20. godu symta Latgola turisma maršrutūs i metaforuos

20. godu symta Latgola turisma maršrutūs i metaforuos

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Leluokūtīs 20. g. s. turisms Latgolā nav bejuse vītejūs iniciativa, a vaļsts nūsaceitys i puorraudzeitys aktivitatis. Daudz kas nu 30. godūs radeituo Latgolys tāla, savuoktuos turisma informacejis, par puorsteigumu, izmontuots ari padūmu laikā i puormontuots myusu dīnuos. Itymā rokstā par tū, kai tys veiduots.

20. godu turisma informaceja par Latgolu

20. godu symta 20. godūs Latgola vēļ ir tik moz zynoma puorejai Latvejai, ka turisma izdavumā “Vadonis pa Latviju” (1926) nikuo navar atrast par Latgolu. Ka Kūrzemis i Vydzemis skaistuokajom vītom, Reigys apleicīnei i kūrortim veļteiti vasali aproksti, tod Latgolai – teikuma daļa: “Visi celi ved uz Rīgu, arī ceļš no Tāliem Austrumiem caur Maskavu un Latvijas robežstaciju Zilupi, no kurienes ceļš iet caur romantisko Latgali, kuras dziļos un skaidros ezeros atspoguļojas baznīcas, klosteri, bet uz kuras laukiem aug arī pasaulē pazīstamas linu šķirnes.”

Pirmais nu Latvejis vaļsts omotpersonu Latgolys ainovu vīnreizeibu atkluoj Saeimys prīkšsādātuojs (1922–1925) Frīdrihs Vesmanis, pasaceidams, ka Sauliskolnā ass skaistuok kai Rivjerā.

Leidzonajā Zemgalē dzymušū i augušū politiki puorsteidzs pakolns, nu kura īraugomi 17 azari (reizem nūsauc leluoku skaitu, deļtuo, ka daži azari ainovā radzami pa daļom). Tys īinteresej laikroksta “Latvijas Jaunatne” žurnalistus, bet jī navar nūskaidruot, kai kolnu atrast. Par jūs ekspediceju iz Sauliskolnu skaitoms rokstā “Māras zemes Sauleskalnā” (1925, nr. 15–16), gona sarežgeita jei bejuse – ari Kruoslovā vītejī nazyna, bazneickungs pasoka dūtīs iz Kombuļu muižu, kur jī sateik Kombuļu bazneickungu: “Mēs nezinot esam aiztvēruši ari baznīckunga intereses. Viņš (..) stāsta, ka viņš kādreiz dzīvojis Italijā, Šveicē, Ukrainā un citur, daudz ko pieredzējis, bet Sauleskalns un apkārtējie ezeri viņam patīkot par visu vairāk. Viņš gribējis nesen iegādāties kinoaparatu un motorlaivu, lai, pa ezeriem braukdams, uzņemtu brīnišķīgākos skatus un filmās tos sūtītu nevien uz Rīgu, bet ari uz ārzemēm, pat Romu…”

Fragments nu roksta “Māras zemes Sauleskalnā”. Publicāts “Latvijas Jaunatne”1925, nr. 15–16.

Dreiž vītejūs nanūvārtātais Sauliskolns palīk par īvārojamu turisma objektu, 1934. godā Sauliskolnā pastota trigonometriskū tūrni, īkļaun Latgolys turisma maršrutūs. 70. godūs jis otkon paliks Latgolai svešs – kolnā izceļs Vyssavīneibys turisma bāzi.

Kārlis Ulmanis: Latgola ir skaista

20. godu symta 30. godu suokuos turisma puorraudzeibu Latvejā pasajam vaļsts. 30. godu ūtramā pusē, piec Kārļa Ulmaņa autoritaruo apvārsuma, teik radeita nacionaluo turisma propaganda ar sauklim “Apceļo dzimto zemi” i “Pazīsti dzimto zemi”, kas pauž treis golvonūs pamatpostulatus – vīneiba, vodūneiba i latvyska Latveja. Tuo vuordā Latgolu vairs nadreikst veļteit mozuok viereibys kai puorejom Latvejis daļom, turisma rūkysgruomotuos, presē roksta par Latgolu, ruoda izstuodēs, iz Latgolu brauc ekskursejuos.

