Rogovkā ar koncertuzvadumu svinēs Andryva Jūrdža 175. jubileju

Rogovkā ar koncertuzvadumu svinēs Andryva Jūrdža 175. jubileju

Roksta autors: portals lakuga.lv

4. septembrī Rēzeknis nūvoda Rogovkā ar koncertuzvadumu “Suprātka Kuorklinīkūs jeb Andryvam Jūrdžam – 175” svinēs izcyluo latgalīšu kulturys darbinīka Andryva Jūrdža 175. dzimšonys dīnu. Pasuokumā pīsadaleis vītejī pošdarbnīki i postfolklorys grupa “Rikši”, koncertuzvadumu varēs vērtīs ari tīšraidē  Facebook.com.

Andryvs Jūrdžs (1845–1925) ir vīns nu nūzeimeiguokūs i zynomuokūs Latgolys nacionaluos atmūdys dalinīku. Andryvs bejs cīši apduovynuots, pošvuiceibys ceļā apgivs vairuokys svešvolūdys, kas cīši nūderēja, tulkojūt dažaidus materialus i padūmus latgaliski, puorrakstejs Svātūs Rokstus, pīrakstejs sokamvuordus, tautysdzīsmis, nūvāruojumus, kai ari rakstejs originaldzejūļus. A. Jūrdža ar rūku skolu gaismā pīraksteituos gruomotys beja pat ap tyukstuš lopu bīzys, tuos tyka izplateitys vītejūs ļaužu vydā. Drukys aizlīguma godūs tom beja lela nūzeime Latgolys latvīšu izgleituošonā, jo gruomotu īspīsšona latgaliski tūreizejā Vitebskys guberņā beja aizlīgta.

4. septembrī 19:00 stuņdēs Nautrānu sporta hallē-kulturys nomā (Rēzeknis nūvoda Rogovkā) nūtiks izcyluo nūvodnīka Andryva Jūrdža 175. jubilejai veļteits pasuokums “Suprātka Kuorklinīkūs jeb Andryvam Jūrdžam – 175”. Koncertuzvadums atkluos A. Jūrdža dzeivis interesantuokūs faktus i snēgs īskotu juo literarajā montuojumā.

Uzvadumā pīsadaleis Nautrānu pogosta amatermuokslys kolektivi i školāni, jaunīšu rokgrupa “Vysu voi nadaudz” (vad. Ingars Gusāns), muziki Arņs Slobožanins i Vinsents Kūkojs i postfolklorys grupa “Rikši”. Koncertuzvaduma scenareja autore ir dzejneica Anna Rancāne, sovukuort režeju veiduojušys Veronika Dundure i Ērika Bozoviča.

Pasuokumā tiks prezentāta Jōņa Cybuļska gruomota “Andryvs Jūrdžs”. Izdavums ir eipašs ar tū, ka tys izdūts divejuos volūduos – latgalīšu i angļu, i atkluoj na tikai izcyluo latgalīša i juo saimis lūcekļu dzeivis gaitys, bet ari snādz īskotu tuo laika Latgolys sociali politiskajā dzeivē.

Īeja pasuokumā “Suprātka Kuorklinīkūs jeb Andryvam Jūrdžam – 175” ir bezmoksys, tūmār jamūt vārā vaļstī nūsaceitūs īrūbežuojumus Covid-19 izplateibys deļ, skateituoju skaits ir īrūbežuots. Pasuokumu varēs apmeklēt tikai ar īejis kartem, tuos var sajimt Nautrānu pogosta puorvaļdē. Karti var ari dasaceit, zvonūt Nautrānu sporta hallis-kulturys noma vadeituojai Ingai Vigulei, mob. 28335357.

Kab pasuokums byutu daīmams plošuokai auditorejai, tū varēs vērtīs tīšraidē medeja “Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv” kontā facebook.com/lakuga.lv.

Pasuokums nūtiks ar SIA “Latvijas Valsts meži” i Vaļsts kulturkapitala fonda 2020. gods Latgolys kulturys programys finansialu atbolstu. Pasuokuma nūrisi atbolsta ari Latvejis gūda konsuls ASV i uzjiemiejs Pīters Aloizs Ragaušs, portals lakuga.lv i SIA “Madara LV”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
26
Pyr
17:00 LTG i ES. Dzeivuos sarunys. Eiro... @ Latgolys Centraluo biblioteka
LTG i ES. Dzeivuos sarunys. Eiro... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Sep 26 @ 17:00 – 20:00
Pyrmūdiņ, 26. septembrī, “Europe Direct Dienvidlatgale” centrs, bīdreiba “LgSC” i Eiropys Savīneibys informacejis punkts Daugovpilī aicynoj iz Eiropys Volūdu dīnai veļteitu nūtykumu “LTG i ES. Dzeivuos sarunys” Daugovpilī, Latgolys Centralajā bibliotekā. Pasuocīņa laikā dzeivuos bibliotekys[...]
Sep
27
Ūtr
19:00 Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
Sep 27 @ 19:00 – 20:30
Bīdreiba “LgSC” sadarbeibā ar latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv aicynoj iz ostoņom latgalīšu rokstu volūdys tīšsaistis bezmoksys nūdarbeibom, kab kotrys interesents varātu izzynuot vaira par latgalīšu rokstu volūdu i īsavuiceit tuos pamatprincipus. Latgalīšu rokstu volūdys[...]
Oct
1
Sai
vysu dīnu Izstuode “Jura Gaigala akvareļi” @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Jura Gaigala akvareļi” @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Oct 1 vysu dīnu
Nu 21. septembra da 1. oktobra Latgolys Kulturviesturis muzejā apsaverama izstuode “Jura Gaigala akvareļi”. Ceļojūšuo izstuode veļteita gruomotys “Jura Gaigala varavīksne” izīšonys svātkim. Tiks izstuodeitys muokslinīka akvareļgleznys nu meitys Dacis Gaigalys kolekcejis.