Snorre Karkonens-Svensons: Latgalīšu volūda pīdar vysai nacejai, na tikai vīnam regionam

Snorre Karkonens-Svensons: Latgalīšu volūda pīdar vysai nacejai, na tikai vīnam regionam

Intervejis autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Norvegis Snorre Karkonens-Svensons Latvejā dzeivoj jau daudzus godus i palics par latgalīšu volūdys draugu. Juo nūsadorbuošona ir saisteita ar volūdom – Snorre pasnādz norveģu volūdu “Volūdu sātā” i nūsadorboj ar tulkuošonu. Pyrms dažim godim jis izveiduoja golda spēli “Miks” latgalīšu volūdā, niu struodoj pi vuiceibu gruomotys latgalīšu volūdys apgivei. Sarunā ar Snorri par tū, kai jis tyka Latvejā, par divejom norveģu volūdys rokstu tradicejom i gaidomū gruomotu.

Kai Jiusim roduos interese par Latveju i latvīšu volūdu?

Treispadsmit četrpadsmit godu vacumā, laikā, kod Baļtejis vaļsts atgiva naatkareibu, maņ roduos interese par politiku i tū, kas nūteik pasaulī. Piec dažu godu beja īspieja braukt iz uorzemem apmainis programmā nu školys. Izdūmuoju braukt iz Čīli Dīnvydamerikā, jo tur, leidzeigi kai Baļtejis vaļstīs, nūtyka puoreja nu diktaturys iz demokrateju. Maņ tys ruodejuos interesanti. Es vālai īsniedžu pīteikumu i vaira iz tīni nabeja vītu, tod izdūmuoju braukt iz Latveju. Tys beja 1994. godā. Es Ūgrē nūdzeivuoju godu, guoju školā. Maņ beja cīšuoki sakari ar treis saimem i tom vysom beja saisteiba ar Latgolu. Es jau nu poša suokuma apsazynuoju, ka Latvejā ir div rokstu volūdys.

Tuo goda laikā es īsamīlieju latvīšu kulturā i volūdā. Atsagrīžūt Norvegejā, turpynuoju vuiceitīs latvīšu volūdu. Es ari studieju latvīšu volūdu Oslo universitatē, piec tam studieju baltu filologeju Latvejis Universitatē, kur ari beja īspieja īpazeit dialektologeju, gon ari latgalīšu rokstu volūdu. Tys ir lelā mārā, pasasokūt Lidejis Leikumys lekcejom, tuos maņ pastyprynuoja interesi par latgalīšu volūdu.

Sacejot, ka par latgalīšu volūdu izzynuojat pyrms teju 25 godu. Kaidys Jiusim ir attīceibys ar latgalīšu volūdu šudiņ?

Dīmžāļ cylvāki, kurim latgalīšu volūda ir dzymtuo volūda, ar cytim narunoj latgaliski. Reizem palyudzu ar mani runuot latgaliski, tod jim pīsamierst, i jī puorstuoj runuot latgaliski, jo es navaru atbiļdēt tymā pošā volūdā. Par tū ir gryuši vuiceitīs latgalīšu volūdu.

Mes “Volūdu sātā” [V. V. Snorres Karkonena-Svensona vadeitais volūdu apgivis centrs] rudinī reikuojom latgalīšu volūdys apgivis kursu, kū vadeja Muora Mortuzāne-Muravska. Tī mes vuicejomēs drupeit raksteit i runuot latgalīšu volūdā. Mes bejom kaidi septeni cylvāki. Maņ vajag vēļ vuiceitīs, lai es varātu breivai runuot, niu ir cīši juosaspryngst. Es zynu teoretiski daudz par latgalīšu volūdu, bet najiutu pagaidom, ka varātu breivi runuot.

Nav jau tai, ka latgalīšu volūdā ir cīši atškireigs vuordu kruojums nu latvīšu literaruos volūdys, kod pīrūņ pi lykumsakareibom, tod jau var saprast. Tū var saleidzynuot ar situaceju storp norveģu i dāņu volūdom, tī ari leluokuo atškireiba ir izrunā na tik daudz gramatikā i vuordu kruojumā.

Latvejā var dzeivuot, praktiski nadzieržūt latgalīšu volūdu, kas ir paradokss.

Norveģu volūdai leidzeigi kai latvīšu volūdai ir div varianti, pastuostit par tim, i kaidys ir attīceibys storp itim variantim.

Būkmols i jaunnorveģu volūda ir rokstu volūdys, jo norveģu runuotū volūdu nanormej, kotrys runoj sovā izlūksnē. Tei ir eipatneja situaceja, kod izlūksnem Norvegejā ir augsts statuss, saleidzynojūt ar cytom vaļstim. Obejom rokstu volūdom ir oficials statuss. Školānim ir juosavuica raksteit obejuos volūduos i ari juolīk eksamens obejuos. Īriednim ir juoatbiļd tamā volūdā, kurā jim roksta. Pošvaļdeibys izavielej, kura tamā byus oficialuo volūda. Var byut, ka vīnā pošvaļdeibā teik lītuotys obejis volūdys.

Jaunnorveģu volūdai itaids nūsaukums ir na aiz tuo, ka tei byutu myusdīneiga, bet gon tei ir pretstots norveģu volūdai, kū lītuoja vikingu laikmatā. Jaunnorveģu rokstu volūdu izveiduoja, pamatojūtīs iz izlūksnem. Bet būkmols bolstuos iz dāņu volūdys. Tū navar saceit norvegim, bet tei ir norvegizāta dāņu volūda. Būkmols ir cīši tyvs dāņu volūdai. Dānim nav problemu skaiteit būkmolu i norvegim nav gryuši skaiteit dāņu volūdā. Leluokuo atškieiba ir izrunā.

Voi var viļkt koč kaidys paralelis storp latvīšu literaruos i latgalīšu volūdys attīceibom i storp jaunorveģu volūdys i būkmola?

Nui, var. Regionalitate ir vīna leidzeiba. Jaunnorveģu volūda ir saisteita ar Rītumnorvegeju. Ūtra leidzeiba – ir leluo muosa i mozuo muosa. Būkmolu lītoj vaira, 85% īdzeivuotuoju roksta bukmolā, tei ir pamatvolūda. Jaunnorveģu volūdu lītoj 15%. Ari latgalīšu rokstu volūdu lītoj mozuok cylvāku nakai latvīšu literarū volūdu.

Leidzeigi ir ari tys, ka taipoš kai latgalīšu volūda ari jaunorveģu volūda ir saisteita ar eipašu kulturu, tradicejom. Jaunnorveģu volūdai ir styprys organizacejis, kas ceinejušuos par tuos poziceju. Tymā ir literatura, ir jaunnorveģu volūdys festivala, Jaunnorveģu volūdys kulturys centrs.

Leluokuo atškireiba storp Norvegeju i Latveju ir volūdu statusā.

Pīmāram, Oslo ir div nacionalī teatri, vīns, kura lugu teksti pamatā ir bukmolā, ūtrā – jaunnorveģu volūdā, vaļsts puorvaļdē lītoj obejus variantus, piec lykuma 25% ziņu raidejumu juobyun jaunnorveģu volūdā i 25% uorzemu televizejis serialu i raidejumu subtitrim juobyun jaunnorveģu volūdā. Tys sekmej volūdys statusu. Daudz kas popularajā kulturā jaunnorveģu volūda ir augstā leimenī. Maņ ruodīs tymā vierzīnī īt ari saisteibā ar latgalīšu volūdu, jo eipaši caur muzyku, niu ar filmu “Piļsāta pi upis”.

Mes itūšaļt teju dzeivojam digitalajā vidē, ari volūdu apgive pādejūs mienešu laikā puorsvorā nūteik škārsteiklā. Voi volūdys apgive i vuiceišona digitalajā vidē izmaina itū procesu?

Es dūmoju, ka vuicūtīs volūdu, ir vajadzeiga daudzveideiba gon saturā, gon veidā, kai tu vuicīs i kaidus leidzekļus izmontoj, vajag stimulēt ari dažaidys manis. Juoatteista ari dažaidys prasmis – runuošona, raksteišona, klauseišonuos, skaiteišona.

Digitaluo vide dūd daudz jaunu īspieju. Atguodoju, kod pyrms 20 godu Latvejis Kulturys akademejā suoču vuiceit norveģu volūdu, es studentim saceju, ka vālai vokorā, ka ir lobs laiks, jī radejā var uzkert Norvegejis stacejis, kab tranātu klauseišonuos prasmis. Myusu dīnuos tu vari klauseitīs radeju škārsteiklā nu vysa pasauļa. Tagad ir naīrūbežuotys īspiejis tikt pi sovys mierķvolūdys. Ka tev agruok nabeja klauseišonuos materialu, kai tu varieji saprast, kai vuordus izrunuot. Niu ir tik daudz resursu. Ir aplikacejis kai “Memrise” i “Duolingo”, kurys izmontoj spieļuošonu, t. i., tu vuicīs volūdu caur spēli, sajam punktus, skaņ muzyka i tt. Kod myusim palīk jautri, mes aizmierstam, ka vuicomēs, i apgive palīk efektivuoka. I cylvāks, kuram byutu slynkums vuiceitīs, vuicās i vuicās ar prīcu. Par tū, cik ituos aplikacejis i lobys ci švakys, tī var daudz kū pasceit.

Škārsteiklys daudz kū dūd mozajom volūdom, i eipaši tom volūdom, kurys navuica školuos. Daudzom volūdom tei ir kai renesanse.

Es pats ari vuicu tīšsaistē, prūtams, tys nav tys pots, kas tiktīs kluotīnē, navar struoduot pa puorim, spēlēt spēlis, dzīduot. Tys nav tik forši, bet tys dūd vareibu vuiceitīs ar pasnīdzieju, kas ir jebkur pasaulī. Gramatiku skaidrojūšus video var īraksteit, i cylvāks var vērtīs tik reižu, cik vajag, cytam pītiks ar vīnu, cytam vajadzēs pīcys reizis. Uzdavumus var automatiski škārsteiklā lobuot. Varbyut pasasokūt itai situacejai daudzi pasnīdzieji redz, kaidys ir īspiejis digitalajai videi, daudz kū nu tuo var īkļaut ari kluotīnis nūdarbeibuos.

“Valodas māja” Latgolys kulturys programā sajāmuse finansiejumu latgalīšu volūdys apgivis leidzeikļa izdūšonai. Pastuostit par tū.

Gruomotu veiduos komanda, leidzautore ir Muora Mortuzāne-Muravska, projekta vadeituoja ir Jevgeņija Frīdvalde , kura ari kūpā ar mani struodoj pi pedagogiskajim rysynuojumim, i vēļ ari īsasaisteis Ilze Sperga i Maruta Latkovska. Pi sežeta linejis struoduos rakstneica Ilze Jansone.

Mes asam īceriejuši veiduot vuiceibu gruomotu latgalīšu volūdys apgivei, kas byus dūmuota cylvākim, kurim var ari nabyut latvīšu volūdys prīkšzynuošonu. Par tū myusim byus tulkuojumi krīvu i angļu volūduos.

Pīejamajūs materialūs pīaugušajim latgalīšu volūdys apgivei leluokūtīs ir filologiska pīeja, tī ir daudz gramatikys. Myusu gruomotā byus komunikativuo pīeja, lai sakmātu volūdys lītuojumu. Mes izmontojam Eiropys kūpeiguos pamatnūstuodnis volūdu apgivē, lai gruomota atbylstu A1 leimiņam. Tei byus pīleidzynojama vuiceibu leidzekļam cytuos volūduos. Aizdavumi byus pīlāguoti atbylstūšajam leimiņam. Myusim ir svareigs realais volūdys lītuojums, ka latgalīšu volūda ir navys muzeja prīkšmats, kur ir vysaidi senejī lauksaimnīceibys vuordi, bet tū lītoj moderni cylvāki.

Gruomotām mes izmontuosim cytys volūdys kai resursu latgalīšu volūdys apgivei. Tim, kam latvīšu volūda ir dzymtuo voi prūt latvīšu volūdu, tys paleidz latgalīšu volūdys apgivē, jo ir daudz kas cīši kūpeigs. Mes gribim saleidzynuot ari ar cytom volūdom – slāvu, leišu. Apgiustūt volūdu, teik dabuoti daudzi vuordi bezmoksys, jo ir aizgiuti vuordi, ir internacionalismi.

Gruomotā byus personaži i sižets, humors, kas īs tai cauri. Svareigi, lai tei vizuali byutu šmuka, gruomotai ilustracejis veiduos serbu muokslineica Milica Kojoviča.

Jius ari esit tulkuotuojs, ka byutu īspieja iztulkot kaidu nu latgalīšu gruomotu norveģu volūdā, kura tei byutu?

Es par tū naasmu dūmuojs. Es pats naatdzejuotu, es vaira struoduot ar prozu. Nūteikti labi byutu tulkuot kaidu nu jaunajim prozys dorbim. Žāļ, ka nu latgalīšu ir moz tulkuots cytuos volūduos.

Atguodoju nu studeju laiku, ka kursūs par latvīši literaturys viesturi nastuosteja par latgalīšu literaturu, kas ir čudnai. Pat filologi nazynuoja, ceru, ka niu ir sovaižuok.

Maņ ruodīs, ka školuos Latvejā obligatajā literaturā juobyun latgaliskim tekstim. Nasoku, ka juobyun kai Norvegejā, ka juoīsavuica raksteit obejuos rokstu volūduos, bet tys, ka vysim juoīsavuica skaiteit i juopuorskaita koč vīna gruomota latgaliski, tai tam vajadzātu byut.

Par tulkuošonu byutu juopadūmoj vaira. Svareigi byutu ari latgaliski tulkuot nu cytu volūdu. Latvīšu volūdys atteisteibā nūzeimeiga ir bejuse tulkuošona, jo tei bogotynoj volūdu. Maņ lela prīca, ka latgaliski ir iztulkuots “Mozais priņcs”, “Alise Breinumu zemē”, bet tys ir cīši moz. Tulkuojumi styprynuotu latgalīšu volūdu.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jul
29
Cat
13:00 Annys Dagdā 2021 @ Dagda
Annys Dagdā 2021 @ Dagda
Jul 29 @ 13:00 – Jul 31 @ 22:00
Annys Dagdā 2021 @ Dagda
Itūgod Annys dīnu Dagdā svieteis treis dīnys – 29, 30. i 31. juli.  Catūrtdīne ir filmu dīna – Dagdys kulturys centrā varēs redzēt gon Gunāra Pīša 1985. goda puorsoku kinu “Sprīdītis”, gon ari pyrmyzruodi pīdzeivuos[...]
Jul
31
Sai
11:30 Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Jul 31 @ 11:30
Veloceļuojums "Rainim pa pēdām" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Preiļu nūvoda Turisma informacejis centrs i Aizkaļnis Tautys noms 31. julī 11.30 stuņdēs aicynoj dūtīs veloceļuojumā “Rainim pa pēdām”. Ceļuojums ir aptuveni 25 kilometru garumā, tuo laikā byus vareiba īpazeit 11 ar[...]
12:00 Akceja “Gostūs Latgolā” @ Daugovpiļs Vīneibys laukums
Akceja “Gostūs Latgolā” @ Daugovpiļs Vīneibys laukums
Jul 31 @ 12:00 – 22:00
Akceja "Gostūs Latgolā" @ Daugovpiļs Vīneibys laukums
31. julī Daugovpilī “Šmakovkys muzejs” reikuos akceju “Gostūs Latgolā”. Akceja veļteita Latgolys vīsmīleibai i “Šmakovkys muzeja” 5 godu jubilejai.  Vysys dīnys garumā – nu 12.00 da 22.00 stuņžu – Vīneibys laukumā byus vairuokys aktivitatis –[...]
12:00 Latgalīšu hiphopa piecpušdīne Dagdā @ Dagdys kulturys centra pogolms
Latgalīšu hiphopa piecpušdīne Dagdā @ Dagdys kulturys centra pogolms
Jul 31 @ 12:00 – 22:00
31. julī Annys dīnu ītvorūs Dagdā byus hiphopa piecpušdīne, kurā varēs dzierdēt Ūgu nu Ausmeņa Records, redzēt, kai doncoj “STOPTIME Dance Studio”, kai ari pasavērt grafiti paraugdemonstrejumus Kvāpa (Ausmeņa Records) izpiļdejumā. Vaira par piecpušdīni var[...]
Aug
1
Svā
20:00 Konkurss “Novadpētniecība novados”
Konkurss “Novadpētniecība novados”
Aug 1 @ 20:00
Konkurss "Novadpētniecība novados"
Apguods “Jumava” izsludynoj manuskriptu konkursu “Novadpētniecība novados”. Konkursa mierkis ir ceļt Latvejis nūvodu cylvāku pošapziņu i popularizēt kulturviesturiskū montuojumu, stuostūt par nūvodu kulturu, saimem i tūs tradicejom.  Dorbus konkursam var īsnīgt ga ituo gods 1.[...]