Kaidim vuordim runuot par Latgolu nacionaluo turisma atteisteituojim, pasoka prīškā pats Vaļsts prezidents, prese daudz citej K. Ulmaņa saceitū 1934. gods 18. augustā Dagdā, vīnā nu Latgolys braucīņa uzastuošonom: “Latgalei ir viena liela priekšrocība: viņas Skaistums! Cilvēki brauc uz ārzemēm un izdod lielu naudu, lai redzētu skaistus ezerus, skaistus mežus. Nu mēs sāksim sludināt: ja kāds grib iepazīties ar citādiem dzīves apstākļiem, nekā tie ir Kurzemē vai Vidzemē, tad lai viņš brauc uz Latgali. Latgale ir viena no mūsu trim zvaigznēm, līdzvērtīga, skaistāka un varbūt pat vēl bagātāka kā citas!” (“Latgales Vēstnesis”, 1936, nr. 74).

Tai vuords “skaists” palīk par Latgolys rakstureiguokū epitetu, jū daudz tiražej 30. godu prese i 50.–60. godūs turpynoj padūmu prese.

Pīmāram, leidzeiga satura rokstus ar vīnaidim nūsaukumim “Skaistā Latgale” var skaiteit i žurnalā “Aizsargs” (1935, nr. 6), i žurnalā “Zvaigzne” (1958, nr. 15).

Dreidzs 1930. godūs. Karteņa: zudusilatvija.lv

Kū saceit par Latgolu, kod vuords “skaists” eisti nadar? Tod tei ir vālamuo nuokūtnis vizeja, kai, pīmāram, aprokstūt kara ministra generala Jāņa Baloža braucīnī radzātū: “Ir sastopamas arī dzīvojamās ēkas, kas labākā gadījumā atgādina vecas lauku pirtiņas, kuru apkaimi nedaiļo neviens kociņš, kuru situācijā un iekārtojumā nav saskatāma ne primitīvākā gaume, nedz lietderība. Vietām redzamas arī sagruvušas, neviena neapdzīvotas, nevienam nevajadzīgas ēku atliekas. Tam visam jāpazūd. Pakāpeniski, plānveidīgi un tomēr drīz ar neatlaidīgu, racionālu darbu nederīgais jāatvieto ar derīgo un neglītais ar labi skolotai acij tīkamo. Ne tikai valdība atbalstīs šo darbu, bet arī kaimiņš lai mudina un palīdz kaimiņam. Lai katrs saimnieks, pagasts un apriņķis sacenšas ar citiem un cenšas ar cilvēku roku darbu nekad un nekur neapgānīt Dieva radītās senās latvju zemes, latvju tautas šūpuļa – Latgales skaistumu.” (“Aizsargs”, 1935, nr. 9)

„Zylūs azaru zeme” palīk par nūzeimeiguokū metaforu Latgolys dobys ainovā, tai ir pamatuojums – azarainums Latgolā ir apmāram div reizis leluoks kai videji vaļstī.

Saleidzynuošona ar Eiropys slovonuokajom vītom

Sovaidi 30. godu presē redzēt taidus viersrokstus kai “Neceļosim uz ārzemēm!”, tok teišom nacionaluo turisma ideologeja na viņ naveicynoj, bet pat īrūbežoj voi aizlīdz (školu ekskursejis) ceļuot iz uorzemem. Latvejis pylsūnim pyrma juoīpazeist sova zeme i ar ceļuošonys izdavumim juoatbolsta sovys vaļsts ekonomika. Tymā pošā laikā nūvārojama dzeišonuos piec uorzemnīcyskuo, pīmāram, turisma informacejā plaši teik lītuots anglicisms “vīkends”, Latvejis skaistuokuos vītys saleidzynoj ar slovonim Eiropys kūrortim i ainovu zemem, pīmāram, Latvejis Tirole ir Āraišu i Līgatnis apleicīne, Davosa – Cēsis, Baltejis Rivjēra – Reigys Jiurmola, Latvejā ir vasalys treis Šveicis: Kūrzemis Šveice – Sabilis i Kandovys apleicīne, Vydzemis Šveice – Sigulda ar Turaidu i Krimuldu, Latgolys Šveice – Kruoslovys apleicīne.

Īkšlītu ministrejis Turisma birojs 1935. godā reikoj 1. turisma propagandys izstuodi, Latgolys stends ir sovpateigs – Latgolys dzeivojamuo ustoba, bet storp daudzajim latvīšu literatim, kas aicynuoti prezentēt tekstus par ceļuošonu i daļai ir apraksteits na Latvejis, a taišni kaids agruokūs laiku uorzemu ceļuojums, nav nivīna latgalīšu autora.

Kū paruodeit, latgalīšim ir. Sovu ceļuojumu iz i pa eistū Šveici breineigi aprakstejs Ontons Rupaiņs “Pīzeimēs nu ceļōjuma pa ōrzemem” (“Zīdūnis”, 1928, nr. 10-11–1929, nr. 5), par Rēzeknis Vaļsts školuotuoju instituta absoviešonu ar izcileibu 1928. godā izgleiteibys ministreja jam paduovynuoja komandejumu iz Pasauļa školuotuoju kongresu un mīra idejis propagandys kursim Ženevā. “Latgolas Zemkūpī” publicātys tūreizejuo studenta J. Soma ceļuojuma pīzeimis “Īspaidi Leitovā un Vōcijā” (1933, nr. 9, 10; 1934, nr. 2), jis devīs iz godskuortejū Austrumvuocejis lauksaimnīceibys i ryupnīceibys izstuodi Kenigsbergā (niule Kaliningrada). Autors izsoka dūmu, ka Latgolys vysaidu atteisteibu veicynuotu taišni storptautyska pīredze i uorzemu jaunynuojumu īvīšona zemnīku sātuos. Storptautyskajā sasnāgumu izstuodē jam ir dziļa viļšonuos par Latvejis daleibu: “Kas atsateic uz Latvijas stendu, kura uzdavums beja propagandēt Latvijas kūrortus un golvonā kōrtā myusu zemes ražōjumus, tod ir jōsoka, ka tys beja pavysam nabadzeigs un napōrlīcynojūšs. Tos pōrs diagrammas, skaitļu tabeles ar kailim statistiskim datim un daži plakati na tikai navarēja dūt vajadzeigū prīkšstotu par Latvijas golvonim ražuojumim un tūs eksportu, bet ari vyss stends atstoja ļūti tukšu un nadzeivu īspaidu. Nabeja nivīna parauga nu myusu tik popularim ražojumim kai lynim, ūlom un seviški svīsta.”

Latgolys maršruti

Juopīzeist, ka turisma izdavumu pīduovuotī maršruti aptver vysu Latgolu. Viesturis školuotuoju bīdreiba izstruoduojuse piļneiguokū četru dīnu ekskurseju nu Reigys pa Latgolu (“Rokas grāmata ekskursiju vadītājiem pa Latgali”, 1935). Te jimti vārā daudzpuseigī Latgolys kontrasti: ekskursanti gastej i krūgā, i bazneicā, apsaver muižu i zemnīku sātu, kuop piļskolnūs i īsagrīž gimnazejuos, apmeklej krīvu i krīvu staraveru cīmus, īpazeist latgalīšu keramiku i A. Romeris akvareļus.

Skots iz Latgolu nu Sauliskolna 1930. godūs. Karteņa: zudusilatvija.lv

Ceļveds “Rēzekne – Latgales sirds” (1936/1995) pīduovoj četrus  turisma maršrutus nu Rēzeknis: 1) Rēzekne–Rāznas ezers–Kaunata–Padebešu kalns (Volkenbergs-Mākonkalns)–Ežu ezers–Bukmuiža–Dagda; 2) Rēzekne–Sakstagals–Viļāni–Varakļāni–Barkava–Stirniene–Vidsmuiža–Rēzekne; 3) Rēzekne–Malnava–Kārsava–Jaunlatgale–Viļaka–Balvi–Rugāji–Bērzpils–Dricāni—Rēzekne; 4) Rēzekne–Ludza–Zilupe–Pasiene–Šķaune–Bukmuiža.

Storp “10 maršrutiem slēpotājiem Latvijā” (1934) treis ir Latgolys maršruti, izstruoduoti cauri Latgolys skaistuokajim apvydim, kai Sauliskolns, Līpu kolns, Muokūņkolns.

50.–60. godu turisms padūmu varys apstuokļūs puorsteidzūši, bet daudz naatsaškir nu Latvejis breivvaļsts laika turisma tradiceju.

Nakšņuot īsoka školuos, teik pīduovuoti izstruoduoti maršruti, pīmāram, izdavumā “Auto-moto tūristu maršruti: metodika” (1961) atrūnam treis maršrutus pa Latgolu. Padūmu ideologeja moz streipuojuse “navajadzeigū”, pīmāram, Aglyunā īsoka apsavērt gon 17. g. s. dybynuotū katuoļu bazneicu, gon Upurkolna solu ar piļskolnu Cireiša azarā, gon fašistu terora bruoļu kopus. Dreizuok jaunais laiks papyldynuojs turisma objektu sarokstu ar taidom lītom, kai Lenina pīminekli, pīminis vītys karā krytušajim padūmu karaveirim, jaunceltnis. 

95. maršruta Vyssavīneibys turisma bāzis

1969. godā PSRS Centraluo Turisma i ekskurseju padūme (ЦСТЭ) monopolizej turisma pakolpuojumus, vierīneigi paplašynoj īstuožu teiklu i atteista materiali tehniskū bāzi. 1972. godā suoc struoduot Ezernīku turistu bāzeglaznainuo  Ješa azara krostā, 1975. godā atkluoj Sauliskolna bāzi, teik plānuota ari trešuo – Kruoslovys Adamovā, Daugovys krostā, bet, par laimi, juos ceļtnīceibu pat nasuoc.

Latgolys bāzis ir storp 900 cytom vysys miļzeiguos Savīneibys bāzem, Latvejā kūpā taidys ir sešys. Bāzis dorbojās piec principa, ka turisti puorsarvītoj nu bāzis iz bāzi, kotrā uzaturādami sešys dīnys. Sauliskolna bāzē kotru dīnu apkolpuojuši vairuok par 500 turistu, jei vysu laiku turīs lobuokūs bāzu desmitnīkā, ādynuošonys servisā pat 2. vītā, reiz izaraudama pyrmajā. Padūmu cylvāki cīš nu puortykys preču deficita, a itamuos bāzēs ir specapguode. Tok Latvejis cylvāki te nateik.

Sauliskolna bāzē padūmju godūs. Karteņa: maximelisicenko.livejournal.com

Var skaiteit, cik tyukstūšys prīcuojušīs par breineigū Latgolys ainovu i daudzynuojuši atmiņuos tuolajūs Savīneibys styurūs, bet kas nu tuo atliecs vītejim? Par Sauliskolna bāzi puordūmys pīrakstejs Sauliskolnā dzymušais teologejis doktors, Latgolys viesturis pietnīks, jezuits, Mariaņu kongregacejis generalpadūmnīks i generalprīkšnīks Stanislavs Škutāns (1901–1995): “Lelō turistu mītne, kaidreizejūs muna dzymtō cīma teirumūs, vītejūs cylvākus nav darejuse ni bogōtōkus, ni laimeigōkus. Na deļ jim tei dūmōta. Zynu bēdeigus (voi pareizōk: drausmeigus) gadejumus, kaidi nūtykuši īpaši mynātai mītnei vystyvuokajā apkōrtnē. Tī ir taidi gadejumi, par kurim muna dzymtō cīma ogrōkūs paaudžu cylvāki byutu jutušīs apkaunōti, ka jūs vydā tī varejuši atsagadeit.” („Tāvu zemes kalendars 1987. godam”, 1986)

Sauliskolna bāzē padūmju godūs. Karteņa: maximelisicenko.livejournal.com

Šudiņ Ezernīku i Sauliskolna bāzis ir nūžālojami grauzti aiz uzrokstim “Privateipašums”, poši eipašnīki – na Latvejis ļauds. Par itū biedeigi…

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars