Ivars Matisovs: Latgolys teritoreja ir leluoka par dažu lobu vaļsti

Ivars Matisovs: Latgolys teritoreja ir leluoka par dažu lobu vaļsti

Intervejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Itys gods Covid-19 īrūbežuojumu deļ ir eipašs vysuos jūmuos, vīna nu vysvaira zaudejušūs ir turisma industreja i poši ceļuotgrybātuoji. Ka navarim dūtīs tuoli, varbyut itys laiks i situaceja īdūti taišni deļ tuo, kab īpazeit sovu tyvuokū apleicīni i atkluot jū interesantu i vīnreizeju? Īrūsmei saruna ar geografu i kaisleigu ceļuotuoju Ivaru Matisovu.

Kai Covid-19 īrūbežuojumi ītekmej individualū ceļuošonu?

Pandemejis deļ daudzi izmaineja sovus geografiskajūs ceļuojumu plānus. Maņ ir aizdūmys, ka itūvosor cylvāki vairuok apceļuos Latveju, reizē Latgolu. Tī uorzemu ceļuojumi voi nu nabyus varami, voi ari īspiejamī liksīs gona riskanti. A tī, kas nagribēs sēdēt dzeivūkļūs, ceļuos pa Latveju. Carams, ka dūsīs ari iz Latgolu.

Pasavieru pādejū turisma statistiku par Daugovpili, kas ir golvonais turisma pīviļkšonys punkts Latgolā: ituogods pyrmajūs trejūs mienešūs nu vysu uorzemu turistu, kas apcīmuojuši Latveju, Daugovpili apmekliejuši viņ 1,6%, interesej jūs pamatā Rotko centrs i cītūksnis. Nu Latvejis turistu – Daugovpilī bejuši viņ 4,9%. Itam skaitļam vajadzātu pīaugt. Latgola aizjam vairuok par 14 000 kvadratkilometru (precizi 14 547 m2 – S. Ū.), tys deļ apceļuošonys nav moz. Latgolys teritoreja ir leluoka par dažu lobu vaļsti.

Maršruts juoplānoj tai, lai aptvert vairuok dažaideibys. Niu cylvāki beistās kur dūtīs ar sabīdryskū transportu, sovutīs ar ritini tu nivīnu naapdraudi, tevi nivīns naapdraud. Šudiņ (19. majā – S. Ū.) piec dorba jau asmu nūbraucs 19 km Rēzeknis tyvumā pa vysaidim celim – pa šosejom, pa lauku graņtinīkim, pa mozajim lauku celenim ar zuoli pa vydu. Tī mozī ir poši lobuokī, drūsuokī, interesantuokī.

Nazkod Oskars Seiksts stuosteja teoreju, ka senatnē celi varātu byut veiduojušīs tī, kur zemē ir guņs dzeislys i juos dūd energeju tim, kas īt voi brauc pa itū ceļu. Reali, pa mozajim celenim braucūt, ir pateikamys sajiutys.

Sovutīs vysnapateikamuokī ir plotī, ar škembom i graņti nūbārtī, nūgreiderātī lauku lelceli… I sausā laikā cīš putekļaini. Šudiņ ari taidā pūsmā tyku, div ar pusi kilometrus atsakomuoju.

Maršrutus braukdams varieju, kai viejs pyuš, kaida pošsajiuta, cik spāka palics – varbyut var līku lūku pajimt. Pīsaturu pi idejis, ka velomaršruti sezonā juoizbrauc treis reizis – pavasar, vosor i trešū reizi rudiņ. Ainova pavysam sovaiduoka i kruosuos, i izjiutuos, i smaržuos. Tī ir treis atškireigi ceļuojumi.

Es kotru godu majā dūdūs ari taidā kai geografa “svātceļojumā” pa Latgolu ar maršruta autobusim. Bet sabīdryskais transports jau ir kas cyts.

Kaidi ir tovi meiluokī maršruti?

Daudz taidu maršrutu. Navaru tik dažus nūsaukt. Ari velomaršruti ir vīns, kuojom īšona vēļ kas cyts, laivuošonai vēļ cyti maršruti, autobraukšanys maršruti ir poši garuokī.

