Jeļena Solovjova: Dizains nav tikai logotips

Jeļena Solovjova: Dizains nav tikai logotips

Intervejis autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Dizains ir vyss, kū ir radejs i roda cylvāks, tai iz vaicuojumu par tū, kas ir dizains, atbiļd Preiļūs dzymušuo dizainere i dizaine kritike JEĻENA SOLOVJOVA. Sarunā ar Jeļenu par dizaina jiedzīni i tū, kai dizains ītekmej myusu dzeivis.

Kai nūliemi pīsavērst dizainam i saisteit sovu profesionalū dzeivi ar itū jūmu?

Es iz dizainu vydsškolys vacumā vierūs cīši vīnkuoršai. Maņ ruodejuos, ka tys ir koč kas šmuks, bet tymā pošā šaļtī na muoksla, bet koč kas tehniskuoks. Laika gaitā, prūtams, ka es givu daudz plošuoku izpratni par dizainu. Maņ ruodejuos, ka dizaina studejis apkūpuos munu interesi gon par muokslu, gon eksaktajim vierzīnim, kas maņ vysod bejuši saistūši.

Reigys Tehniskajā universitatē tu apgivi praktiskys īmanis, bet niu tevi pīsoka kai dizaina kritiki. Kaidi ir dizaina kritiķa pīnuokumi?

Es studieju industrialū dizainu, bet laika gaitā saprotu, ka mani interesej na tikai praktiskuo dorbuošonuos, prīkšmati, bet īspieja iz dizainu pasavērt plašuok, īraudzeit tū kai procesu, kai koč kū, kas byutu pīmāruojams na tikai taustomom lītom, bet ari pakolpuojumim.

Muna profesionaluo dorbuošonuos jau seņ nav saisteita ar produktu dizainu, bet gon ar teoretisku dorbuošonūs, ari procesu i pakolpuojumu dizainu. Itei interese ir atguojuse dabiski. Tei roduos, izejūt nu interesis par viesturiskū perspektivu. Mani sauoce interesēt, kaidys idejis ir rodušuos dizaina kontekstā, kai tuos ir atsateistejušys da myusu dīnu. Dizaina kritiks, teoretiks runoj par dizaina aspektu nu filozofiskuo skotu punkta, mieginuodams īraudzeit kūpbiļdi, vērst dizaineru praktiķu uzmaneibu iz dažaidim aspektim i skaidruot dizaina nūzeimi i lūmu sabīdreibai.

Kai tu definātu, kas ir dizains?

Atbiļdēt iz itū vaicuojumu ir cīši gryuši, jo tys ir sarežgeits. Sarežgeits par tū, ka dizains, pyrmom kuortom, ir cīši ītilpeigs jiedzīņs. Ūtrom kuortuom, laika gaitā dizaina jiedzīņs ir cīši mainejīs. Es nareši, atbyldūt iz vaicuojumu, kas ir dizains, atsasaucu iz britu dizaina viesturneicys Alisis Rovstornys paustū definiceju, ka dizains ir puormaiņu agents. Mes vysi asam īinteresāti, kab puormainis, kas nūteik myusim apleik, byutu veiduotys jāgpylnai, i tī dizains var paleidzēt.

Maņ pošai itūšaļt pateik par dizainu dūmuot plaši. Dizains ir vyss, kū cylvāks ir radejs i turpynoj radeit.

Itys zeimuļs, kuru es turu rūkuos, ir dizains, dators ir dizains, datorprograma ir dizains, muns golds ir dizains, pylsātplanavuošona ir dizains, arhitektura ir dizains, es varātu turpynuot  garu sarokstu.

Dizains ilgu laiku ir bejs koč kas intuitivs, abstrakta ideja, kū nivīns nabeja eisti nūdefiniejs. Īraksteišona vuordineicā ir nūtykuse tikai 16. godu symtā. Bet dizains, prūtams, ka ir radīs agruok, tymā šaļtī, kod cylvāks akmiņa laikmatā rūkā ir pajiems akmini i daškiers tam funkceju voi piec tam papyldynuojs ar estetiskom kvalitatem. Itys cylvāks ir bejs anonimais dizainers. Suocūt ar industrialū revoluceju, mes runojam par dizainera profeseju. Dizains pieški kliva izdeveigs, jo beja vīgļuok puordūt tuos precis, kas beja profesionaļu veiduotys. Leidz 20. godu symta ūtrajai pusei dīzgon šaurai verās iz dizainera profeseju – dizainers, kas projektej čajnīkus, dizainers, kurs veidoj burtveidūlus i t.t. Sovutīs 20. godu symta ūtrajā pusē saprota, ka dizains var byut politisks i socials instruments.

Angļu volūdā vuords “design” teik lītuots gon kai lītvuords, gon kai darbeibys vuords, sovukuort latvyski “dizains” ir lītvuords, koč kas pabeigts, koč kaids gola rezultats, tūmār dizains ir ari darbeiba.

Kai tu saceitu, kas ir lobs dizains?

Runojūt par lobu dizainu, es grybātu izceļt četrys kvalitatis, divejis nu tūs ir obligatys, div mazuok obligatys, bet labi, ka tuos ir.

Pyrmom kuortom, funkcionalitate ir obligata. Dizainers pats izdūmoj, kaida byus juo veiduotuo objekta funkceja. Ka, pīmāram, datorpelis funkceja ir byut lobai, tod tai juobyun ergonomiskai, veiduotai atbylstūši rūkys formai itt. Bet, pīmāram, ka dizainers veidoj konceptuoaluo dizaina projektu – naārtu krāslu, tod, lai cik abstraktai izaklauseitu, bet dizainers itymā naārtajā krāslā ir īkodiejs tū, ka navys tev ir juosēd iz tuo krāsla, bet jis ar itū krāslu pauž socialu problemu, pīvierš tovu uzmaneibu kaidim aspektim. Krāsla funkceja itaidā gadīnī ir pīsaisteit sabīdreibys uzmaneibu i tys ir izveiduots ar mierki byut naārtam siediešonai. Bez funkcejis dizains nav īspiejams, vaicuojums ir par tū, kai dizainers tū interpretej.

Ūtruo līta, runojūt par loba dizaina obligatajim aspektim, ir etika. Itys aspekts ir saleidzynūši jauns, izakristaliziejs pādejūs 50 godūs. Dizaineram ir juouzajam atbiļdeiba par sovu veikumu, jam navar byut vīnolga, kas nūteik ar juo veiduotū prīkšmatu i cylvākim, kuri tū izmontoj. Tū var saukt ari par morali, gūdeigumu voi kai leidzeigai. Ka tys nateik īvāruots, tod navar saceit, ka objektam ir lobs dizains. Par inovaceju pyrms kaida laika palyka ekspresso kopejis kapsulys. Tuos ir funkcionalys, šmukys, ir originalys bez šaubom, bet tuos ir absoluti naetiskys nu vidis aizsardzeibys skotu punkta, jo vide teik pīgružuota ar itom kapsulom.

Myužeigais vaicuojums, voi īrūcs ir lobs dizains, voi Kalašnikova automats ir lobs dizains? Munā skatejumā tys navar byut lobs dizains. Es asmu sajāmuse daudz pretargumentu, bet kai var saceit, ka koč kas, kas nūgalynoj cylvāku, ir lobs dizains?

Puorejuos div kvalitatis, kurys ir vālamys lobam dizainam, bet na vysod ir obligatys, ir estetika i inovacejis moments. Nareši myusim ruodīs, ka dizainam obligati juobyun šmukam, bet tai tys ir navysod. Pīmāram, leimlapenis ir izgudruotys 60. godu beiguos, tūs originaluo kruosa ir urina dzaltona, es navaru nikaidā mārā itū izgudruojumu nūsaukt par šmuku, bet tys ir cīši funkcionals, es tū izmontoju kotru dīnu, tys struodoj labi.

Runojūt par inovceju, tū var ilustrēt ar pīmāru par pyrmū datorpeli. Tū izgudruoja 60. godu beiguos, tei beja lels kūka klucs, ar ritineiti, ar rasnu vodu. Nu myusu dīnu skotu punta es tū navarātu nūsaukt par lobu dizainu, bet sovā laikā tys beja fenomenals izgudruojums, izdūmuot, kai datoru savīnuot ar cylvāka rūku.

Kod es dūmoju par švaku dizainu, maņ pyrmuos īt pruotā lobīreiceibys publiskuos vītuos, kod nazini, kur nūlikt sūmu, izlītnis pludoj iudinī, kas nu krana šļakst iz vysom pusem.

Izlītnis i durovys, i iudiņa krani ir vasals tematiskais vierzīņs. Tu stuovi pi tuo iudiņa krana i miegynoj saprast, kai jū īdarbynuot, i jiutīs kai piļneigs idiots, ka nasaprūti, kur juomīdz. Voi ari durovys, kurys verās iz cytu pusi. Tei absoluti ir dizainera pavieršeiba, juo klaida, ka produkts nav dizaināts intuitivi i logiski. Tei nav myusu kai patārātuoju vaine.

Tys ir vēļ vīns aspekts, parkū par dizainu, tymā skaitā švaku dizainu, ir svareigi runuot, lai mes puorstuotu justīs vaineigi, ka, pīmāram, izmontojūt latvija.lv, navarim nikuo atrast. Tei nav myusu vaine, tys ir švaks dizains. Myusim ir juopīprosa lobuoks dizains.

Tu Latvejis Radejā 3 vodi raidejumu “Kāpēc dizains?”. Kai tu tiki pi raidejuma vadeišonys?

Ka tu dori lītys, kas tevi patīsai interesej, agruok voi vāluok vyss sasakuortoj tai, ka tev ir īspieja tū dareit. Mani uzrunuoja Latvejis Radejis 3 direktore Gunda Vaivode, vaicojūt, voi kūpā ar pīredziejušū žurnalisti Ilzi Dobeli maņ byutu vēļme veiduot itū raidejumu, prūtams, naatsaverūt, es pīkrytu. Es beju prīceiga i sajiusmynuota na tik daudz par sevi, bet par tū, cik tys ir forši, ka sabīdriskajā medejā tiks runuots par dizainu. Es tū uztveru cīši nūpītnai i ar lelu atbiļdeibys sajiutu.

Kas tev ir leluokais izaicynuojums, gatavejūtīs raidejumam, vodūt?

Ir paguojs pyrmais pusgods, vyss ir piļneigi sovaižuok nakai gatavejūt publikacejis. Pyrmajā ocu uzmetīnī ruodīs, kas tī kuo naparuonuot radejā, bet ir juojam vārā formats, specifika, tehniskuos ninansis, montiešonys process.

Muns mierkis kotrā raidejumā ir snēgt na tikai vīdūkļus, bet ari informativu materialu, voi viesturiskūs aspektus, voi plašuoku puorskotu par kaidu temu, dūt sovu pīnasumu zynuošonu kontekstā. Myusim ar Ilzi ir svareigi informēt sabīdreibu, stuosteit par tū, kū dizains var snēgt myus dzeivēs, parkū ir svareigi runuot par dizainu.

Kas tev īt pruotā, kod dzierdi vuordus “Latgola” i “dizains”?

Runojūt par lokalizaceju, pādejuo goda laikā asmu raudzejuse puorstuot tik daudz fokusētīs iz regionim. Viesturiski beja svareigi pasaceit, ka itys ir skandinavu dizains, itys ir itaļu dizains, itei ir vuocu kvalitate. Tys ir svareigi jūprūjom, bet tymā pošā laikā mes dzeivojam globalā pasaulī, i es asmu storp tim cylvākim, kuri cīši atbolsta globalizaceju, radzūt ari nagativūs aspektus.

Kas ir Latvejis dizains? Tys ir tik daudz kas! Maņ nareši ruodīs, ka identitašu mekliejumi vaira ir sasaistē ar reklamys industreju, voi marketinga vajadzeibom. Es naasmu fans dizaina regionalajim mekliejumim, voi mes runojam par Eiropu, Latveju voi Latgolu. Maņ ruodīs forši, ka specialisti nu dažaidu vaļstu var sasadorbuot, mes varim izmontuot myusdīneigys tehnilogejis, byut, pīmāram, Preiļūs, bet struoduot storptautyskam uzjāmumam. Jo dažaiduoki mes byusim, veidojūt dizainu, jo spieceiguoks i lobuoks tys byus.

Ka runojam par Latgolu, tod ite ir breineigys amatnīceibys i lītiškuos muokslys tradicejis, ar kurom vajag lepuotīs. Latvejā pagaidom vēļ mozuok, bet vysā pasaulī vys popularuokys palīk ar rūkom darynuotys lītys, kas ir unikalys.

Dūmojūt par dizaina izpratni Latvejis pošvaldeibuos, mani satrauc i mylsynoj, ka par leluokū sasnāgumu dizaina kontekstā teik uzskateits jauns piļsātys logotips. Teik iztārāts tyukstušom eiro, lai izveiduotu jaunu logotipu. Teišom kaids dūmoj, ka cylvāki puorsaceļs iz kaidu vītu tikai deļ tuo, ka byus jauns logotips? Varbyut vajadzātu suokt ar tū, ka pošvaļdeibuos juosakuortoj procesi, pakolpuojumi i piļsātvide. Šaurais skatejums iz tū, ka dizains ir tikai koč kas šmuks, koč kas unikals, koč kas, kas izceļs myusu identitati, ir moldi, kurus ir puordavuse reklamys agentura. Dizains var vairuok, dizains nav tikai logotips.    

Tu struodoj Reigys dizaina i muokslys vydsškolā par pedagogi. Kas tevi uzrunoj itamā profesejā?

Man cīši pateik struoduot ar jaunīšim, komunicēt ar jim. Jaunīši ir atvārti dažaidom idejom i tymā pošā laikā nasabeist paust sovu vīdūkli. Ar jim maņ ir bejušys vysdinamiskuokuos dikusejis par tū, voi īrūčam ir lobs dizains voi nav. Nu munu vysu darbeibys vierzīņu dorbs školā, izgleituošonys moments ruodīs pats jāgpylnuokais, interesantuokais, mani pošu izgleitojūšs. Maņ pateik apziņa, ka vari cylvākam koč kū īdūt nu sovu zynuošonu.

Voi volūdu var dizainēt? Ka var, kai tys izapauž?

Dizainēt var vysu, leidz ar tū var dizainēt ari volūdu. Ka mes runojam specifiskā idustrejis kontekstā, pastuov taids vierzīņs kai satura dizains. Vīns pīmārs ir Lelbritanejis vaļsts puorvaļde, jim ir lels projekts “GOV.UK”, kas ir leidzeigs myusu “Latvija.lv”, tikai dorbojās daudz intuitivuok i ārtuok. Jim ir atsevišķa trīcīnvīneiba, vairuoki symti satura dizaineru, kuri struodoj ar tekstu, ar saturu. Jūs mierkis ir, lai sistemā atspīgeļuotais saturs ir cylvākim saprūtams, ir skaidrys, ir funckcionals.

Ka runoj par prozys, dzejūļa, lirikys dizainu, tys ir abstraktuok, bet nareši tekstam juobyun funkcionalam, skaidram i cīši konkretam, tod bez teksta dizaina navar iztikt.