Rogovkā svinēs Andryva Jūrdža 175. jubileju

Rogovkā svinēs Andryva Jūrdža 175. jubileju

Roksta autors: portals lakuga.lv

Itūgod ar vairuokim pasuokumim atzeimoj dzīsminīka i latgalīšu rūkroksta gruomatnīceibys puorstuova Andryva Jūrdža 175 godu jubileju. Vierīneiguokais pasuokums nūtiks 4. septembrī Rogovkā. Sovukuort vaira par Andryva personeibu, veikumu i juo dzymtu var izzynuot speciali izveiduotā lopā Facebook.com.

Andryvs Jūrdžs ir vīns nu nūzeimeiguokūs i zynomuokūs Latgolys nacionaluos atmūdys dalinīku, kura atstuotais literarais montuojums i dzeivisstuosts īdvesmoj myusu dīnu latgaliskuos kulturys kūpiejus i atbaļsteituojus.

Andryvs dzims 1845. gods 12. decembrī Zaļmuižys pogostā, kas atsarūn niulinejā Rēzeknis nūvodā, zemnīku saimē. Bejs cīši apduovynuots, pošvuiceibys ceļā apgiva vairuokys svešvolūdys, kas cīši nūderēja, tulkojūt dažaidus materialus i padūmus iz latgalīšu volūdu, puorraksteja Svātūs rokstus, pīraksteja sokomvuordus, tautysdzīsmis, nūvāruojumus, kai ari raksteja originaldzejūļus. Ar A. Jūrdža rūku skolu gaismā pīraksteituos gruomotys beja pat ap tyukstūš lopu bīzys, tuos tyka izplateitys vītejūs ļaužu vydā. Drukys aizlīguma godūs jom beja lela nūzeime Latgolys latvīšu izgleituošonā, jo gruomotu īspīsšona latgaliski tūreizejā Vitebskys guberņā beja aizlīgta. Leidz myusu dīnom sasaglobuojušys viņ dažys A. Jūrdža ar rūku pīraksteituos gruomotys. Myužeibā Andryvs nūguoja 1925. godā.

Andryva Jūrdža pīmiņai itūgod veļteitys vairuokys aktivitatis – dokumentaluo filma “Laiki. Cylvāki. Volūda”, muziki apsavīnuojuši i kūpeigi radejuši dzīsmi “Leiču, leiču” ar Andryva vuordim, paradzāts publicēt juo mozdāla Juoņa Cybuļska saraksteitū biografeju par vactāvu.

Atguodojūt izcylū latgalīti i juo atstuotū montuojumu, Rogovkā 4. septembrī tiks reikuotys leluokys svineibys, portalam lakuga.lv atkluoj Nautrānu pogostu apvīneibys vadeituoja Līvija Plavinska.

Sovukuort portals lakuga.lv vītnē Facebook.com izveiduojs lopu “Andryvs Jūrdžs 175”, kurā teik stuosteits par Andryva Jūrdža personeibu i veikumu, juo dzymtu. Lopa ari viestej par cytim Nautrānu pusē dzymušajim latgaliskuos kulturys aktivistim, kurim 2020. godā svietej opoluos jubilejis. Dzīsminīkam i zemnīku namīru kusteibys vadūņam Pīteram Miglīnikam svietej 170. jubileju, dzejnīkam Ontona Kūkojam – 80, bazneickungam, rakstnīkam i pedagogam Nikodemam Rancānam – 150.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
25
Cat
11:00 Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Apr 25 @ 11:00 – 17:00
Festivals "Steigys" @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 25 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Apr 25 @ 19:00 – 21:00
Koncertā pīsadola kai jau populari i labi pazeistami, tai i pavysam jauni, dažaidus muzykys stilus puorstuovūši muokslinīki: Juoņs Aišpurs (THE SOUND POETS), Arņs Slobožaņins (DABASU DUROVYS), Guntis Rasims i Jurs Vucāns (BEZ PVN), Jurs Ostrovskis[...]