Es jau pats vysu laiku kū atkluoju, cik agruok asmu paskriejs garum interesantom vītom… Pārņ Lyuznovys muižai i Rēzeknis nūvoda Turisma informacejis centram izstruoduoju 8 velomaršrutus, kas suoktūs i beigtūs Lyuznovys muižā. Četri ir vīnys dīnys braucīni iz 40–45 km, četri maršruti ir div dīnu, nūbraucūt 80–90 km. Itī velobraucīni paradzāti ar gidu, dobā maršruti jau nav markāti.

Iudiņa turismā maņ ari lela pīredze – gon relaksacejis, gon studentu ekologiskuos i geografiskuos ekspedicejis. Te, Latgolā, var plānuot leidz pat nedeļai ilgus maršrutus. Dreidzs, Sivers, Jazinks, Lejis azars, Rušyuns, Cirišs sovā storpā ir savīnuoti ar upeitem. Dubna kai latgaliskuokuo upe izbraucama piļneibā, atseviškūs pūsmūs laivojamys Maltys i Rēzeknis upis, Daugova. Ka pretviejs, beistama, plota upe, lūki interesanti, nu Daugovpiļs garlaiceiga. Aivīkste ari lāna. Poša interesantuokuo i ekstremaluokuo ir Tartaka. Latgolys austrumu pusis upis, kai Ludza (Iļža), Reitupe, Zylupe tak pīrūbežys zonā i aiztak iz Krīveju, Osyuneica i Sarjanka ītak Boltkrīvejā. Bet juos vysys ari byutu interesantys laivuošonai.

Kas tevi kai Latgolys apceļuotuoju vys vēļ puorsteidz?

Atkrytumi ceļa moluos, i na viņ Latgolā, ari cytur Latvejā. Niu zuole garuoka, i kryumu lopys pīsegs. Bet agrā pavasarī i vālā rudinī tū cīš labi var redzēt. Vuornys maisus izplyukoj, viejs vysu izsvaida plašā teritorejā. It kai konteineri pi daudzdzeivūkļu i privatsātom ir, parkū juovad iz mežu sadzeivis atkritumi, nasaprūtu. Tei vyspuor ir aziatiskuo mentalitate. Taisi tolkys, ci nataisi, skots taipat brīsmeigs. Skumi, ka pošvaļdeibys ar itū nateik golā, policeja ari napaleidz. Kolega pirms nazcik godu stuosteja, Daugovpilī tolkuotuoji savuokuši tik daudz atkritumu, ka licīs – tei ir kriminallīta. Zvanejuši pošvaļdeibys policejai, tī pasacejuši, lai zvonūt vaļsts policejai, a tī paprasejuši, voi līkis atrosts, ka nā, tod tikai atkrytumi jūs nainteresej.

Pozitivais puorsteigums ir tys, ka nimoz nav tik daudz pamastu sātu. Ari laukūs, kur kaids lobuoks ceļš, saimisteibys, bišu dryvys, uobeļneicu suodi, izravāti duorzi, suni – pamatā pīsīti. Vīnu vuordu sokūt – dzeiveiba. Laukūs ari veseleiga, harmoniskuoka vide, bet piļsātom ir ritms, arhitektura i puču duorzi.

Maņ lels atkluojums ir Baļteņu piļskolns Rēzeknis nūvoda Čornajis pogostā, natuoļ pi Rāznys azara Dyukstigola leiča, iz tīni var aizbraukt pa vysaidim celim. Tys ir skaists kolns, nav apaudzs ar kūkim, pamonoms pa lelu gobolu. Juo augstums viers jiurys leimiņa 200 m, kod izkuop, redzi 15–20 km apleik, i Muokūņkolnu. Tamā apleicīnē teirumi ir apstruoduoti, sataiseits ceļš, kas īt garum. Tei atkluotuo ainova ir klasiska 30. godu karteņu Latgolys panorama ar vysim ceļu leikumim, ar bārzu bierzim, ar tuolajim apvuoršnim. Agruok beja daudz zemnīku, vysa zeme tyka apstruoduota, vacajuos karteņuos Latgolys ainovā naredz pat kryumu – vyss da ceļa apsāts, nūganeits. Niu vyss Latgolā cīš strauji aizaug, i labi, ka vēļ ar kryumim, na latvānim. Myusu dīnu ainovys ir cytaidys. Pīmāram, nu Sauliskolna niu nikaidys eipašuos ainovys. Taidu, kai vacajuos fotografejuos, naīraudzēsit. A nu Baļteņu piļskolna redzēsit kai 30. godūs.

Kū eipašu esi pamanejs Latgolys piļsātuos?

Nu Latgolys piļsātu maņ vysmeiluokuo tūmār ir Kruoslova. Mani kotru reizi tī puorjam nareala laimis sajiuta. Es naseņ beju. Ar pyrmū reita autobusu gar Rāznys azaru iz Dagdu, tod maņ ir pusūtra stuņde izstaiguot Dagdu, tod braucu iz Kruoslovu, div stuņdis Kruoslovai, tod iz Daugovpili, puors stuņdis tī, vokorā atsagrīžu Rēzeknē. 230 km, 4 autobusi, ceļš kūpā moksoj 11,50 eiro. Ari cytim īsoku itū maršrutu. Laika gona, Dagdā vairuok par pusūtru stuņdi teišom dareit nav kuo, tei ir moza i kompakta, bet simpatiska i sakūpta mozpiļsāta. Vīneigais minuss, ka nav seikuokys informacejis par dažim turisma objektim i nūruožu nazynuotuojim. Piļsāta moza, bet jamā nav vīgli orientētīs. Ir taids Lubuona piļskolns, skaists i sakūpts, ar skotu platformu skaistā prīžu mežā, par jū informacejis nikaidys. Taipat par glaznainū Dagdys azaru.

Kruoslovā vysim īsoku Raiņa īlā, natuoļ nu bazneicys, īsoku puortykys veikalā ap 12.00 dīnā nūpierkt syltu maizis kīgeleiti i olūtā, kuru vysi vītejī zyna i jim var pavaicuot, pīlīt iudiņa. Cīš gorda maize i iudiņs. Tei olūta vīta ir unikala – Lejā Olūtu īla, kolnā Pekinys īla. Cytur Latvejā nav nivīnys Pekinys īlys. Asmu golvu lauzejs, kaids Kruoslovai sakars ar Pekinu, zvaneju turisma centram i muzejam, maņ eisti navarēja paskaidruot. Varbyut tī ir bejuši tierguotuoji, varbyut pat karuotuoji. Maņ vītejī stuosteja, ka, tai kai īla ir kolnā i smiļšaina, jei saulē sakorst, krīvyski “печëт”,  kas it kai saistuos ar Pekinys vuordu. Kīnys turisti vēļ tī nav bejuši, nav bejs ari reklamys.

Vēļ pīminiešu romantiskū Karnicka kaļneņu, kur nūsasuove vīns naboga muižnīks mīlesteibys deļ, tyltu par Daugovu, kas uzjimts Lailys Pakalninis filmā “Pirmais tilts”, kuru ruodeis, dūmojams, konofestivalūs pasaulī, Prīdainis skotu tūrni Daugovys ūtramā pusē. Īsoku apmeklēt ari piļs kompleksu, kas teik atjaunuots, fantastiskū bazneicu, kas nu uorpusis izaver masiva i robusta, bet interjerā smolka i atsarūn skaistā vītā. Kruoslova ir muna idealuo piļsāta.

Sudobra medaļa byus Ludzai, a trešuo “vīta” stypri atpalīk. Bet kotrā piļsātā ir kas interesants. Daugovpiļs i Rēzekne jau ir cyta svoru kategoreja.

Tu gribieji runuotīs taišni Vipingā…

Es skaitu, ka Vipinga ir Rēzeknis naatkluotuo pērle, pats romantiskuokais Latgolys sirds piļsātys rajons. Niule, vokorā pussepteņūs, Vipingys īluos daudz cylvāku, izguojuši pastaigā ar bārnim i sunim, jaunīši, pensionari, makšarnīki – nagaideiti dzeiva vīta. Vipingys rajons ir fantastisks. 1998. gods vātra izguoze mežu, kas palics puori, breineigs. Zam vacajom eglem beja pylns vyzbuļu, dzīd putni – strozdi, laksteigolys, vuornys. Te ir prūds. Soka, ka te beistami mauduotīs, daži ir nūsleikuši, es kotru vosoru te vismoz treis reizis nūsamaudoju. Iudiņs teirs, jis ir meža pazamynuojumā, te najiut vieja i nav viļņu, bet iudiņs solts, zivs ari te regularai giun.

Piļsātys mērs tepat dzeivoj, te dzeivoj ari latgalīšu postmodernais literats Oskars Seiksts. Vipinga ir juo Voldena. Klasiskū gruomotu “Voldena aba Dzeive mežā” 19. g. s. vydā sarakstejs Henrejs Deivids Toro, Amerikys ekologejis ideologs, Oskaram jei ir Beibelis vītā. Itys var byut interesants fakts latgalīšu literaturys viesturei.

Cik latgaliskys ir Latgolys piļsātys?

A latgalīšu volūda nimoz tik izplateita nav, kai varātu dūmuot. Lai kur es byutu, vysod īsaklausu, kaidā volūdā ļauds runoj – iz īlys, veikalā, tiergā. Latgaliski vysvaira runoj Kuorsovā, tys nav pietejuma pīzynums, a vīnkuorši muni nūvāruojumi. Tod ūtrajā vītā latgalīšu volūdys ziņā ir Ludza, ari Rēzeknē latgaliski runojam var dzierdēt iz īlys. Agruok ari Preili beja latgaliska piļsāta, pādejā laikā gondreiž nadzierd, tikai sateikūt pensejis vacuma cylvākus. Par Bolvim i narunuosim.

Daugovpilī latgaliski runoj studenti nu latgalisku nūvodu, bet dzierd ari cytys volūdys. Zylupē izteikti dominej krīvu volūda. Pūļu piec statistikys ir gona daudz Daugovpilī i Kruoslovā, a pošys volūdys nadzierd. Vīneigi, ka teic iz dīvkolpuojumu. Uzroksti latgaliski ari ir, bet nasaceišu, ka cīš daudz. 

Kai tev rodusīs interese par geografeju?

Tys nu mozūtnis. Namuocieju ni laseit, ni raksteit, a jau trejūs četrūs godūs pieteju kartis, sātā beja konturkartis. Smuki izavēre Eiropys kontura, īraugi taidu Italejis konturu – zuoboks kas zuoboks. Fantastika! Bet Latvejis kontura maņ jau ari pateik, koč PSRS laikūs Latvejis konturu cīš naizcēle. Maņ pyrmuo Kolumba atkluosme beja, ka Reigys jiurys leiča konturu īraudzeju Krīvejā, pi Boltuos jiurys, Kaninys pussola pyrmajā šaļtī cīš atguodynoj Latveju, varbyut “koklys” drupeit šmauguoks.  

Īsapatyka ceļuot. Kod ar rodim braucem pa Latgolu, pyrmuos atminis ir Latgolys celi i azari. Maņ patyka laseit vītu nūsaukumus. Kai bārns breinejūs – kas par upi Odze voi Lielvārde – kas tei par lelu vardivi iz Reigys pusi? Tai geografeja, biologeja, viesture palyka muni meiluokī prīkšmati, a vyslobuokuos sekmis beja matematikā. Ka studēt, tod vīnu nu jūs. Saprotu, ka viesturē daudz juolosa. Maņ napateik bīzys gruomotys. Zoologejis gruomotu izlaseju 3. klasē, pašaura jūma. A geografeja itū vysu ītver – zynuotņu zynuotne. Geografūs studēt beja interesanti, mes bejom publika, kam leidzeigys interesis, aizraujūši georalleji pa upem, praksis Karelejā i Sibirī.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars