Rogovkā svinēs Andryva Jūrdža 175. jubileju

Rogovkā svinēs Andryva Jūrdža 175. jubileju

Roksta autors: portals lakuga.lv

Itūgod ar vairuokim pasuokumim atzeimoj dzīsminīka i latgalīšu rūkroksta gruomatnīceibys puorstuova Andryva Jūrdža 175 godu jubileju. Vierīneiguokais pasuokums nūtiks 4. septembrī Rogovkā. Sovukuort vaira par Andryva personeibu, veikumu i juo dzymtu var izzynuot speciali izveiduotā lopā Facebook.com.

Andryvs Jūrdžs ir vīns nu nūzeimeiguokūs i zynomuokūs Latgolys nacionaluos atmūdys dalinīku, kura atstuotais literarais montuojums i dzeivisstuosts īdvesmoj myusu dīnu latgaliskuos kulturys kūpiejus i atbaļsteituojus.

Andryvs dzims 1845. gods 12. decembrī Zaļmuižys pogostā, kas atsarūn niulinejā Rēzeknis nūvodā, zemnīku saimē. Bejs cīši apduovynuots, pošvuiceibys ceļā apgiva vairuokys svešvolūdys, kas cīši nūderēja, tulkojūt dažaidus materialus i padūmus iz latgalīšu volūdu, puorraksteja Svātūs rokstus, pīraksteja sokomvuordus, tautysdzīsmis, nūvāruojumus, kai ari raksteja originaldzejūļus. Ar A. Jūrdža rūku skolu gaismā pīraksteituos gruomotys beja pat ap tyukstūš lopu bīzys, tuos tyka izplateitys vītejūs ļaužu vydā. Drukys aizlīguma godūs jom beja lela nūzeime Latgolys latvīšu izgleituošonā, jo gruomotu īspīsšona latgaliski tūreizejā Vitebskys guberņā beja aizlīgta. Leidz myusu dīnom sasaglobuojušys viņ dažys A. Jūrdža ar rūku pīraksteituos gruomotys. Myužeibā Andryvs nūguoja 1925. godā.

Andryva Jūrdža pīmiņai itūgod veļteitys vairuokys aktivitatis – dokumentaluo filma “Laiki. Cylvāki. Volūda”, muziki apsavīnuojuši i kūpeigi radejuši dzīsmi “Leiču, leiču” ar Andryva vuordim, paradzāts publicēt juo mozdāla Juoņa Cybuļska saraksteitū biografeju par vactāvu.

Atguodojūt izcylū latgalīti i juo atstuotū montuojumu, Rogovkā 4. septembrī tiks reikuotys leluokys svineibys, portalam lakuga.lv atkluoj Nautrānu pogostu apvīneibys vadeituoja Līvija Plavinska.

Sovukuort portals lakuga.lv vītnē Facebook.com izveiduojs lopu “Andryvs Jūrdžs 175”, kurā teik stuosteits par Andryva Jūrdža personeibu i veikumu, juo dzymtu. Lopa ari viestej par cytim Nautrānu pusē dzymušajim latgaliskuos kulturys aktivistim, kurim 2020. godā svietej opoluos jubilejis. Dzīsminīkam i zemnīku namīru kusteibys vadūņam Pīteram Miglīnikam svietej 170. jubileju, dzejnīkam Ontona Kūkojam – 80, bazneickungam, rakstnīkam i pedagogam Nikodemam Rancānam – 150.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]