Juoņs Livdāns – pedagogs ar muzyku i Latgolu sirdī

Juoņs Livdāns – pedagogs ar muzyku i Latgolu sirdī

Intervejis autore: Sintija Augustova, portals lakuga.lv

JUOŅS LIVDĀNS ir pyušaminstrumentu spēlis školuotuojs Preiļu Muzykys i muokslys školā. Piec studejom Daugovpilī jaunīts atsagrīzs atpakaļ iz Preilim i paleidz bārnim atrast sevi muzykā. Sarunā ar Juoni par muzyku, pedagoga dorbu i izaicynuojumim attuolynuotajā vuiciešonā.

Kai tu pats sevi raksturuotu?

Kai vīnkuoršu cylvāku. Nikuo natāloju nu seve, asmu dabeigs, nadaudz ar klauna īzeimem (smejās).

Kai suocēs tova interese par muzyku?

Kod beju mozs, mama aizvede iz muzykys školu, suoču spēlēt pyušaminstrumentus. Pats muzykys školā nagribieju īt. Divus godus nikas nasaguoja, napatyka, bet trešajā godā beja lyuzuma punkts, piec kura suoce saīt i pat pasaruodeja interese.

Kod pabeidžu muzykys školu, dūmuoju, ka sovu dorba dzeivi nasaisteišu ar muzyku (smejās). Aizguoju vuiceitīs iz gimnazeju, īsapatyka sports, suoču spēlēt volejbolu. Piec gimnazejis pabeigšonys īkšejuo sajiuta saceja, ka juoīt studēt muzyku, tai suocēs muns muzykys epopejs (smejās).

Par kū tīši pyušaminstrumenti?

Ar pyušamajīm instrumentim ir taida interesanta līta – kod spēlej, var nūkert foršu sajiutu. Pats spielieju simfoniskajā orkestrī i tī pyušamī instrumenti dūd lelu spāka skaniejumu. Maņ cīši pateik klauseitīs filmu skaņu celeņus. Kod dzieržu, kai skaņ metala pyušaminstrumenti, dzieržu jūs spāku – saprūtu, ka deļtam maņ jī ari pateik. Pats ari varu orkestram īdūt spieciegu skaniejumu, kod zamajā registrā spieleju.

Tu esi nu Preiļu, kaidu laiceņu vuicejīs Daugovpilī i tagad esi atsagrīzs dzymtajā piļsātā. Kai saproti, ka sevi gribi realiziet tīši Preiļūs?

Kod īsastuoju pyrmajā kursā universitatē, īprīkšejais Preiļu Muzykys i muokslys školys direktors pīduovuoja paraudzeit struoduot par školuotuoju. Nu suokuma nabeju drūss, puorlīcynuots par sevi, bet kolektivā īsajutu. Tai jau septeni godi struodoju par školuotuoju. Maņ tī pateik struoduot, navaru īsadūmuot sevi kaidā cytā vītā. Varbyut tik Daugovpilī kaidā simfoniskajā orkestrī.

Školuotuoja profesejai ir pīvīnuotuo vierteiba?

Prūtams. Jei izapauž tymā, ka ir īspieja škoļnīkam īmuocēt nazkū jaunu, pastuosteit tū, kū jis nazyna.

Cik vīglai ir struoduot ar bārnim?

Eistineibā ar bārnim ir gryuši struoduot. Pošam ir juozyna, kū gribi īvuiceit. Daudz nervu aizīt procesā. Ka redzi, ka bārns nazkū dora, ceņšās, i jam saīt, tod rezultats dūd papyldu energeju, uzluodej i ļaun struoduot tuoļuok. Tys mani ari motivej struoduot par školuotuoju.

Nasaīt nūgurt?

Školuotuojam ir tai – navar jau škoļnīkam paruodeit tū nūgurumu. Es vīnmār ar vysim bārnim raugu struoduot ar vīnaidu atdevi. Beiguos nūgurums ir leluoks nakai piec fiziska dorba. Es lobuok škaļdeitu molku vysu dīnu i nanūgurtu tik ļūti (smejās). Bārni pajam energeju, bet tys vyss atsamoksoj, kod jim suoc saīt.

Kas tev vysvaira pateik pedagoga dorbā?

Pats golvonais školuotuojim ir redzēt, ka bārns ir īinteresiets dareit, ka jam saīt, ir gribiešona spielēt nazkū kluot, papraseit veļ kaidu skaņdorbu. Tei ir tei interesantuo sajiuta, kod esi cytam īdevs kū lobu.

Kai guoja ar attuolynuotū vuiceišonu?

Myusim vajadzeja sasazvaneit ar škoļnīkim. Tai nūtyka kotra nūdarbeiba. Es īfilmeju sovu stuņdi, vyngrynuojumus, kaidu skaņdarbu, piec tam škoļnīks atsyuta sovu progresu, pīmāram, kaidu vīnu skaņdorba daļu, kū jis nūspēlej. Es jū pasaveru, analizeju, īsoku, kū uzlobuot, vaira padareit. Tys nav tik efektivi, kai tod, ka struoduoj ar bārnu kluotīnē, bet vajadzēja pīsamāruot.

Beja ari taidi bārni, kas slynkuoja?

Prūtams (smejās). Bet beiguos vysi bārni eksamenus nūlyka, vysi skaņdorbus īsavuiceja. Daži ir taidi, kas pusgodu nikuo nadora, bet pādejuos treis dīnuos sasajam i vysu nūkuortoj. Taipat tys ir īguļdeits dorbs, divinīku navaru īlikt.

Tu ari tuoļuokū dzeivi plānoj saisteit ar muzyku i pedagogiskū dorbu?

Dūmu par nuokūtni ir daudz. Nazynu, vai byušu školuotuojs, nazynu, kur vess mani celi. Es kai breivais putnys, kerūs iz jaunim izaicynuojumim. Maņ gribīs itūšaļt spēlēt bigbendā, aktivuok koncertēt, dareit nazkū deļ seve.

Es ari grybātu turpynuot struoduot par školuotuoju, lai maņ nav tik cīši daudz škoļnīku. Ar kaidim pīcim varātu struoduot ar pylnu atdevi. Tys ir muns nuokūtnis redziejums.

Kaids ir tovs meiluokais muzykys žanrs blokus klasiskajai i akademiskajai?

Džezs mani ļūti pīsaista.

Kū dori breivajā laikā?

Breivajā laikā es parosti struodoju pa sātu, izīmu uorā izvādynuot golvu. Paspēleju klavīris sovam prīkam, īrokstu kaidu skanis celeņu. Rokstu muzyku. Lai saīt dorbu maiņa starp laukim i muzyku.

Varbyut varim dreiž sagaideit albumu?

(Smejās) Es nazynu, kai tys saīs. Laiks ruodeis. Tūp filmu muzyka, tei ari vysvaira saista. Klausūs, pats iz klavīrem īsavuicu.

Klavīru spēli ari apgivi muzykys školā?

Klavīris puorsvorā īsavuoceju pošvuiceibys ceļā. Muna mama aktivi spēlej klavīris, akordeonu, saprotu, ka es ari varu īsavuiceit. Malnais tausteņš, boltais – i jau muzyka.

Varbyut vari pastuosteit kaidu interesantu atgadejumu ar sevi?

Kaidu laiku vuicejūs div školuos. Beja situaceja, ka vīnā dīnā eksamens obejuos školuos beja gondreiž vīnā i tamā pat šaļtī. Tik kaidys 15 minotys storpā. Aizguoju iz vīnu eksamenu, izaruoda, ka maņ piec 15 minotom muzykys vydškolā ir pavysam cyts eksamens – es par jū nazynuoju.

Aizguoju paēst pušdinis, īmu atpakaļ, i dzieržu, ka nu kamerzālis skaņ pazeistams skaņdorbs. Attaisu durovys iz zāli, radzu – kai reize muna kuorta spēlēt eksamena dorbu. Nazynu, kai taida sakriteiba varēja nūtikt – beju eistajā vītā, eistajā laikā. Bez nikaida uztraukuma nūspielieju eksamenu i vyss beidzēs veiksmeigi.

Kaida ir tova attīksme pret latgalīšu volūdu, kulturtelpu?

Tei maņ ir vīna nu golvonūs lītu. Mani mozu jau baba i mama vuiceja – latgalīšu volūda ir vajadzeiga, ir juorunoj. Ikdīnā Preiļūs saīt latgaliski parunuot, bet kod braucu iz Daugovpili, tī kaids vīns nu desmit runoj latgaliski. Puorsvorā runoju latgaliski sātā. Kod maņ byus bārni, es jim obligati vuiciešu latgalīšu volūdu, lai tei ir kai palīkūša vierteiba.