Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Suocūt ar 24. apreli, portalā “TVNET” tiks suokts raidejumu i rokstu cyklys “Baltie plankumi Latvijas vēsturē”. Tymā tiks skaidruota Latgolys cytaiduo viesturiskuo atteisteiba i latgaliskuos identitatis veiduošonuos procesi, apsaverūt viesturiskuos personeibys i nūtikšonys, portalu lakuga.lv informej “TVNET” video projektu vadeituoja i producente Evika Muizniece.

Interneta portala “TVNET” veiduotuo raidejuma i rokstu cykla “Baltie plankumi Latvijas vēsturē” golvonais mierkis ir popularā formatā skaidruot Latgolys viesturiski cytaidū atteisteibu, caur paguotnis nūtikšonom atkluojūt ari latgalīšu inteligencis veiduošonuos apstuokļus i Latgolys atmūdys, i kulturys darbinīku lūmu Latvejis vaļsts tapšonā.

“Latgolys viesturis pietejumi, eipaši tī, kuri atsatīc iz 20. godu symtu, veidoj mozu daļu nu Latvejis viesturis historiografejis. Par nūžālu, Latgolys viesture nav bejs prioritars vierzīņs Latvejis viesturis zynuotnis atteisteibā ari pādejūs 25 godu laikā. Daudzu Latgolys 20. godu symta viesturis nūtikšonu gaita, viesturiskais konteksts, personeibu i instituceju lūma i nūzeime aizviņ ir moz pieteita tema, kas atsarūn dažaidu viesturiskūs i ideologiskūs interpretaceju giustā, taidā veidā rodūt daudzys viesturiskuo procesa i konteksta naskaidreibys,” soka raidejuma veiduotuoja Evika Muizniece.

Tiks veiduotys devenis animacejis filmys serejis i roksti. Raidejuma scenarejs baļsteits viesturis olūtūs, kai ari izmontuoti ekspertu, Vladislava Malahovska, Valentina Lukaševiča, Ērika Jēkabsona i Inesis Runcis, komentari.

Jaunajam raidejumam izvālātys itaidys temys:

“Ilgī godi zem svešim jumtim jeb deļ kuo tī latgalīši sovaižuoki?”. Viesturiskūs nūtikšonu apskots nu pūļu laiku leidz Vitebskys gubernis izveidei, latgalīšu identitatis veiduošonuos pamatpūsmi i eipatneibys.

“Troks voi nu Rogovkas?” Stuosts par Pītera Miglinīka tīsuošonūs ar muižnīkim, kuo rezultatā radīs vēļ myusu dīnuos popularais teicīņs “Troks voi nu Rogovkas?”.

“Poloj svātuo Pīterburga”. Stuosts par pyrmajim latgalīšu inteligencis mieginuojumim veiduot interešu grupys Pīterburgā.

“Goreidznīku monologi”. Stuosts par latgalīšu goreidznīkim, kas ari beja golvonī tautys apsavīnuošonys ideju sludynuotuoji, izgleiteibys īstuožu dybynuotuoji, kulturys i nūteikūšūs politiskūs procesu skaidruotuoji vīnkuoršajai zemnīku tautai.

“Dīws, svietej Latveju”. Stuosts par divim Latgolys kongresim, tymūs apsprīstajim vaicuojumim, argumentim “par” i “pret” apsavīnuot ar puorejim Latvejis nūvodim.

“Kai rezolucejā, tai dzeivī?”. Stuosts par Latgolu leidz 1934. godam iz kuo fona var lobuok saprast Ulmaņa režima politiku i attīksmi pret Latgolu i latgaliskū.

“Spielei maineiti nūteikumi”. Latveja piec 1934. gods, laiks, kod jau teik aizmiersti nūsacejumi, iz kuru pamata Latgola pīkryta apsavīnuot ar puorejīm nūvodim.

“Latgola zem sierpa i kuvaldas”. Stuosts par Latgolys kulturu, sabīdreibu i Bazneicu padūmju okupacejis godūs. Latgaliskuos identitatis i kulturys etnografiskuošona i marginaliziešona.

“Ka napīroksta, vāluok navar izlaseit”. Stuosts par Latgolys viesturis vaicuojumi naīkļaušonu kūpejā Latvejis viesturis kontekstā.