“Baraviki skripkoj, makaviki dancoj” – par sieņu nūsaukumim latgaliski

“Baraviki skripkoj, makaviki dancoj” – par sieņu nūsaukumim latgaliski

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Voi zinit, kas ir grebēze, gūmeiza, žydauka, čygonka, pakass, skrimiļdzs, mašarnīks, vuškineica, vylka tabāks? Latgalīšu sieņu nūsaukumūs orientētīs nav vīgli, partū ka itūs apzeimuojumus attīcynoj iz vairuokom sienim i na viņ sienim. Kab tei byutu viņ lingvistiska problema! Kod tys pats vuords paīt iz ādamom i iņdeigom sienim, tys roda situaceju koč kū liktineigi sajaukt.

Kurys ir latgalīšu meiluokuos sieņs?

Viškausts tāluojumā “Ziernaits” nūsauc vasalu eili interesantu sieņu nūsaukumu: “..rudiņūs aug cīši daudz vysaidu sēņu: bārzlapes, makaviki, bakas, lōcines, skrimiļdži, pakaši, cyucines un pat baraviki, bet sevišķi tur daudz aug rudmīšu. Tōs tur var laseit un vest vazumim.” (“Latgolas Bolss”, 1958, nr. 503)

Poetiskuok par sienim roksta Naktineica (Ilze Sperga) dīnrokstā “Vīnkuorši rudiņs, vīnkuorši Latveja”: “A vacys sieņs atkiust saulē. Bryunom golvom kai bejušuo laika zeimūgim mežmalī. Ite beja rudmīse. Ite beja bārzlape. Ite beja makaviks. Ite beja viļneiši./ A suņusieņs līleigi paceļ sovu boltū golvu – tī vīna, tī ūtra, tī treša. Bareņā, bareņā! Vysi bejuši, vysi guojuši. Suņusieņs puordzeivuos vysu. Aiz sovys speiteibys i dzeiveibys.” (http://naktineica.lv, 2008)

Sovutīs Ontons Matvejāns atmiņu tāluojumu kruojumā “Aizīt muna Asinova” (2001) sieņuošonys temai veļtejs atsevišku stuosteņu: “Sēņu un sēņōšonas prīks beja gona gars. Tys sōcēs jau gonūs, kod gūvis gar meža molu sōka ēst baravikus. Jōs tyuleņ tyka padzeitas nu sēņu vītas. Pyrmais vōkums uz sātu tyka atnasts krekleņā, jo cyta nikō pīmārōta nasagadeja pi rūkas. Turpynōjōs ar lōcinem, bakom, vysu krōsu bārzlapem, pakašim, rudmīsem un beidzēs sezona ar viļneišim. Lasejom tikai taidas sēņs, kuras labi pazynom. Par myusmerem tyka uzskateiti šampinjoni.” (38)

Grebēze

Vuordineicu materials paruoda, ka “grebēze” ir daudznūzeimeigs vuords, ar jū apzeimoj: 1) sieni vyspuor; 2) vacu sieni; 3) sevkuru baku voi konkreti a) Suillus bovinus, agruok Boletus bovinus – govju sviestbeka, b) Leccinum scabrum, agruok Boletus scaber – parastā bērzubeka, c) Leccinum niveum – purva bērzubeka voi d) Suillus flavidus – purva sviestbeka; 4) puornastā, neivojūšā nūzeimē navajadzeigu, cīš nūvolkuotu lītu (grabaža) voi 5) vacu sīvīti.

Kūpejais sieņu apzeimiejums latvīšu volūdā “sēne” ir aizgivums nu suomugru volūdu – lībīšu voi igauņu.

Tok tautysdzīšmu teksti paruoda, ka par kūpejū apzeimuojumu lītuots ari vuords “grebēze”: “Ļuk-ļukšam(i) vacais tāvs/ Iz sileņu grebēzēs;/ Nūļukšova, atļukšova,/ Nikuo loba nadabova”; “Vakaraiņ, vakaraiņ,/ Kam vakar(i) naatbrauci?/ Beja maņ(i) vaca sile,/ Vac’ grebežu pīsuoleita.”

L. Mendrika “Lementarī mozim barnim ar bildem” (1921) vīnā aizdavumā nūsauktys četrys sieņs, kurys bārnim vajadzātu zynuot, – bārzlape, baraviks, grebēze i myusmere. Dūmojams, ka pyrmmuoceibys gruomotā nateik praseits smolki puorzynuot sieņu sugys i ar “grebēzi” vajadzātu saprast sevkuru baku (piec myusdīnu zynuotniskuos sieņu klasifikacejis, ari baraviki ītylpst baku dzymtā).

Myusdīnu publicistiskūs tekstūs vuords “grebēze” teik lītuots puornastā nūzeimē, kai Naktineicys cykla “Sibira stuosti” dīnrokstā “Soltums. Zīma Sibirī i vacais Zenits”: Piļsāta kai vaca grebēze sovu nateireibu izsvīž tīpat aiz pakša. Solts snīgs i korsti palni, dyumi i mygla nu soltuma. Nazkas reizē krīvyskys kai nu gruomotu, nazkas zynoms jau nu dzeivis sātā i sovā dzeraunē.” (http://naktineica.lv/; 2009)

Gūmeiza

Vuords “gūmeiza” rodīs nu vuordu kūpys “gūvs meiza”, itū vuordu izlūksnēs attīcynoj i iz pļovys pučem, i iz vairuokom sienim, i puornastā nūzeimē tei ir ekspresiva neivojūša apsauka. Par gūmeizu teik saukta: 1) parostuo peipine (Leucanthemum vulgare); 2) teiruma iļzeite (Anthemis arvensis); 3) Suillus bovinus, agruok Boletus bovinus – govju sviestbeka; 4)  Lactarius – rudmiese; 5) Agaricus – atmatene; 6) Tricholoma – pūkaine; 7) Suillus – sviesta beka; 8) Lactarius rufus – alksnene; 9) Paxillus involutus – kailā mietene; 10) naādamuos sieņs; 11)  puornastā nūzeimē napateikams bezrakstura cylvāks.

Volūdneica I. Ēdelmane pietejumūs par augu nūsaukumim pīzeist, ka puču nūsaukuma “gūvmeiža” variantus vysā Latvejis teritorejā pamatoj tys, ka peipinis i iļzeitis bīži aug i zīd ganeibuos, kur teik ganeitys gūvs. Specifiskuo smuorda deļ par gūvmeižu pyrma īsaukts augs Anthemis arvensis, tod tai saukts ari izskotā leidzeigais Leucanthemum vulgare. Pīmāram, Naujinē par gūvmeižu paruodeita Leucanthemum vulgare, a Leivuonā – i Anthemis arvensis, i Leucanthemum vulgare.

Sieņu specialisti dūmoj, ka lobys, gordys i vierteigys sieņs tauta taidā neivojūšā vuordā nasauktu. Latgalīšu kulturviesturis pietnīks L. Latkovskis rokstā “Sovvaļas augu nūsaukumi” par itom sienim soka tai: “Gūmeizas, sauktas ari gūvu meizas, gūvu meiži, ir sēņu suga, kas ir naizskateigas kai šlōpines ar glumim vērsim – capureitem. Bēržgaļa pogostā tos vēļ sauc par gūvu bakom, vocyski der Kuhpilz, botāniskais apzeimējums Boletus bovinus.” (“Dzeive”, 1969, nr. 94) Tautā lītoj ari parunu “glums kai gūmeiza”, i tys nikuo loba par apsauktū napasoka.

I. Avotys raksteņā “Sēne, kura izpelnījusies vislielāko uzmanību” atrūnams, ka par gūmeizom sauc ari sieni Paxillus involutus, sieņuotuojus aicynoj nalaseit ituos iņdeiguos sieņs, koč agruok jū naviņ par beistamu nav skaitejuši, pat vierteigu. (“Dabas un vēstures kalendārs 1997”)

Ar bīžu ituo ekspresivuo vuorda lītuojumu puorsteidz I. Spergys stuosti: “Kū taids zyna nu dzeivis. Sīvītei vajag rikteiga veirīša, na itaida gūmeizys – bārna sataisa, a piec lykuma nūkuortuot najādz. Ni jis dareituojs, ni klāva mieziejs. Tik tei leluo izanesšona.” (“Marabeju kolns”, 2014) “Kai ta nav. Zam smierts jei poša beja leluo manaška, sēdēja prīškys beņčūs kai gūmeiza, tok ni juos Dīvam vajadzēja, ni čortam. Nūdzeivuoja až da symta godu. Vysi valna Brežnevi myra i apmyra, kab jūs bess paruovs, a itei dzeiva i izasliejuse kai svece, leluo puotarneica.” (“Jubileja”, 2018) “Taids puiss beja! Malnys ūsys, moti viļnim viņ, viļnim viņ. Kai balā kuoju dacierta, až muzykanti podlēce i suoce spēlēt skaļuok. Lobu lobūs meitu izalaseit varēja, nā, pajēme nazkaidu pūra gūmeizu.” (“Stuosts par suneiti”, 2014)

Žydauka/ žydauceņa (Cantharellus cibarius)

Iz itū vuordu nu sieņu pretendej tikai vīna – gailine. L. Latkovskis rokstā “Gailine, gailineite” par jū soka tikai lobuokūs vuordus: “Gailine voi gailineite ir pazeistama un ļūti īcīneita ādama sēne. Jei īvēreibas ziņā stāvēja ūtrajā vītā aiz baravika. Baraviki skaitējōs “kungu sēnes”, īspaideigi pēc izskota un gordi ēst. Baraviki skaitejōs storp sēnim kai karali. Gailineites beja nokūšajā vītā. (..) Tai ka šei sēne satur zynomas skōbes, tamā nikod naatsateista tōrpeni, cytas sēnes vacuma dēļ palīk tōrpainas. Tōpēc lykums šōs sēnes atļaun ēst. Uz tā pamata Latgolā šū sēni sauce par žeidu sēni, jo žeidi tōs laseja un ēde. Zynōtniskais nūsaukums tulkōjumā Cantharellus cibarius nūzeimoj “ādams dzeramais trauceņš.”” (“Dzeive”, 1984, nr. 157)

Dažuos izlūksnēs par žydaukom teik sauktys naktineicys (Centaurea cvanus). Juodasoka, ka agruok lītuotais vuords “žydi/žeidi” (i atlasynuojumi nu juo) ir neitrals etnonims i napauž nikaidu emocionalu attīksmi.

Čygonka/ čyguoneica (Cortinarius caperatus, Pholiota caperata, agruok Rozites caperata)

Sieņs latgaliskais nūsaukums nav originals, juos asociativu saisteibu, laikam deļ īraugameibys i spylgtuma, ar čyguonim paruoda ari cytys volūdys: koč voi angliski the gypsy mushroom ‘čyguonu sēne’; vuociski der Zigeuner ‘čyguons’, ari latvyski cirtainā čigānene.

Latgolā par čygonkom sauc ari Lactarius necator (cūcene), bet laseit juos navajadzātu. Godu symtim Lactarius necator ir bejuse vīna nu īcīneituokūs sieņu suoleišonai deļ zīmys. Tok Suomejā i Zvīdrejā veiktajūs pietejumūs tyka nūskaidruots, ka ituos sieņs satur mutagenu kruosvīlu, lītojūt ituos sieņs vairumā, pasalelynoj īspieja saslimt ar viezi.

Vēļ ar vuordu “čygonka” apzeimoj ari vacu zīmys uobeļu škirni, ustobys puči ahimini (Achimenes), kai dzeļžaceļa apzeimiejums vuords īsavīss klaidys deļ – “čugunka” vītā.

Mašarnīks (Amanita)

“Mašarnīks” ir rešuok lītuotais myusmeris apzeimuojums. Tok “мшарник” boltkrīvu volūdā nūzeimoj ar syunom aizaugušu pūru, a krīvu vuordineicos “мoшарник” apzeimoj kaidu sieni nu samtbaku dzymtys (Xerocomus). Te ir gadejums, kod svareigi ādamūs samtbaku i iņdeigūs mušmiru nūsaukumu sakriteibys deļ dažaiduos volūduos nasajaukt pošys sieņs.

Makaviks/ makavičs

Volūdnīki i biologi ir vīnā pruotā, ka itys sieņu nūsaukums latvīšu volūdā īsavīss nu krīvu “моховик”, ar kū apzeimej vysu sugu samtbakys (Xerocomus). Latgalīši vuordu “makaviks” ari attīcynoj iz 1) samtbakom; tok vēļ iz 2) Suillus variegatus – priežu sviestbeka; 3) Cortinarius caperatus, Pholiota caperata – cirtainā čigānene; 4) Suillus bovinus, agruok Boletus bovinus – govju sviestbeka.

Pakass (Lactarius bertillonii)

Itū vuorda skaidruojumu atrast gryušuok, plašajā “Mīlenbaha-Endzelīna latviešu valodas vārdnīcā” itys vuords (nu Bieržgaļa) skaidruots viņ kai zynoma sieņs (EH II, 141). Valentīna Lukaševiča vuordineicā “Latgaliešu-latviešu vārdnīca” (2011) atrūnams, ka pakaši ir boltuos krimiļdis.

Skrimiļdzs (Agaricus campestris)

Vuords “skrimiļdzs” ir vīnys saknis ar “krimiļdi”, taitod itai sienei vizuali vajadzātu byut leidzeigai pakašam. Dūmojams, ka “skrimiļdzs” ir tys pats, kas “skrimeļi” i “kremelde” “Mīlenbaha-Endzelīna latviešu valodas vārdnīcā” – lauka atmatene.

Sieņu gruomotuos jei atzeimuota kai vierteiga ādamuo sieņs, capama bez īprīšejis nūvuoreišonys, lītojama suoleišonai, mariniešonai. Augdama bīži veidoj rogonu riņčus.

Vuškine/ vuškineica

Ari itū nūsaukumu attīcynoj iz nazcik sienim (dažys nu jūs jau ir pīmynātys augšuok): 1) Tricholoma equestre – parastā smiltene; 2) Suillus bovinus, agruok Boletus bovinus – govju sviestbeka; 3) Paxillus involutus – kailā mietene.

L. Latkovskis atzeimoj, ka Tricholoma equestre sauktys ari par zirdzinem, a vušku vuordu storp sienim vēļ daudzynoj vušku pīpe (Polyporus ovinus, Albatrellus ovinus – parastā aitpiepe).

Vylka tabāks (Calvatia utriformis, Lycoperdon caelatum, Calvatia caelata, Handkea utriformis)

Ituo pyupača daudzī latiņu nūsaukuma sinonimi izskaidrojami ar  tū, ka jū suokūtneji apraksteja dažaidi botaniki i īdaleja atškireiguos giņtīs. Interesanti, ka latvīšu literarajā volūdā itū pyupaci sauc par parasto zaķpūpēdi, a latgalīši jū atdavuši vylkam. Cikom pyupači aug, jī ir bolti i, cikom bolti, kai roksta sieņu gruomotuos, ādami, tok leluokuo prīca nu jūs bārnim ir jau sausam i gotovam izpert viersā i nūsavērt, kai nūkiup tymsi dyumi.

L. Latkovskis rokstā “Sovvaļas augu nūsaukumi” (“Dzeive”, 1969, nr. 94) nūroda, ka itei vīgluo i sausuo masa seņuok lītōta škiļtovuos. Cytūs olūtūs par eistū škiļtovu materialu nūruoda naādamū Fomes fomentarius – eistū aba parostū posys pīpi. Škiļtovom par dereigu pīzeita ari sausa bārza pīpe (Polyporus igniarius) – parastā cietpiepe.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars