10. augusts – Guņs dīna

10. augusts – Guņs dīna

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Ticiejumi i Andryva Jūrdža “Myužeygays kalinders” 10. augustā pīmiņ Guņs dīnu. Partū, kū dareja voi nadareja myusu seņči Guņs dīnā i cik nūzeimeiga itei dīna beja.

Guņs – vīns nu četru pamatelementu

Pasauļa izpratnis pyrmsuokumūs guņs kai veiriškais elements ir sīviškuo iudiņa pretstots. Ar guni puornastā nūzeimē apzeimoj izteiktu emocionalitati, aktivu reiceibu, ari vysu izneicynūšu spāku. Guņs praktiska izmontuošona senejim cylvākim vysod saisteita ar juos dasavieršonu, partū ka juos izaraušona nu puorta var nūdadzynuot sātu, sovpus juos apdzisšona saistuos ar lelom pyulem jū otkon īkurt.  Ari senejī latgali guņs kulta īspaidā pyrmatnejuo syltuma i gaismys olūta aizsardzeibā izmontuoja guņs krystu – svastiku. Tod kristīteibys ītekmē svastikys pīlītuošona transformiejusēs da tradicionaluos katuoļu krysta zeimis puormesšonys, a svastikys motivi rūnami Latgolys rūkdorbūs – cymdu, zeču, izšyutūs rūcinīku golu i c. rokstūs.

Latgalīšu tradiceju pietnīks emigracejā Leonards Latkovskis par ticiejumim, kas saisteiti ar guni, roksta: “Guņs gūdynōšona vyspāri pastōv īkš tam, ka guni nadreikst dzēst ar nateiru yudini, ar sūmozgom, bet tikai ar teiru yudini. Guni nadreikst spardeit ar kōjom, meideit un vyspōri kaut kai nacīneigi un varmōceigi apsaīt. Pīguļnīki un goni, kas kurynoj guni mežā voi atklōtā vītā, pyrms aizīšonas guni izdzēš voi atstāj kurūtīs kōrteigi salīkūt maļceņu čupeņā un gunkura molā nūlīk nu divejim kūcenim sataiseitu kristeņu.” (“Dzeive”, 1960, nr. 44)

Rudiņa tyvums

Laura dīnā jau labi jiutams, kai dīnys gaišums raunās mozumā. Tok Latgolā leidz 1919. godam dzeivuoja piec vacuo stila, tūlaik Laura dīna īkryta niulenejā 23. augustā. Piec Laura dīnys jau dreikst vokorūs degt guni ustobys apgaismuošonai. Agruok nu 25. marta, Pavasara Muorys, leidz Laura dīnai iztyka viņ ar dīnys gaišumu, ticēja, ka aizlīguma puorkuopieju saime var tikt struopāta ar guņgrāku. Itū aizlīgumu īvāruoja vysā Eiropā.

Skaiteja, ka Laura dīnā vyss dobā puorstuoj augt – zuole, kūki, kryumi. Partū ka itamā dīnā ci dažys vāluok, Muorys dīnā, iudinī teik īsvīsts ūtrais soltais akmiņs. Augusts ir labeibys nūvuokšonys laiks, tok pošā Laura dīnā voi pat vysu augusta suokumu atsaturēja nu kuļšonys dorbu rejā, naguojuši iz teiruma – vyss izdegs aiz sausuma. Kod puornūvodā Labreņča dīnā vēļ rejā upurāts Guņs patronam gaiļs, jārs voi uozs, svīsta pyrmuo labeibys sauve rejis ceplī, lai pasorguotu sevi nu guņs nalaimu, Latgolys katuoļticeigī ļauds Laura dīnā nasuši nu bazneicys nūsvieteitu guni i viņ ar taidu aizdaguši rejis cepli voi skolus ustobā, tok ar laiku Guņs dīnys īvāruošona guojuse mozumā.

Vyspuor Latgolā daudz popularuoka kai Guņs dīna ir Agatys dīna 5. februarī, vēļ šudiņ Agatys dīnā bazneicā nas nūsvieteit aizsardzeibai pret guni Agatys maizi i iudini. Sv. Agata ir puorjāmuse tuos poguoniskuos guņs dīveibys funkcejis, kas dzeivoj saimis puortā, tei ir sīvītis jūma. A 10. augusta Guņs dīnys patrons puorstuov veiriškū, uorejū, pasauli – teirumu, maizis kruojumu, kuormu aizsardzeiba. A Latgolā vyspuor dominej sīviškuo izpausmis.

Sv. Laurs aba Laurencejs

Sv. Laurencejs (225–258) pāvesta Siksta II aizdavumā puorraudzejs Bazneicys eipašumus i ryupiejīs par nabogim. Četrys dīnys piec pāvesta nūgalynuošonys apcītynuojuši ari Laurenceju i Rūmys prefekts pīprasejs atdūd Bazneicys duorgumus,  jis atbiļdiejs, ka Bazneicai teišom asūts taidi duorgumi, kaidu naass keizaram, i apsūlejs jūs paruodeit. Laurencejs atsagrīzs ar lelu pulku nabogu i krūpļu, saceidams: redz, Bazneicys duorgumi, par kurim keizaram tuoļuok juoguodoj, kai tū darejs jis. Piec legendys, par atsasaceišonu gūdynuot poguonu dīvus, Laurenceju izlykuši ir dzeļža režģa i dzeivu capuši iz guņs, šudiņ saceitu – kai iz grila. A jis ar humoru sovim mūceituojim pasacejs: “Asat izcapuši vīnu suonu, pagrīzit ūtru i apiedit munu mīsu!” Ir verseja, ka jam nūcierta golvu.

