Kai puorsamejušys latgalīšu kasdīnys i gūdu golda tradicejis?

Kai puorsamejušys latgalīšu kasdīnys i gūdu golda tradicejis?

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Arhaiskuos kulturuos saīšona iz iesšonu beja svāts pasateikšonys rituals, goldu uztvēre kai Dīva plaukstu, kū Jis ar sovom duovonom pastīp cylvākam, par praktisku mebeli golds atsateistejs nu oltora golda. Kas latgalīšim palics nu senejuoku golda tradiceju, kas puorsamej myusu ocu prīškā, par tū gūda goldu kluošonā voi itūs tradiceju apzynuošonā īsaisteitūs redzīni i pīredzis stuosti.

Lobys apetitis vieliejumi

Lidejis Leikumys i Alekseja Andronova sastuodeitajā “Latgalīšu-latvīšu-krīvu sarunu vuordineicā” (2008, 17) atrūnam taidus vieliejumus: Dīvs, gaus! / Dīvs, svietej! – Ar gausu! / Ar svieteibu! Ar gausu, svieteibu saprota tū, ka vysa gona, ādūt seits palīk nu mozuma. Poguonu ciļtis Gausa muoti izatāluoja kai rupučam leidzeigu augleibys dīveibu. Ar katuoļticeibys nūsastyprynuošonu jiedzīni “Dīva svieteiba” izprota kristeigā nūzeimē.

Nivīns nu apvaicuotūs cylvāku ituo roksta topšonys laikā itūs vieliejumus nalītoj ni pats, ni dzierdiejs cytus sokom. Kruoslovys Viesturis i muokslys muzejā ir izveiduota ekspoziceja “Pi vīna golda” par nūvodā dzeivojūšūs tauteibu kulinarū montuojumu, pyrma tuo muzeja darbinīki davušīs ekspedicejuos. Tok jī nav sasaskuoruši ar taidim vieliejumim, ari aplīcynuoja, ka sovuos saimēs ari nav taidus dzierdiejuši. Pošsaprūtama, eipaši jauktuos saimēs, kur cylvāki runoj atškireiguos volūduos, ir krysta puormesšona pyrma iesšonys. Nav vajadzeibys piec kaidom frāzem. Zemnīku saimnīceibys “Juri”, kas atsarūn Rībeņu nūvoda Rušyunys pogostā, saimineica Lideja Lubuone pīzeist, ka jei ari nav dzierdejuse latgaliskus vieliejumus pi golda i krystu puormest juos sātā ari nabeja rakstureigi, tok jei poša kai saimineica, padūdama iedīni, soka: “Vasali āduši!”

Ekspoziceja Kruoslovys viesturis i muokslys muzejā. Karteņa: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Rēzeknē asūšuo latgaliskuo krūga i muokslys dorbu tierguotovys “Mōls” eipašneica i tradiceju zynuotuoja Aleksandrina Binduka atroduse tam izskaidruojumu: “Apsaruonuoju ar cylvākim, pi myusu nabeja vieliejumu, partū ka ēde nu vīnys bļūdys. Sēdēja dzeds pi golda i grīze maizi, beja nūlykta bļūda ar buļbem voi bīzu putru. Kai maizi izdaleja, vysi puorsakristeja i pasaceja: “Lai slaveits Jezus Kristus! Myužeigi myužam!” Nav vajadzeigi cyti vieliejumi, i apetite vysim beja cīši loba. Tāvs stuosteja kai jūku, ka reiz vacuokais bruoļs īspļuove bļūdys juo pusē i jis naēde, tai bruoļam palyka putrys div reizis vairuok. Ebreji, poļaki beja boguotuoki, ēde i sēdēja pi golda cytaižuok kai latgalīši. Kod latgalīši puorstuoja ēst nu vīnys bļūdys, jī nu cytu puorjēme ari lobys apetitis vieliejumus.”

Svieteiba leidza

Ticiejums soka, ka, eipaši nu bieru, cīmeni juopalaiž ar svieteibu – koč ar maizis gabaleņu nu golda. Ka tai nadora, tod nasaveic.

Lideja Lubuone par itū tradiceju soka:

“Dūšona vyspuor ir rakstureiga Latgolai. Agruok vysim taipat koč kū pajēme nu golda i deve. Tagad tū dora skaistuok, myusu radnē vīna sīvīte nu Preiļu jau trešajuos bērēs sagatavej specialus maiseņus leidzadūšonai – īlīk peirādzeņus, lapeņu ar dzejūleiti, nu golda vaira nagruob. Nu jubilejis golda ari dūd leidza – torti nūgrīž, vysu naapāstū izdola aizvest iz sātu, eipaši, ka kaids nav īsarads. Vysod vysa iz golda ir daudz.”

Kuozuos golds vaira nav tik svareigs

Tradicionali latgalīšu kuozuos bez saimineicys nikas navar nūtikt, padūmu laikā, kod kuozys vairs iz div golim nataiseja, saimineica suoce struoduot treis pīcys dīnys agruok. Bīži viņ kuozu sātā nabeja ni soltaunīka, ni pogroba, partū saimineicai beja juoizdūmoj, kai iedīņus saglobuot svaigus – turēja okā, iz soltu akmiņu tymsuokajā pakrieslī, reizem pa sābrim nasalaseja vysus traukus – saimineica poša aizlyka. Saimineicys variešonu mierēja ar paboruotūs gostu skaitu – 100, 150, pat 200, div dīnu kuozuos pavysam kluoja četrus goldus, pādejā nūteikti beja kuopusti. Ar tim latgalīšim saistuos jautrys kuozu izdareibys – kuopustus zūg, globoj nu saimineicys, tei ceņšās zaglim pa rūkai nūlikt napareizū kotlu.

Par kuozu tradicejom L. Lubuone stuosta: “90. godūs itei tradiceja izapaude pylnā spākā, muns veirs vysuos kuozuos beja tys kuopustu zadziejs. Tai kai maņ ir saskare ar vīsu nomu, kur taisa kuozys, varu pasaceit, ka nikaidu ūtruos dīnys kuozu kuopustu naasmu redziejuse. Reits suocās vysbīžuok ar soļanku. Vysi lobpruot paād tikai zupeņu, niule pat pyrmajā dīnā paād tikai syltū, salatu bļūdys vuocam nūst naaiztyktys. Ir atguojuse mūde kuozuos iz tū, lai ir skaistys biļdis. Jaunī gotovi vairuok moksuot floristam, kurs vysu nūformej, i fotografam, na saimineicai i muzykantam, izteik pat ar muzykys īrokstim.”

Saimineica Anna Zalāne sovā vīsu nomā “Silmalas”, kas atsarūn Rībeņu nūvoda Rušyunys pogostā, bīži kluoj kuozu goldus: “Kuozu reikuošonā vyss krasi ir mainejīs, kai beja agruok. Jaunī kuozom sovaižuok gatavejās. Agruok tū muote ar tāvu organizēja, meklēja saimineicys, tagad jaunīši poši, jī līk lelu akcentu iz telpu i golda nūformiejumu. Vysur zīdi – iz golda, dekoracejuos.

Tradicionali latgalīšu kuozys ir skalis, niu juos ir eisuokys, klusuokys, sirsneiguokys, mīreiguokys. Leidz mičuošonai skaņ uzrunys, nūvielejumi, eipašs ir jaunuo puora pyrmais vaļss. Piec pusnakts suocās jautreiba. Mainuos paaudzis, ar jom tradicejis. Tagad izteiktys ir jaunīšu kuozys, kur vyspuor napīsadola vacuokuo paaudze. Tai kuozuos nav nivīnys taņtis, kas varātu apdzīduot, kur itū tradiceju jaunīšim redzēt? A tūs jaunīšu, kas īsadzilinoj tradicejā, nav nimoz tik daudz.”

Izdavenis “gluhajā” dzeraunē

Tī, kas ir mekliejuši kuozu scenarejus škārsteiklā, pīzeist, ka tī jau ir myusdīniskuoti varianti, bīži ar kuozu vakaraiņu (vadeituoju) izdūmuojumim. Bet voi šudiņ varams nūorganizēt kuozys piec etnografisku aprokstu, īdzeivynuot vacus ritualus?

A. Binduka atguodoj mozūtnē, kas beja pieckara padūmu laiks, radzātus eistys kuozys, tok pastreipoj, ka, dorūt tū myusdīnuos, tei byutu teatra izruode kuozuos.

“Naatcerūs, cik maņ beja godu, nūtyka tys nazkur Mežavydu pusē, “gluhā” dzeraunē tuoli nu centra,” stuosta A. Binduka. “Nabeju gaška, par cik mama taiseja jaunivis gola kuozu goldu, es tī ari vysur apleik staiguoju. Jim beja lela muoja iz div golu. Dzeivuoja vīnā golā, vysys kuozu izdareibys nūtyka ūtrymā. Īprīkšejā vokorā pi jaunivis atguoja draudzinis, kumods beja apkluots – Dīva biļde i spīgeļs, sadagtys svecis. Juos dzīdova rauduleigys dzīsmis, pyna jaunivis mirtu vaiņuku, taidu cīš mozu, puorcyluoja cymdus i laikam cytys pyura lītys.

Labi pīmiņu, kai ūtrā reitā jaunive cēlēs. Jei sēdēja iz krāsla, bruoļs jai vylka boltys tamburātys zekis ar caurumenim, zam ceļu ar prīveiti apsēja. Jei nabeja tautu tārpā, a boltā kleitā ar rušeiti ap koklu, vēļ jūsteņa, mirtys zareņš, veļums savylkts rušeitī. Kotrā kūrpē zam papīža bruoļs īlyka pa sudobra latam. Itū momentu cīš labi pīmiņu. I jei i jis cīš rauduoja. Es kai bārns vyspuor nasaprotu, parkū jī raud.

Pyrms jauniča atbraukšonys otkon sasapuļcēja jaunivis draudzinis i dzīduoja “Aizguoja sauleite aiz muokiuneiša”. Atbrauce jauničs, jam izduovynuoja skaistus, smolkai adeitus boltus cymdus, izlyka vierveitē puori placam. Izlyka cymdus zyrgim, kučeram īdeve cymdus, puorejūs salyka maisā. Sēdēs braukt lauluotūs. Kai atbrauce, sēdēs pi golda. Beja tikai leigovys gosti, pat jauniča muotis i tāva nabeja, tikai svuoti. Atguoja stuomači, dzīduoja, a tuoļuok durovu naguoja. Kurū apdzīd, tys kampetys svīž, jī tuos kampetys salaseja. Vaiņuku jauničs jēme boltim cymdim rūkuos – ar plykom rūkom nadreikstēja. Pyrmū nūjēme mozū mirtu vaiņuceņu, tū jauničs ītyna boltā lakateņā, īlyka sev kabatā. Veļumam eipašys nūzeimis nabeja, jū atdeve jaunivis muotei. Navaineibu nūzeimej tys vaiņuceņš, na jau veļums.

Ūtrā dīnā paāduši, vysi treis reizis, dzīduodami, ka paceli juoīt, apguoja ap goldu. Bruoļs trešajā reizē ar kulaku syta škeivus i pi kotra lyka naudu. Pamateigi sadauzeja, breinums, ka nasasagrīze. Itys nabeja teatris. Div sakruove pyuru, i gūteņu vēļ izvede nu klāva. Jauniča svuoti zynuoja, kam rotūs juobyun, vērēs, kab vysu sūleitū salīk. Gūteņa mauruoja, nagribēja īt paceli nu sātys, vysi raud, i es leidza. Sytu tai cjotkai pa lyndrakim ar kulaku, lai gūteņu navad. Maņ lūpeņa žāļ beja. Iz tū golu brauce tikai bruoļs, laikam kaida krystamuote. Kas puišu golā nūtyka, nazynu. Viņ piec mieneša iz atkuozem sabrauce vysi obeju rodi.

Šudiņ ari kuozom taisa pyuru, duovynoj cymdus i cytys lītys. Voi tys ir pa eistam? Tī beja rituals, kam gatavejuos godim. Cik saprūtama šudiņ itei tautys dzīsme “Lobuok braukšu muoršys vest,/ Na muosenis pavadeit;/ Muorša deve lynu kraklu,/ Muosa prosa sudrabeņa”? Muosai vajadzēja īdūt leidzvierteigu pyuru bruoļu daļai. Partū vysi bruoli struoduoja i peļneja muosys pyuram. Jei aude dečus, adeja cymdus, eipaši smolku lynu pologu i cytys gultys drēbis vajadzēja pyrmajai naktei. Vysam vajadzēja byut leidza, veiramuote nu sova vadaklai nikuo nadeve. Taida kuorteiba, ka meita īt pi veira ar vysu sovu. Mes šudiņ tai dzeivojam? Partū tī vyss beja pa eistam, a myusdīnuos tys var byut tikai izruode.”

Latgalīšu gūdu iedīņu sovpateibys

Kafejneicā “Mōls” nu latgalīšu gūdu iedīņu pyrmajā vītā ir asuškys. “Tys ir finala iedīņs gūdūs Latgolā. Čyulim beidzās balle, padūd skuobus kuopustus, latgalīšim – asuškys, cytuos vītuos sauktys par kukalkom. Cytur juos taisa nu rauga meiklis, tod tuos ir vīnkuorši bulkys. Mes taisom nu bīzpīna meiklis. Juos cap iz ponnys bez tauku – kai capumus, tod sautej soldonuo kriejuma mērcē ar svīstu, kaneli i cytom garšvīlom, padūd syltys. Tys teišom agruok beja tikai gūdu iedīņs, lelajuos latgalīšu saimēs lūpu beja nadaudz, nu pīna produktu ikdīnā lītuoja pošu pīnu, skuobū kriejumu i svīstu. Bīzpīnu i soldonū kriejumu salaseit cīš gryuši, i kai jū nūturēt, kab nasaskuobtu!

Ka meklēt speciali latgalīšu gūdu iedīņs, moz tūs gūdu iedīņus. Kas šudiņ ikdīnys, tys agruok svātku iedīņs. Vysi galis iedīni saisteiti ar nūkautuos cyukys puorstruodi. Mozguoja zornys i dēja dasys. Vysur kur lyka škvarkys. Eistuos škvarkys ir nu tauku ap zornom, taukus jēme nūst, kausēja, jimūs palyka galis gabaleni. Kur mes niu taidus pajimsim? Vīnkuorši pajamam sacapam galis gabaleņus – taidys niule myusim švarkys. A cik cyukai līsuos galis? Tū līsumu nūgrīze, palyka taukumi, jūs salyka kūka kastē, sabēre ar suoli, nūnese soltuokā vītā voi žuovēja, pakuortus iz āķu. Saimineicai beja juolauza golva, kai īmuoneit itū tuklū gaļu. Partū latgalīšu kotletis atsaškir ar tū, ka kotlešu masā ir špeka gabaleni, dalīk čymynus, apleik lynsāklys. Tai saucamuos “irbeitis” – izklapeiti teļa galis rulleiši, vydā tauku gabaleņš, ar spičku aizbuoze, apcepe, tod sautēja. Cīš glauns iedīņs. Prūtams, studini i golvyssīri, ruleti.”

Bieru golds

Bieru golda tradiceja piec appraseitūs redzīņa, puorsamejuse vysmozuok. L. Lubuone pīzeist, ka “dzeivojam lelā straujumā, bet tys škeiveits aizguojiejam bērēs Latgolā byus nūlykts vysod, iz golda ari maizeite svieteibai”.

Ekspozicejis “Pi vīna golda” veiduotuoji ari pīzeist, ka itū bieru golda tradiceju Latgolā īvāroj. Bet, kluojūt goldu sātā, vysys tradicejis īvāruot vīgļuok. Kod kafejneicā puļcejās iz mīlastu, pamozom kas naviņ teik atlykts molā.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
24
Pīk
18:00 “Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
“Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Sep 24 @ 18:00
"Dailes Kanona" pyrmais koncerts - veļtejums Bronislavai Martuževai @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Nu 3. augusta Dailis teatris aicynoj iz septeņu koncertu cyklu “Dailes Kanons”, kuruo pyrmajā koncertā izskanēs veļtejums Bronislavai Martuževai aktrisis Olgys Dregis skaiteitajā dzejā i pianista Edgara Cīruļa spālātajā Imanta Kalniņa muzykā. “Dailes Kanons” ir[...]
Oct
2
Sai
18:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Oct 2 @ 18:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
19:00 Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 2 @ 19:00
Gundegas Rancānes gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Laikā nu 8. septembra leidz 2. oktobram Latgolys Kulturviesturis muzejā var apsavēr pavasarī Covid-19 īrūbežuojumu dieļ atcaltū muokslinīcis Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Izstuode atspīgeļoj G. Rancānis vierteibys gleznīceibā, kur vysu leluokuo nūzeime ir koloritam,[...]
Oct
3
Svā
17:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Oct 3 @ 17:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
Oct
7
Cat
19:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Reiga, VEF Kulturys piļs
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Reiga, VEF Kulturys piļs
Oct 7 @ 19:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Reiga, VEF Kulturys piļs
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]