TVNET byus Latgolai veļteits raidejums

TVNET byus Latgolai veļteits raidejums

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Suocūt ar 24. apreli, portalā “TVNET” tiks suokts raidejumu i rokstu cyklys “Baltie plankumi Latvijas vēsturē”. Tymā tiks skaidruota Latgolys cytaiduo viesturiskuo atteisteiba i latgaliskuos identitatis veiduošonuos procesi, apsaverūt viesturiskuos personeibys i nūtikšonys, portalu lakuga.lv informej “TVNET” video projektu vadeituoja i producente Evika Muizniece.

Interneta portala “TVNET” veiduotuo raidejuma i rokstu cykla “Baltie plankumi Latvijas vēsturē” golvonais mierkis ir popularā formatā skaidruot Latgolys viesturiski cytaidū atteisteibu, caur paguotnis nūtikšonom atkluojūt ari latgalīšu inteligencis veiduošonuos apstuokļus i Latgolys atmūdys, i kulturys darbinīku lūmu Latvejis vaļsts tapšonā.

“Latgolys viesturis pietejumi, eipaši tī, kuri atsatīc iz 20. godu symtu, veidoj mozu daļu nu Latvejis viesturis historiografejis. Par nūžālu, Latgolys viesture nav bejs prioritars vierzīņs Latvejis viesturis zynuotnis atteisteibā ari pādejūs 25 godu laikā. Daudzu Latgolys 20. godu symta viesturis nūtikšonu gaita, viesturiskais konteksts, personeibu i instituceju lūma i nūzeime aizviņ ir moz pieteita tema, kas atsarūn dažaidu viesturiskūs i ideologiskūs interpretaceju giustā, taidā veidā rodūt daudzys viesturiskuo procesa i konteksta naskaidreibys,” soka raidejuma veiduotuoja Evika Muizniece.

Tiks veiduotys devenis animacejis filmys serejis i roksti. Raidejuma scenarejs baļsteits viesturis olūtūs, kai ari izmontuoti ekspertu, Vladislava Malahovska, Valentina Lukaševiča, Ērika Jēkabsona i Inesis Runcis, komentari.

Jaunajam raidejumam izvālātys itaidys temys:

“Ilgī godi zem svešim jumtim jeb deļ kuo tī latgalīši sovaižuoki?”. Viesturiskūs nūtikšonu apskots nu pūļu laiku leidz Vitebskys gubernis izveidei, latgalīšu identitatis veiduošonuos pamatpūsmi i eipatneibys.

“Troks voi nu Rogovkas?” Stuosts par Pītera Miglinīka tīsuošonūs ar muižnīkim, kuo rezultatā radīs vēļ myusu dīnuos popularais teicīņs “Troks voi nu Rogovkas?”.

“Poloj svātuo Pīterburga”. Stuosts par pyrmajim latgalīšu inteligencis mieginuojumim veiduot interešu grupys Pīterburgā.

“Goreidznīku monologi”. Stuosts par latgalīšu goreidznīkim, kas ari beja golvonī tautys apsavīnuošonys ideju sludynuotuoji, izgleiteibys īstuožu dybynuotuoji, kulturys i nūteikūšūs politiskūs procesu skaidruotuoji vīnkuoršajai zemnīku tautai.

“Dīws, svietej Latveju”. Stuosts par divim Latgolys kongresim, tymūs apsprīstajim vaicuojumim, argumentim “par” i “pret” apsavīnuot ar puorejim Latvejis nūvodim.

“Kai rezolucejā, tai dzeivī?”. Stuosts par Latgolu leidz 1934. godam iz kuo fona var lobuok saprast Ulmaņa režima politiku i attīksmi pret Latgolu i latgaliskū.

“Spielei maineiti nūteikumi”. Latveja piec 1934. gods, laiks, kod jau teik aizmiersti nūsacejumi, iz kuru pamata Latgola pīkryta apsavīnuot ar puorejīm nūvodim.

“Latgola zem sierpa i kuvaldas”. Stuosts par Latgolys kulturu, sabīdreibu i Bazneicu padūmju okupacejis godūs. Latgaliskuos identitatis i kulturys etnografiskuošona i marginaliziešona.

Ka napīroksta, vāluok navar izlaseit”. Stuosts par Latgolys viesturis vaicuojumi naīkļaušonu kūpejā Latvejis viesturis kontekstā.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jan
26
Tre
vysu dīnu Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Jan 26 vysu dīnu
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāvesta Alberta Budžis pīmiņai @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Gūdynojūt prāvesta Alberta Budžis (1930–1957–2017) atceri, Bolvu Centraluo biblioteka aicynoj pietnīkus pīsadaleit “Novadpētniecības lasījumos prāvesta Alberta Budžes piemiņai”. Tēmu lūks nav īrūbežuots, jis ītvar sevkuru pietnīku interesejūšu jūmu, kurys izpietis teritoreja ir Bolvu nūvods. Lasejumu[...]
Jan
28
Pīk
19:00 Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Jan 28 @ 19:00 – 21:00
Gruomotys "Mīlas kastings" muzykaluo prezentaceja @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
28. janvarī 19.00 Babeitis Kulturizgleiteibys centra lelajā zalē, Piņkūs, nūtiks rakstneicys Ilzis Aizsilys gruomotys “Mīlas kastings” muzykaluo prezentaceja.   Par latgalisku nūskaņu pasaryupēs: rakstneica Ilze Aizsila i improvizators Viesturs Vizulis; muzykys grupa “Dabasu Durovys”; videjuos[...]
Jan
31
Pyr
22:00 Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Jan 31 @ 22:00
Referatu pīsaceišona Latgolys kongresam @ Tīšsaistē
2022. gods 31. janvars ir pādejuo dīna, kod 27.-29. aprelī nūteikūšajam Latgolys kongresam var pīsaceit sovus referatus. Kongresa tema – “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”. Aicynuojums pīsadaleit kongresā (ar referatu voi stenda referatu) ITE.[...]
Feb
5
Sai
18:30 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 5 @ 18:30
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
5. februarī 18.30 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]
Feb
6
Svā
15:00 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 6 @ 15:00
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
 6. februarī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]