Myužeibā aizguojs dramaturgs i režisors Arturs Tālivaldis Rubenis

Myužeibā aizguojs dramaturgs i režisors Arturs Tālivaldis Rubenis

Roksta autors: portals lakuga.lv

28. martā 92 godu vacumā myužeibā aizguojs dramaturgs i režisors, latvyskuo gora turātuojs ASV Ohaio štata Klīvlaņdē Arturs Tālivaldis Rubenis, viestej informaceja paglobuošonys firmys i Sansetys kopsātys Zīmeļu Olmstedā sātys lopuos.

A. T. Rubenis dzims 1927. goda 5. junī niulinejuo Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa pogosta Sylaunīkūs, guojs školuos Viļānūs, Rudzātūs i Varakļuonūs. Juo tāvs Jānis Rubenis (1898–1978) struoduojs Rēzeknis apriņča policejā, izadīniejs leidz īcierkņa prīšknīkam, bejs Bieržgaļa i Viļānu aizsorgu nodūļu prīšknīks i Rēzeknis 17. aizsorgu pulka 8. ruotys komanders. Apbolvuots ar Aizsorgu nūpalnu krystu i Treju zvaigžņu ordini. Saime 1944. godā dūdās iz Vuoceju, 1950. godā īceļoj ASV.

Arturs Vuocejā studej baltu filologeju Baltejis Universitatē Pinnebergā, piečuok ASV 1954. godā pabeidz Emersonys koledžu Bostonā ar bakalaura grādu dramā i 1956. godā Bostonys Universitatis teatra školu ar magistra grādu režejā i teatra pedagogejā, 1959. godā daboj magistra grādu biblioteku zineibuos. 1959.–1999. godā struodoj akademiskuo bibliografa dorbu, tok turpynoj ari jau Vuocejā suoktuos latvīšu teatrinīka gaitys – kai Klīvlaņdis latvīšu teatra kūpys vadeituojs, pat Latvīšu Teatru Apvīneibys Zīmeļamerikā prīšknīks, Klīvlaņdis latvīšu školys puorziņs, skautu vadeituojs i daudzu cytu pīnuokumu dareituojs.

A. T. Rubenis ir sarakstejs 126 lugys – lugys latvyski veidoj 13 poša izdūtus siejumus, lugys latgaliski – 7 siejumus i vīnā sējumā apkūpuotys lugys angļu volūdā. 90. godūs braucs iz Latgolu, vītejūs teatra mīļuotuojus mudynuojs raksteit lugys i spēlēt teatri, apkūpuojs i izdevs latgalīšu autoru dramatiskūs dorbus, sovā dzymtajā Bieržgaļa pogostā režisiejs jūs īstudiešonu, bejs vīslektors Rēzeknis Augstškolā, ir RA Studentu teatra “ĶerRA” dybynuotuojs i ari pyrmais režisors (1994–1998). Bez daudzūs juo ASV izdūtūs dorbu Latgolā, Latgolys Kulturys centra izdevnīceibā, izguojs juo dorbs “Režijas pamati” (2000).

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars