15. augusta svātku katuoliskuos i poguoniskuos saknis

15. augusta svātku katuoliskuos i poguoniskuos saknis

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Vyssvātuokuos Jaunovys Marijis Dabasūs uzjimšonys svātki 15. augustā jau godu desmitem salykuši stabilu asociaceju komplektu ar Aglyunu, svātceļnīku pulkim i vaļsts omotpersonu kluotbyušonu. A itī Dīvmuotis svātki ītver daudzus arhaiskus sluoņus, kas šudiņ vaira nav īraugomi tradicejuos.

Aglyunys Breinumdareituoja Dīvamuote

15. augusta svātkus Aglyunā tik īspaideigus padora svātbiļde “Aglyunys Breinumdareituoja Dīvamuote”, kas pīvalk cylvākus ar izdzīdynuošonys spiejom, i baroka dīvnoma eipašais statuss (1780) – Aglyunys Vyssvātuokuos Jaunovys Marijis dabasūs uzjimšonys Rūmys katuoļu bazilika. 1980. godā, iz bazneicys 200 godu jubileju pāvests Juoņs Puovuls II pīškēre jai titulu “bazilica minoris” – mozuo bazilika.

Piec nūstuostu Aglyunys Dīvamuotis Breinumdareituojis svātbiļde glaznuota Bizantejā, vāluok paduovynuota Leitovys lelkņazam Vītautam, kas pījiems kristīteibu 1384. godā i turāta Traku bazneicā.

Kara godūs voduota leidza vaļdnīkam, cikom atstuota i palykuse Aglyunā. 17. g. s. beiguos dominikani pasyutejuši glaznys kopeju, kas saguojuse tik loba, ka navariejuši atškiert nu originala. Ir verseja, ka glaznys originals atstuots Aglyunā, a kopeja atdūta iz Trakim.

Rakstnīks Ontons Rupaiņs pīzeist, ka seņuok Aglyunu daudzynuojuši viņ muižnīki i pūļa šļakta, latvīši svātceļuojuši iz Sarkanim, kur ir sova Jaunovys Marijis Breinumdareituojis glazna. Aglyunys nūzeimeibu pacāluši prīsteri ar politiskom aktivitatem – 1917. godā te sasaukta prīsteru apsprīde par Latgolys kongresu, 1920. godā nūtykuse veiskupa Antoneja Springoviča konsekraceja i organizāts goreigais seminars. (Piec “Pasaules vējos”, 2000, 181)

Dabasūs uzjimšonys svātku pyrmsuokumi

Agreimajā kristīteibā, runojūt par Dīvamuotis zemis dzeivis nūslāgumu, lītuots termins “aizmigšona”. Austrumu Bazneicā itaida sviniešona pasludynuota 7. g. s. ar Bizantejis imperatora dekretu. Pareizticeibā vēļ šudiņ lītoj itū vuordu, Latgolā Vyssvātuos Dīvamuotis Aizmigšonys pareizticeigūs draudzis ir Ludzā, Daugovpilī, Bolvūs.

Tamā pat godu symtā “aizmigšonys” svātki tyka puornasti iz Rūmu, 8. g. s. katuoli itū terminu nūmaineja ar daudz plašuoku “dabasūs uzjimšonu”. Tūlaik jau svynāti četri lelī Marijis svātki: Marijis ceisteišonuos dīna 2. februarī, poši senejuokī Marijis svātki, kū niule sauc par Kunga prezentaceju svietneicā, a mes zinim ari kai Svacaini; Kunga pasludynuošona 25. martā; jau nazcik pīmynātī Vyssv. Jaunovys Marijis Dabasūs pajimšonys svātki 15. augustā i Marijis dzimšonys dīna 8. septembrī, kas Latgolā ar 1939. gods 8. septembrī atkluotū Latgolys Muorys pīminekli ir nūzeimeiguoka dīna kai viņ religiski svātki.

Cytys katuoliskuos Marijis dīnys

Vairuok ci  mozuok plaši sevkurā draudzē svietej ari cytus Jaunovys Marijis svātkus ci ar lyugšonu atzeimoj Jai veļteituos pīminis dīnys: 1. janvarī Vyssvātuokuos Jaunovys Marijis – Dīva Muotis –svātki; 11. februarī Vyssv. Jaunovys Marijis pasaruodeišona Lurdā; nuokušajā dīnā piec Vosorysvātkim Bazneicys Muotis svātki, 13. majā Fatimys Dīvamuotis dīna, 24. majā Vyssv. Jaunovys Marijis Kristeigūs paleidzeibys dīna; 31. majā Vyssv. Jaunovys Marijis apmekliešonys svātki, 27. junī Vyssv. Jaunovys Marijis Namiteiguos Paleidzeibys dīna, 2. julī Vyssv. Jaunovys Bezvaineiguos Sirds svātki, 16. julī Vyssv. Jaunovys Marijis, Karmela Dīva Muotis, dīna, 2. augustā Vyssv. Jaunovys Eņgeļu Karalīnis dīna, 22. augustā Vyssv. Jaunova Marija – Dabasu i zemis Karalīne, 12. septembrī Vyssv. Jaunovys Marijis vuorda dīna, 15. septembrī Vyssv. Jaunova Marija – Suopu Muote, 7. oktobrī Vyssv. Jaunovys – Rūžukrūņa Karalīne, 21. novembrī Vyssv. Jaunovys Marijis prezentaceja templī, 8. decembrī Vyssv. Jaunovys Bezvaineiguos ījimšonys svātki.

Uorpus liturgiskuo kalendara ticeigī gūdynoj Dīvamuoti ari mieneša pyrmajuos sastdīnēs. Nu nedelis dīnu sastdīnis ir Juos dīnys, partū ka Lelajā Sastdīnē, piec Jezus nuovis iz krysta, ari Marijai vēļreiz beja juonūtic i juopasaļaun, ka Dīvs vysu voda.

Nu mienešu majs ar dzīduojumim pi krysta i oktobris ar Rūžukrūni ir Vyssv. Jaunovys Marijis mieneši. Rēzeknis-Aglyunys diecezē 16 Rūmys Katuoļu bazneicys veļteitys Vyssv. Jaunovai Marijai.

15. augusts – katuoliskuo Zuoļu dīna

Kaidi byutu Vyssv. Jaunovys Marijis Dabasūs uzjimšonys svātki, ka mums nabyutu Aglyunys, var sprīst, pasaverūt iz Leitovu. Tī tautā itūs svātkus sauc Žolinė, kas nūzeimoj Zuoļu dīnu i ar myusu Vosorys saulgrīžu Zuoļu dīnu nav sakara. Ari Latgolys nūmaļuokuos draudzēs, kur masveidā nasadūd iz Aglyunu, īvāroj tradiceju 15. augustā piec sv. misis nūsvieteit bārnus i atnastūs zuoļu aba puču puškeišus.

Tradiceja nest pučis Jaunovai Marijai itamā dīnā saisteita ar legendu, ka apostols Toms nūvāluoja Dīvamuotis paglobuošonu i atguoja pi juos kopa treis dīnys vāluok, Juos vītā jis kopā īraudzeja zīdūšys rūzis.

Zemnīki, pareizuok, zemneicys, ir praktiski cylvāki i zīdu buketeitēs līk čaju zuoleitis. A vēļ Leitovā buketūs īlīk labeibys vuorpys, kuopustu lopu, nūmozguotu i dekorativi saslītu augšyn būrkuonu voi vēļ kū nu teiruma, duorza voi suoda. Tys pateiceibā Dīvamuotei par gotovū ražu, kas ir poguoniskūs ticiejumu atskanis.

Poguoniskuos Muorys dīnys – rūbežzeimis dobā

Senejom zemkūpu tautom svareigs beja i Saulis kalendars, kas īzeimēja 8 rūbežpunktus atškireigā dīnys i nakts garuma proporcejā, i Mieneša kalendars, kurā dīnys skaiteja piec pylnmienešim i kas kotrūs Mieneša grīžūs viesteja jaunys puormainis dobā. Mieneša kalendarā ir četrys Muorys dīnys, kas arhaiskajā byuteibā veļteitys Zemis i augleibys dīveibai Muorai, tok jaunuokūs laikūs piec datuma pīskaņuotys Bazneicys kalendara Marijis dīnom.

Hronologiski pyrmuo ir Pavasara Muorys dīna 25. martā, dzeivojūt piec vacuo stila, jei īkryta niulenejā 7. aprelī. Itamā dīnā doba jau ir piļneigi atsamūduse, suocās kuopustu siešona rasādā, nu reitu vaira nadreikst ilgi gulēt, juosaceļ pyrma saulis, var mozguotīs upē ci ryucī.

Par Vosorys Muorys dīnys datumu folkloristim i etnografim skaidreibys leidz golam nav, jai vajadzātu īkrist nuokušajā pylnmienesī piec Pārkiuņa aba Pītera dīnys, puornūvodā jū saista ar Laidini 2. julī. Itys ir laiks, kod vysam, kas pavasar īsāts i īstateits, juolaiž augt i brīst. Lai tū veicynuotu, senejūs laikūs sātys gorim dadzynuojuši guņskurus – prīcys gunis, kas kaļtej, gatavynoj, bryunynoj. Leluos Muorys dīna kalendarā ir tyvu Guņs dīnai.

Leluo Muorys dīna, kas pīskaņuota 15. augustam, zemnīka dorbu cyklā īzeimej duorzu i teirumu nūjimšonu. Tys ir jaunuos maizis i vysa puorboguoteibys laiks, kai tū paruoda ari tautysdzīsmis: “Kas pīsēja malnu zyrgu/ Munuos kliets durovuos?/ Meiluo Muora pīsiejuse,/ Kvīšus, rudzus mierejūt.” Piec Rudiņa Muorys, kas pīsaisteita 8. septembram, suoce gataveitīs zīmai – sakuortuot pa vītom puortykys kruojumus, teireit sātu nu kukaiņu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars