Rolands Keišs: Dzeive pīrūbežā ir perfekta

Rolands Keišs: Dzeive pīrūbežā ir perfekta

Intervejis autore: Sintija Augustova, portals lakuga.lv

Rolands Keišs aba Roliks, kai jis sevi īpazeistynuoja sarunys suokumā, latgaliskū indentitati izpauž na tikai, puorvoldūt zemnīku saimnīceibys “Kotiņi” socialūs teiklus i reikojūt ekskursejis pa saimnīceibu, bet ari pasuokumu vadeišonā. Tymūs jis nasabeist runuot latgaliski, ari asūt uorpus Latgolys.

Myusu saruna nūteik gryudu nūvuokšonys sezonys pošā korstuokajā laikā, i var dzierdēt, kai ryuc “Kotiņu” kombaini i cyta smoguo tehnika.

Tu esi nu Baļtinovys. Kaida ir dzeive pīrūbežā?

Perfekta. Prīks par tū, ka ir palykuši poši lobuokī cylvāki, kuri grib te dzeivuot. Jī načeikst. Ka tī, kas aizbrauce, nabyutu aizbraukuši, jī staiguotu vysu laiku i žāluotūs. Ite paykuši voi nu tī, kas dzer i nikuo nadora, voi tī, kas nazkū dora.

A kuru vaira palics – dzāruoju voi dareituoju?

Paļdis Dīvam, tūs, kas nazkū dora.

Kai roduos zemnīku saimnīceiba “Kotiņi”?

Es pīdzymu i ari “Kotiņi” pīdzyma 1992. godā.  Aldis, kas ir “Kotiņu” saiminīks, ar sovu tāvu suoce saimnīkuot ar 14 hektarim zemis. Kod nav papyldnūzaru, a tikai gryudi, ir juodūmoj, kai tūs puorstruoduot. Nu suokuma beja lūpbareiba, tod īgivom sāklys ražuošonys sertifikatu. Suocem ražuot sāklu i niu asam vīni nu vadūšūs sāklys ražuotuoju vaļstī. Nu 3000 hektaru plateibys 2600 hektaru ir sāklu lauki – leluokī Latvejā. Tai vyss ari topa. Es “Kotiņūs” struodoju jau pīci godi.

A saimnīceibys nūsaukums ir nu augu kuoteņu, stumbreņu?

Nā, Alda dzedu vītejī īdzeivuotuoji beja īsaukuši par Kotiņu. Pi kuo brauksim? Pi Kotiņa. Lai namaineitu īrodumu braukt pi Kotiņa, gosti tagad brauc iz z/s “Kotiņi”.

Laseju, ka “Kotiņi” ir vīni nu ratūs Latvejā, kas ražoj pierļu grūbys.

Veikala plauktā Latvejā ražuotys pierļu grūbys i cytus produktus gryuši īraudzeit. Myusim ir treis veidu grūbys. Kotrā īpakuojumā ir divejys receptis – gruboto, grūbys ar pesto, soldonais iedīņs. Kotram ir sova recepte. Tai cylvāks zyna, kū ar tū var dareit.

Voi daudz ekskursantu nu puorejuos Latvejis atbrauc iz “Kotiņim”?

Daudz. Latgalīšu ekskursejuos nav tik daudz, cik čyuļu.

“Kotiņi” ir treis kilometri nu Krīvejis rūbežys, te suocās Eiropa. Vysim stuostu, ka na jau Latgola ir tuoli nu Reigys, bet Reiga ir tuoli nu Eiropys Savīneibys suokuma. I cylvāki tam pīkreit. 

Tepat ir ari cytys saimnīceibys, kas ir Eiropys leimiņa. Cylvāki atbrauc i jī ir šokā, ka te ir teirs, skaists, lauki sakūpti, nasamātoj dzāruojs iz kotra pakša.

Nu tuo ir juoteik vaļā. Nav tai, ka Latgolā vīni dzāruoji, kas nikuo izdareit navar.

Itū popularizej žurnalisti. Pīmāram, naseņ škārsteiklā beja video, kur latgalīts sasakuove ar kuļdeidznīku. Deļkuo latgalīts i Kuldeiga? Kai tik nazkas nalobs, tai izreiz Latgola kai kulturviesturisks nūvods, na konkreta piļsāta. A tamā pusē izreiz sauc konkretys vītys – Kuldeiga. Te nasoka “Kuorsova”, “Daugovpiļs”, bet soka “Latgola”. Vajag, lai ir mozuok nagativisma, kas saistuos ar vuordu “Latgola”.

Kaidi ir tovi pīnuokumi saimnīceibā?

Asmu rakstejs, vadejs projektus, vodu socialū dzeivi. Asmu tys, kas “beida” puortykys produkceju i taisa reklamu, vodu ari ekskurejis, pīsaistu turistus.

Daudz dorba kasdīnā?

Nui, sasalosa! Ir jau ari kasdīnys dorbi. Laukūs navar tai, ka vysu dīnu siedi ofisā – tev ir juodora vyss. Iz traktora juobrauc, tualete juomiež i cyti dorbi juodora.

Iz traktora forši braukt?

Nui! (smejās) Maņ napateik drukuot. Maņ pateik byut kusteibā, vysu laiku nazkū dareit – padareit tū, padareit itū.

Cik pamaneju, tod z/s “Kotiņi” Facebook lopa ir latgaliski. Parkū tai?

A kai sovaižuok? Mes ite dzeivojam i tai runojam.

Ir guojuši kluot cylvāki i prasejuši, parkū nav lopys latvīšu literarajā volūdā?

Ir. Ir ari komentari, ka pastuov literaruo volūda, bet tū tai smukai vajag nūreit i dorbuotīs tuoļuok. Tys procents, kas žālojās, ir cīši mozeņš. Cyti nikuo nasoka, a ir taidi, kas nūviertej, ka mes pasnādzom vysu tamā volūdā, kurā runojom kasdīnā. Lai maņ pīdūd vysi latgalīšu volūdys lītpratieji, nūteikti tī ir gramatiskuos klaidys, bet tei ir myusu kasdīnys volūda. Nav jau pasaceits, ka riezeknīši pareizi runoj.

Kai tev vyspuor veicās ar latgalīšu volūdys saglobuošonu pīrūbežā? Nav vāsmu nu Austrumu pusis?

Nā, rūbeža tagad ir cīt, vyss labi. (smejās) Baļtinova, Kuorsova, Viļaka ir latgaliskuokī nūvodi, leidz ar tū ari latvyskuokī.

Jiusu saimē aug meita, ar jū ari sasarunojat latgaliski?

Jei vēļ rauga tik nazkū runuot, bet nui. Maņ ir sīva Elīna. Juos tāvs ir latgalīts, mama nav. Jei sovā saimē runoj latvyski. Bet tys nalīdz maņ ar sīvu i meitu runuot latgaliski. Tys ir tik laika vaicuojums (smejās).

Karteņa: R. Keiša personeigais arhivs

Latgaliskū tu izmontoj ari pasuokumūs, kurus vodi. Ir daudz grybātuoju sovus svātkus nūsvinēt latgaliski?

Ka jī pasauc mani, tod jim nav variantu (smejās). Jī prosa – latvyski? Es soku – latvyski, latvyski. Aizbraucu i vysu nūvodu latgaliski. Smejās. Jī beiguos ir prīceigi.

Vysu saprūt, kū soki?

Nui. Ka nasaprūt, tod ir smīkleiguok, jī smejās. Bet maņ vīnolga. Golvonais, lai cylvāks ir prīceigs i smaideigs tymā vokorā. Tū nūviertej. Asmu Čiulejā vadejs 100 godu jubileju. Jubilare beja nu Viļānu. Jei sasazynuoja ar mani i saceja – maņ nivīna latgalīša jubilejā nabyus, bet runoj latgaliski.

Vairuok dorba ir “Kotiņūs” voi pasuokumu vadeišonā?

Es apvīnoju vysu. Nav tūs pasuokumu tik daudz, leidz Covid-19 beja vairuok. Pīpyldu sovu kasdīnu ar sabīdreibu “Kotiņūs”, vodu ekskursejis. Vokorā sīva atīt iz sātu i prosa – kuo tu ar mani narunoj? A es, vysu dīnu nūsarunuojs ar cylvākim, atsapyušu. A jai gribīs ar veiru parunuot.

Tu paspieji nūsafiļmēt ari dokumentalajā kinā “Miers. Robeža. Tilts.”. Kai patyka?

Patyka. Maņ vyspuor pateik filmētīs, pateik darbeiba. Beja sasavuokuši ari godūs vacuoki cylvāki, leidz ar tū beja realistiskuoka sajiuta.

Kū tu tāluoji kinā?

Vīnā ainā stuovieju iz rūbežys i puorbaudieju dokumentus, laidu latvīšus nu Krīvejis  atpakaļ iz Latveju. A cytā ainā es atsagrīžu nu armejis. Vuordu sokūt – kareivs.

Ar tārpim i atmosferu saguoja atsasvīst atpakaļ paguotnē?

Es tī naasmu bejs i nazynu, kai tī beja (smejās), bet beja interesanti. Myusim kai jaunatnei lykuos forši, vacuoki cylvāki tūmār dūmuoja sovaižuok – varbyut tūs laikus navajag veļreiz puordzeivuot.

Karteņa: R. Keiša personeigais arhivs

Aktualizieji ari karantinys laika trendu – apceļoj Latveju. Daudzi jauna pa itū laiku esi redziejs? Daudz smuku vītu apceļuojs? 

Nui. Asam apbraukuši jiurys pusi, kur ir Saulkrosti, Ādaži i Brenguli. Nikod nabeju bejs Naudyskolnā, aizbraucem iz rančo, tī forši. Pi Cyrmys azara smukys vīsu muojis sacaltys. Latveja palīk skaista.

Nasagrib braukt tī, kur vysi bejuši. Gribīs nazkur cytur. Mes naplānojam, kur braukt. Mes vīnkuorši braucam. Pa ceļam īraugom nazkū – ībraucam, pasaveram tī. Spontani.

Kaida ir Latgolys pīvīnuotuo vierteiba?

Latgolys pīvīnuotuo vierteiba ir cylvāks, nūteikti patriotisms, ceinisspors, dorba tykums i saime, saimiskums. Pīci spieceigi vuordi.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jul
29
Cat
13:00 Annys Dagdā 2021 @ Dagda
Annys Dagdā 2021 @ Dagda
Jul 29 @ 13:00 – Jul 31 @ 22:00
Annys Dagdā 2021 @ Dagda
Itūgod Annys dīnu Dagdā svieteis treis dīnys – 29, 30. i 31. juli.  Catūrtdīne ir filmu dīna – Dagdys kulturys centrā varēs redzēt gon Gunāra Pīša 1985. goda puorsoku kinu “Sprīdītis”, gon ari pyrmyzruodi pīdzeivuos[...]
Jul
30
Pīk
19:00 Saļņovys tautys noma 50 godu jub... @ Saļņovys estrāde
Saļņovys tautys noma 50 godu jub... @ Saļņovys estrāde
Jul 30 @ 19:00
Saļņovys tautys noma 50 godu jubileja @ Saļņovys estrāde
Par gūdu Saļņovys tautys noma 50. jubilejai 30. julī 19.00 stuņdēs Saļņovys estrādis teritorejā byus vareiba īsapazeit ar Saļņovys tautys noma viesturi i amatierkolektivim i baudeit gordus iedīņus muzykys i gaismu pavadeibā.  Saļņovys TN lūgūs[...]
Jul
31
Sai
11:30 Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Jul 31 @ 11:30
Veloceļuojums "Rainim pa pēdām" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Preiļu nūvoda Turisma informacejis centrs i Aizkaļnis Tautys noms 31. julī 11.30 stuņdēs aicynoj dūtīs veloceļuojumā “Rainim pa pēdām”. Ceļuojums ir aptuveni 25 kilometru garumā, tuo laikā byus vareiba īpazeit 11 ar[...]
12:00 Akceja “Gostūs Latgolā” @ Daugovpiļs Vīneibys laukums
Akceja “Gostūs Latgolā” @ Daugovpiļs Vīneibys laukums
Jul 31 @ 12:00 – 22:00
Akceja "Gostūs Latgolā" @ Daugovpiļs Vīneibys laukums
31. julī Daugovpilī “Šmakovkys muzejs” reikuos akceju “Gostūs Latgolā”. Akceja veļteita Latgolys vīsmīleibai i “Šmakovkys muzeja” 5 godu jubilejai.  Vysys dīnys garumā – nu 12.00 da 22.00 stuņžu – Vīneibys laukumā byus vairuokys aktivitatis –[...]
12:00 Latgalīšu hiphopa piecpušdīne Dagdā @ Dagdys kulturys centra pogolms
Latgalīšu hiphopa piecpušdīne Dagdā @ Dagdys kulturys centra pogolms
Jul 31 @ 12:00 – 22:00
31. julī Annys dīnu ītvorūs Dagdā byus hiphopa piecpušdīne, kurā varēs dzierdēt Ūgu nu Ausmeņa Records, redzēt, kai doncoj “STOPTIME Dance Studio”, kai ari pasavērt grafiti paraugdemonstrejumus Kvāpa (Ausmeņa Records) izpiļdejumā. Vaira par piecpušdīni var[...]