuse ari kristīšu goreigū dzeivi, spākā ir aizlīgums puļcētīs bazneicuos. Ticeigajim ir vareiba klauseitīs dīvkolpuojumu translacejis radejā i škārsteiklā.

Latvejis diecežu veiskupi informiejuši, ka ticeigī iz uorkuortys stuovūkļa laiku teik atbreivuoti nu pīnuokuma pīsadaleit svātdīnis i obligati svynamūs svātku Svātajā Misē, nu sevkurs, kurs svātdīnēs palīk sātā, teik aicynuots iz kūpeigu saimis lyugšonu, kai ari pīsavīnuot dīvkolpuojuma lyugšonai ar “Radio Marija Latvija” ci Latgolys Radejis, ci škārsteikla starpnīceibu.

“Covid-19 viruss daudzus nu myusu pīspīž apsastuot kasdīnys skriejīnī i pat nūsarūbežuot nu sabīdreibys. Gavieņa laikā itei pīspīdu izolaceja ir papyldu vareiba kotram nu myusu puordūmuot sovu dzeivi, dorbu i lūmu sabīdreibā,” soka prīsters Pīters Skudra, “Radio Marija Latvija” vadeituojs. “Izmontuosim itū laiku, kab atteisteitu sovu goreigumu ci maineitu sovus īrodumus!”

Itymā laikā “Radio Marija Latvija” kotru dīnu nūdrūsynoj divys katuoļu dīvkolpuojumu translacejis 8.00 i 18.00 stuņdēs. Svātdīnēs ir vareiba virtuali pīsadaleit treis dažaidu konfeseju dīvkolpuojumūs: katuoļu 8.00, 11.00 i 18.00 stuņdēs, luteraņu 13.00 stuņdēs, kai ari baptistu 16.00 stuņdēs, informej P. Skudra.

“Radio Marija Latvija” ir katuoļu radejis staceja, kas pastuov jau pīcus godus i raida 24 stuņdis dīnnaktī, i papyldus dīvkolpuojumim eterā skaņ ari raidejumi par goreigumu, psihologeju i attīceibom, zinis i lyugšonys. Radeja raida Reigā, Līpuojā, Kruoslovā i Valkā, staceju var klauseitīs ar škārsteikla i mobiluos aplikacejis starpnīceibu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Oct
29
Pīk
19:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Oct 29 @ 19:00
Grupys “Baltie lāči” koncertprograma “Tirgus stāsti” @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
Oct
30
Sai
09:45 Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 30 @ 09:45
Dorbu īsnīgšona Latgolys muokslinīku izstuodei Rudens 2021 "Pēdas/Pādi" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Latgolys Kulturviesturis muzejs aicynoj Latgolys muokslinīkus leidz 30. oktobram īsnīgt dorbus rudiņa izstuodei. Ituo gods rudiņa izstuodis moto ir tema “Pēdas” aba latgaliski “Pādi”. Pādi, kū mums atstuoj nūtikšonys, satyktī cylvāki, šaļtenis.  Izstuodis aptuvenais laiks[...]
Oct
31
Svā
14:00 Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Oct 31 @ 14:00
Spēle "Ziemeļlatgales detektīvi" @ Zīmeļlatgola
Aicynoj pīsadaleit spēlē, kura topuse Bolvu Centralajai bibliotekai sadarbeibā ar Viļakys nūvodu turisma informacejis specialistem, projektā “Ziemeļlatgales detektīvi”.  Spēlē varēs īpazeit Zīmeļlatgolys dobys i kulturviesturis objektus, kai ari turisma pīduvuojumu – kūpā izpyldūt 121 aizdavumu. [...]
18:00 Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Oct 31 @ 18:00
Foto izstuode "Raiņa dzejolis fotogrāfijā" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Nu 5. maja da 31. oktobra Raiņa muzeja “Jasmuiža” breivdobys teritorejā, Preiļu nūvoda Aizkaļnē, apsaverama foto izstuode “Raiņa dzejolis fotogrāfijā”. Vaira informacejis par izstuodi ITE. 
Nov
5
Pīk
15:30 Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Nov 5 @ 15:30 – 15:50
Laikā nu 1. da 5. novembra byus Latvejis Kulturys akademejis starptautyskuo konferenču sereja “Kultūras krustpunkti XV”, kurys laikā tīšsaistē. varēs dzierdēt kulturviesturnīcis Ievys Pīgoznis lekceju “Tradicionālā apģēba pētniecības un rekonstrukcijas problēmas: ieskats Latgales zeķu izpētē”. [...]