Rēzeknis-Aglyunys diecezē sv. Laurenceja vuordu nas Stirnienis Rūmys katoļu bazneica, jei izcalta 1908. godā, bet 1914. godā īsvieteita. Jei ir vīna nu ratūs bazneicu, kas topuse piec arhitekta īceris, partū ka nav pītryucs naudys. Eiropā itys svātais ir daudz pazeistamuoks kai pi myusu, jis ir trešais Rūmys patrons piec apostolu Pītera i Puovula, jam Rūmā veļteitys 34 bazneicys.

Jeruzalemis dadzynuotuoji

Vēļ A. Jūrdža “Myužeygayā kalinderī” 10. augusta īviriejumā pīmynāta Jeruzalemis dadzynuošona: “Šudiņ rudzu siat nasoc, šudiņ ir nełaymeygô dina. Itymâ dinâ nudaga Jeruzalima Bazneyca.” Cytūs olūtūs atzeimuots, ka piec vaira kai četru mienešu namīrnīku piļsātys aplankuma, viņ 70. goda 30. augustā, rūmīšim izadevs ībrukt Jeruzalemē i piec tuo sagraut ari golvonū judaisma svietneicu – ūtru reizi viesturē. Itys nūtykums ir tik nūzeimeigs, ka jū, kai apraksteits Svātajūs Rokstūs, paraguojs pats Jezus: “Patīši, Es jums soku, ka šytei paaudze vēļ nabyus iznykuse, kod tys vyss nūtiks. Debess un zeme pazuss, bet muni vōrdi napazuss.” (Mt 24:34, 35) Trešuo Jeruzalemis nūpūsteišona, ūtruo Dīva Dāla atīšona i pasauļa gols izkriss kaidai nu nuokūtnis paaudžu, bet kod – tuo nazyna nivīns.

Tok Latgolā, kai i vysā Latvejā, par Jeruzalemis dadzynuotuojim apsauc cylvākus ar sorkonim motim voi huliganus, kas zaimoj i nycynoj religiskys vierteibys, burtiski – dadzynoj bazneicys. Viesturiska persona, kas bejs i sorkonu golvu, i nažieleigs tirans, ar tradiceju i baušlim īdybynuotuos kuorteibys gruoviejs, ir Anglejis karaļs Viljams II Rudais (William II of England, ari William II Rufus; ap 1056 –1100). Rufus latiņu volūdā nūzeimej “sorkonais”. Par juo tyvuokū ideju eistynuotuoju palics kaids Ranulfs Flambards, kuru Viljams II īcieļs par Normanejis veiskupu i vaļdeibys ministru. Ranulfs bejs norveģu prīstera dāls, uzvuorda vītā lītuotuo īsauka “Flambards” varātu nūzeimuot sveču i lāpu aizdadzynuotuoju, tok jis ar guni turiejs paklauseibā ar karaļa vaļdeišonu naapmīrynuotūs pavaļstnīkus. Anglejis kriminalistikys viesturē jis slovons ar tū, ka jū pyrmū īslūdziejuši Londonys Tauera cītumā i jis bejs pyrmais cītumnīks, kas nu tīnis aizbiedzs. A Jeruzalemi atkaruot nu turkim devīs raksturā maigais Vilhelma II vacuokais bruoļs Roberts, kuram piec Anglejis tradicejis ari vajadziejs byut eistajam karaļam.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
14
Pīk
11:00 Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
May 14 @ 11:00 – 13:30
Diskuseju cyklys "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu rodūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu cyklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
May
15
Sai
19:00 Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 15 @ 19:00 – May 16 @ 05:00
Izstuode "Andrejam Paulānam - 125" Muzeju nakts 2021 ītvorūs @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Muzeju nakts 2021 “Robežas” ītvorūs 15. majā Latgolys Kulturviesturis muzeja trešuo stuova zalā voi lūgu vitrinuos varēs apsavērt keramikys vecmeistara Andreja Paulāna keramikys traukus i seikplastiku nu muzeja slāgtuos kruotivis.  Andrejs Paulāns (eistajā vuordā Andrivs[...]
May
16
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 16 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactiļžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Ranguču kopūs.
May
19
Tre
14:00 Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
May 19 @ 14:00
Benislavys etnografiskuo ansambļa dzīduojumi pi krystu @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Sekojūt maja mieneša tradicejom dzīduot pi krucifiksu, ari Benislavys etnografiskais ansamblis kotru maja trešdini 14.00 stuņdēs dzīduos pi krucifiksu.  Itūnedeļ – pi Slavītu kopu krucifiksa.
May
23
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 23 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness nuok ar tradicionalīm maja dzīduojumim pi krucifiksu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdini 15.00 stuņdēs pi krucifiksu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Sudarbes kopūs.