Tys beja pyrms 100 godu. Satversmis sapuļcis vieliešonys

Tys beja pyrms 100 godu. Satversmis sapuļcis vieliešonys

Roksta autors: Valentins Lukaševičs

Ari niu nu 100 Saeimys deputatu pamateigi zynomi ir tikai kaidi padsmit – voi nu tī, kuri ir cīši rūseigi, voi tī, ap kurim vyrmoj kaids skandaleņš. Nu ir ari klusī dorba dareituoji. Pyrma symts godu Latgolā kaids cylvāks beja Heliodors Jozāns. Par jū, bet vēļ vaira par laiku, kurā jis dzeivuoja, ir itys roksts.

Satversmis sapuļce pyrms Satversmis sapuļcis

1917. gods februarī (piec jaunuo styla tys byutu jau martā) piec namīru golvyspiļsātā Petrogradā i radzūt, ka itūs namīrus atbolsta ari administrativuo i militaruo elite, imperators Nikolajs II atsasaceja nu trūņa – par lobu sovam bruoļam. Tys sovukuort paziņuoja, ka pasaļaus iz jaunīvālātū Satversmis sapuļci – kaidu vaļsts puorvaļdi tei izavēlēs, tei ari byus! Gon jau ka jis i vysi puorejī saprota, ka dīz voi monarhisti i černosotinci uzvarēs gaidomajuos vieliešonuos. Kai vyss var mudri pasamaineit! Vēļ 1913. godā vysā imperejā (i ari Latgolā) vierīneigai tyka svynāta Romanovu dzymtys vaļdeišonys treissymtgade, bet četri godi vāluok…. Nu cīši moz cylvāku palyka uzticeigi cara dūtajam zvārastam! Naveiksmis frontē i  kara cīšonys dareja sovu!

Demokratiskuos Krīvejis Pagaidu (palykuse atmiņā kai Kerenska) vaļdeiba izsludynuoja Satversmis sapuļcis vieliešonys. Tai nagribeigai, vysu nūvylcynojūt… Haotiski, bet 1917. gods rudinī ituos vieliešonys ari nūtyka, tyka īvālāti kūpumā 707 delegati.

Rēzeknē beja jau nūtics t.s. Pyrmais (saukts ari Apreļa) Latgolys kongress. Jaunuo vara Pretrogadā nareagēja iz tom viestulem i delegacejom, kurys aicynuoja realizēt kongresā pījimtūs lāmumus i treis latvyskūs Vitebskys gubernis apriņčus apvīnuot ar puorejū Latveju vīnā administrativā vīneibā.

Latgolys kongress.

1917. gods augustā-septembrī Latgolā uzvyrmuoja diskusejis: kū dareit ar Satversmis sapuļcis aba Učredilovkys vieliešonom? Vīni saceja, ka ir principiali juoignorej, jo latgalīši ir otkol Vitebskys vieliešony apgobolā, tū var iztulkuot kai atsasaceišonu nu kongresa rezolucejis. Cyti otkon saceja, ka tei ir īspieja i tei ir obligati juoizmontoj, prūti, byutu labi, ka Učredilovkā byutu puorstuovāti ari latgalīši. Tī tod tī varātu ceineitīs par latgalīšu tīseibom, kai ari par kongresa rezolucejis eistynuošonu.

Ka Apreļa kongress saškēle eliti t. s. trasunistūs i kempistūs, tod Učredilovkys aba Īstuodejuma sapuļcis vieliešonys saškēle ari Apreļa kongresa uzvarātuojus.

Oktobra mienesī Vieliešonu komisejā Vitebskā tyka īsnāgti i registrāti 14 saroksti, treis nu tūs latgalīšu. Ar Nr. 4 startēja Latgalīšu socialistiskuo dorba ļaužu parteja (Francis Kemps, Aloizs Skruļs, Zenons Laizāns, Francis Vylcāns). Latgalīšu ūtruo saroksta (Latvīšu socialistu-federalistu pi Latgolys Pagaidu zemis padūmis i Latgolys zemnīku) liders beja Ontons Skrynda (itymā sarokstā beja Valereja Seile, Ontons Laizāns, Aloizs Bojārs, Eduards Kozlovskis i c.). Trešais beja Latvīšu nacionaldemokratu saroksts (Jurs Pabērzs, Pīters Lazdāns, Zigfrīds Anna Meierovics, Jezups Kindzuļs, Stanislavs Kambala i c.). Fraņcs Kemps puormete, ka Kazimirs Skrynda sovā laikrokstā “Drywa” namiteigi reklamej sovu bruoli i juo sarokstu. Beja ari taidi latgalīši, kuri startēja nu cytu sarokstu, pīvadumam, favoritu eseru sarokstā beja Jezups Ruskuļs, zemnīks nu Ludzys apriņča Skiņču sādžys (Ulmaņlaikūs itys cylvāks beja nūzeimeigs pogosta darbinīks i lauksaimnīks Škilbānūs). Latgalīšu saroksti deputatu vītys nadabuoja, ari poša Satversmis sapuļce saguoja iz vīnu siedi i tyka nu boļševiku pusis izdzonuota.

Straujī četri mieneši

1920. gods 1. janvarī Latgolā vaļdeja Pītera Stučkys vaļdeiba. Beja klusums pyrma vātrys! 1920. gods 1. februarī “ap miša laiku” stuojuos spākā Latvejis i Padūmu Krīvejis pamīra leigums. Koč ari Latgolā plūsejuos tifa epidemeja, nabeja garantejis, ka pamīrs natiks puortraukts ci nasamiļzs kaids cyts, nagaideits militars konflikts, Latvejis Tautys padūme i Pagaidu vaļdeiba izsprīde, ka maksimali mudri ir juoreikoj Latvejis Republikys Satversmis sapuļcis vieliešonys. Beja daži politiki, kuri saceja: navajag sasteigt, vajag pagaideit – kai nūrymst kaisleibys, lai demobilizejās karaveiri. Vieliešonys var reikuot puorejā Latvejā, bet na Latgolā, jo ite vēļ pieckara haoss, Latgolys apgobolā vieliešonys varāru reikuot piec goda! Jaunizveiduotuos Latvejis vaļstsveiri beja energiski i izliemeigi, jī vīnuojēuos, ka piec īspiejis mudruok vysom institucejom juoatsabreivoj nu vuorda “pagaidu” i vysā vaļstī tautai juoīvielej cylvāki, kuri izsprīss, kaida tod byus jaunuo vaļsts. Ka vieliešonys juoreikoj jau aprelī, komer vēļ nav suokusēs zemnīku dorbu aktivuo sezona.

Latgolys atbreivuošonā pīsadaleja daudzskaiteiguo, disciplinātuo i labi ekipātuo Pūlejis armeja. Tuos karaspāks atbreivuoja Daugovpili, aizguoja leidz Aglyunai, Bukmuižai, Osvejai i Drysai. Pyldūt īprīkšejū nūrunu, pūļu karaspāks marta ūtrajā pusē atstuoja Latveju. Vieliešonu reikuošona sveša, koč ari sabīdruotūs, karaspāka kuotbyutnē nabyutu bejuse eisti pareiza. 14. aprelī laikroksti ziņuoja, ka Latgolā vysur ir tikai Latvejis armeja, pūļu karaspāks tū ir atstuojs. 17. i 18. aprelī vysā vaļstī (izjamūt nalelys streideigys teritorejis, kur vāluok kluotyn pīvēlēja div deputatus) nūtyka 150 Latvejis Republikys Satversmi sapuļcis deputatu vieliešonys.

Kartenis: Preiļu Viesturis i lītišķuos muokslys muzejs

Divys dīnys pi urnom

Vieliešonys nūtyka divejys dīnys, tei beja sastdīne i svātdīne. Vīni īcierkņūs īsaroda sastdīņ pyrma pierts, citi svātdīņ piec bazneicys. Latgolys vieliešonu apgobolā startēja 13 saroksti. Leluokuo vieliešonu sensaceja beja tys, ka Latgolys Zemnīku parteja dabuoja 17 deputatu vītys. Ūtrajā vītā palyka katuoliciskuo Kristeigūs zemnīku savīneiba (Francis Trasuns i c.) ar 6 vītom, bet Fraņča Kempa parteja dabuoja vyspuor tikai vīnu vītu! Tys beja golvonais Satversmis sapuļcis vieliešonu puorsteigums vysys vaļsts leimenī! Zemnīku savīneiba ar Kārli Ulmani prīkšgolā pa vysu vaļsti dabuoja 26 deputatu vītys, bet tikkū izveiduotuo Latgolys Zemnīku parteja vīnā apgobolā izreizi 17 nu 39 Latgolai paradzātajom.

Kas tī par putnim?

Ari pyrma 100 godu vieliešonom dasaceitūs sarokstus numurēja i tys cypars pīlypa kluotyn iz cīši ilgu laiku. Bīži viņ cylvāki nazynuoja, kai sauc parteju, bet precizi zynuoja attīceiguos listis numeri. Deputatim seņ jau beja beigušuos pulnvarus, bet dakarynuotuo birka karinēja i karinēja. Latgolys zemnīku partejai i tuos cylvākim iz cīši ilgu laiku pīlypa cypars 11.

Nu “vīnpadsmitnikū” saroksta Satversmis sapuļcē tyka īvālāti: Jurs Pabērzs, Stanislavs Kambala, Valereja Seile, Apolonija Lavrinoviča, Jezups Kindzuļs, Ontons Laizāns, Hugo Celmiņš, Juoņs Rubuļs, Pīters Sauleskolns, Ontons Rubins, Vincents Kursišs, Pīters Lazdāns, Pīters Zvaguļs, Ignats Gigels, Donats Bicāns, Jezups Lavrinovičs, Heliodors Jozāns.

Puse nu itūs uzvuordu pat lobam Latgolys viesturis zynuotuojam itūšaļt moz kū izsoka. Ari tymūs laikūs beja leidzeigai.

Vīnpadsmitnīku politiskī oponenti saceja, ka “pabērzistim-kambalistim” vieliešonuos vīkuorši pasaveics, ka Latgolā dislocātajim karaveirim komanderi it kai lyka bolsuot par itū sarokstu, ka tyka vyltuoti vieliešonu rezultati i tt.

Satversmis sapuļcis atkluošona.

Vīnpadsmitnīku sarokstā beja 21 kandidats, naīvālāti palyka tikai četri nu dasaceitūs. Sarokstā ar pyrmū numeri startēja Ontons Laizāns – Tautys padūmis lūceklis, mīrtīsness (dzims Sakstagola pogosta Dzeņagolā). Beja treis Tautys padūmis lūcekli, daudz zemstis vaļžu darbinīku, beja ari školuotuoji, mīrtīsneši, zemnīki i karaveiri. Sarokstā nabeja nivīna bazneickunga!

Satversmis sapuļcē kūpumā tyka īvālātys sešys sīvītis, divys – nu Latgolys Zemnīku partejis. Obejis sīvītis, kas startēja 11. sarokstā, tyka īvālātys! Nu saroksta dasaceituoju pusis tys beja drūsmeigs, bet riskants sūļs. Tys varēja ari daudzus vālātuojus atbaideit, jo daudzi tūreiz Latgolā skaiteja, ka politika i vaļsts puorvaļde nav sīvītem atbiļsteiga nūdarbe. Bet varbyut ar itū ari itei parteja vinnēja, prūti, savuocūt Latgolys vālātuoju-sīvīšu bolsus? Vēļ pyrms kara sīvītem vyspuor nabeja bolsa tīseibu.

Apreļa kongresa laikā tyka īvālāti 36 Latgolys Pagaidu Zemis padūmis lūcekli, tūs vydā ari (voi tikai) div sīvītis – jaunkundze Apolonija Lavrinoviča i jaunkundze Valereja Seile. Taitod juos Satversmis sapuļcē nabeja cylvāki bez pīredzis, bet jau īprīkš labi zynomys gon Latgolā, gon Reigā.

Aprīļa kongresa ievālātajā Padomē, pīmāram, nav Stanislava Kambalys. Juodūmoj, ka kaids vāluok nu Padūmis izastuoja i jis tyka nūzeimuots kaida vītā. Dīz voi ir logiski, ka Latgolys Pagaidu Zemis padūme dorbam Latvejis Tautys padūmē i ari daleibai Latvejis vaļsts proklamiešonā izvierzeja puorstuovi, kurs nimoz nabeja ituos Padūmis lūceklis.

Satversmis sapuļcē Stanislavs Kambala tyka īvālāts prezidejā, beja Satversmis sapuļcis prīkšsadātuoja bīdrs. Prūtams, ka ite sovu lūmu nūspēlēja tys, ka jis vīneigais nu latgalīšu pīsadaleja Latvejis vaļsts proklamiešonys pasuokumā. I, nanūlīdzami, ari tys, ka jis beja trešuo leluokuos Satversmis sapuļcis frakcejis puorstuovs. Dīz voi, ka Stanislavs Kambala byutu nu partejis, kurai ir tikai div voi treis deputatu vītys, jis byutu tics itymā augstajā omotā.

Nu Latgolys Zemnīku partejis saroksta Satversmis sapuļcē tyka īvālāts ari vydzemnīks, vīns nu Zemnīku savīneibys dybynuotuoju Hugo Celmiņš (vāluok jis vairuokkuort beja dažaidu nūzaru ministrs, ari vairuokys reizis ministru prezidents). Kai tai?

Ka runoj par Apreļa kongresu, tod parosti vysi atsasauc iz tuo rezolucejis pyrmū punktu, pi tam, cīši bīži dora tū napareizai. Cytur publicej pyrmūs četrus punktus, bet realitatē taidu beja ostoni. Septeitais – “sapulce atzeist par napicišamu Zemniku savinibas nudybynošonu Latgalē un izteic welešonus, lai Pagaidu Zemes Padume nu sowas puses weicynotu taidu nudybynošonu”. Taitod Latgolys kongress deve ekskluzivys tīseibys Zemnīku savīneibai (palykuse atmiņā kai “Ulmaņa parteja”) darbeibai Latgolā. Satversmis sapuļcis darbeibys laikā Latgolys Zemnīku parteja biži viņ atroda vairuok kūpsaucieju ar puornūvodnīku partejom, it eipaši ar Kārļa Ulmaņa Zemnīku savīneibu, bet bīži viņ moz bīdruojuos ar cytom Satversmis sapuļcē īvālātajom latgalīšu partejom.

Triumfatoru programa

Ari politologi myusu dīnuos apgolvoj, ka nivīns eisti nalosa programys, kurys partejis publicej pyrms pošvaļdeibu voi Saeimys vieliešonom. Ka tei ir taida formalitate, politiska birokrateja i tt. Leluokuo daļa cylvāku teišom nalosa, jo programys saraksteitys vīnkuoršim cylvākim nasaprūtamā volūdā, moz tymuos ir par jūs kasdīnys problemom. Pyrms symts godim prīkšvieliešonu programys beja eisys i konkretys.

Latgolys Zemnīku partejis programā beja ostonis sadalis. Ar traknim burtim programā beja itys teksts: “Muižu, muižiņu, pilsatu un baznicu zemes atjemamas nu tagadejim ipašnikim. Kruņa un atjemtos zemes sadolamas bezzemnikim un mozzemnikim par sowumu (sobstwennost’). Kungam tik pat zemes, cik i zemnikam. Zemniki kungam par zemi namoksoj”.

Itei latgalīšu parteja nataiseja izjāmumu bazneicu zemem!

Vēļ programys sadaļā “Zemes waicojums” beja īraksteits, ka “Latgolā zeme dudama tikai witejim senejim idzeiwotojim”, bet “latgališim sadolamas tywokos Kurzemes un Widzemes muižas”, jo cytur zemes ir daudz, bet Latgolā moz, ka sādžys ar vaļsts atbolstu izīt vīnsātuos i tt.

Kas ir cytuos sadaļuos? “Latgolas školos, pašwaļdibos un walsts istodēs – paši latgališi un wyss pa latgaliski. Latgola apwinojama sowā centralā pašwaldibā (gubernē), kur sowi witeji ļaudis. Augstoki iredni pazeimojami uz Latgolu tik ar centralos pašwaļdibas pikrišonu. Taidā pat kortā izdudami waļdibas reikojumi, kas zeimejas uz Latgolu”. Školuos vysi bārni juovuica bez moksys, cyttautīšim ir piļneiga breiveiba volūdys, ticeibys i kulturys ziņā, īnuokumi ir aplīkami ar progresivū nūdūkli i c.

Ružynys pogosta zemnīka dāls

Nu Latgolys Zemnīku partejis saroksta Satversmis sapuļcē tyka īvālāts Heliodors Jozāns. Jis beja vīns nu partejis dybynuotuoju, nu 1920. leidz 1923. godam beja partejis Centrālkomitejis lūceklis. Heliodors Jozāns pīdzyma 1888. gods 27. majā Ružynys pogostā. Tymūs laikūs pogosti beja daudz plašuoki par tagadejim, tūs laiku administrativī rūbeži napavysam nasakreit ar niulinejim.

Puika pabeidze tikai pamatškolu, bet “pateicut sovom pyulem un spējom, vinmār ijemia atbildigus omotus”. Struoduoja pogostā par skrīveri, zemstvā par lītvedi, Rēzeknis apriņča pošvaļdeibā par sekretaru, vieliešonu komisejis vadeituoju i c. Piec īvieliešonys Satversmis sapuļcē dorbuojīs tuos Juridiskajā, ari Finanšu i budžeta komisejā. Nu 1921. gods rudiņa beja mīrtīsness Daugovpilī, tod notars. Myuža pādejūs godus slymuoja ar dylūni, nūmyra 1925. gods 29. majā 37 godu vacumā.

Jurs Pabērzs nekrologā roksta, ka Heliodors Jozāns beja plaši pazeistams sabīdryskais darbinīks, zemnīku draugs i korsts jūs puorstuovs: “Beja kluss un cītigs darbinīks. Viņš nasadzyna pec gūda un vītom, nataisija sev karjeras, bet klusu un apzinigi strodoja dorbu, kuram viņš beja aicynots un kuru viņš uzajemia pildit.”

Daugovpiļs katuoļu kopūs Heliodoram Jozānam sūpluok ir apglobuota juo sīva Aleksandra. Jei beja div godus vacuoka par veiru, bet nūdzeivuoja gondreiž symts godu. Natuoli, drupeit augstuok kaļneņā ir Amālejis Bžezinskys kops. Par Latgolys Aspazeju saukttuo jaunkuņdze saslyma ar tifu i nūmyra 1919. gods vosorā. Kolna ūtrā pusē, aiz kopu bazneicys, besakūceņu i jasminu īskauta atsadus Valereja Seile.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars