Muzykas i aiļu festivals “Upītes Uobeļduorzs” pyrmū reizi skanēs breivā dobā

Muzykas i aiļu festivals “Upītes Uobeļduorzs” pyrmū reizi skanēs breivā dobā

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Sastdiņ, 19. septembrī, iz sasatikšonu aicynoj vacuokais latgalīšu muzykas i aiļu festivals “Upītes Uobeļduorzs”, bez kura niu jau deveņpadsmitū reizi nav īsadūmuojams rudiņs Zīmeļlatgolā. Ituo goda festivals pyrmū reizi tuo pastuoviešonas viesturē nūtiks breivā dobā, portalu lakuga.lv informej pasuokuma organizators Andris Slišāns.

Festivala vadeišona uztycāta raidejumu i pasuokumu vadeituojam Kozmenam, bet latgalīšu muziķu i literatu vydā byus gon  “Dabasu Durovys”, “Laimas muzykanti”, “Unknown Artist”, Anna Rancāne, Ligija Purinaša, Ilze Sperga i cyti, kuo ari gaidomi eipašī gosti – grupa “100. debija”.

“Upītes Uobeļduorzs” ir vēļ arviņ vīneigais festivals, kurs kotru godu puļcej latgalīšu literatus i muziķus, īpazeistynojūt gon ar jaunim vuordim latgalīšu kulturā, gon aicynojūt latgalīšu muzyku i literaturu atkluot kotram grybātuojam. Itūgod festivala dalinīku vydā ir grupas “Dabasu Durovys”, “Unknown Artist”, “Laimas muzykanti”, “Kei-Rei”, “Trešīs Ņutona lykums”, folkloras kūpa “Upīte”, bet ar literarajim prīšknasumim prīcēs Ligija Purinaša, Anna Rancāne, Ilze Sperga, Ineta Atpile-Jugane, Mārīte Slišāne, Karonhisake, Annele Slišāne, kuo ari Māris Mičerevskis. Itūgod festivala vadeišona uzticāta raidejumu i pasuokumu vadeituojam Kozmenam (aba Mārtiņam Kozlovskim), kuruo dzymtas saknes ir taišni Zīmeļlatgolā, bet eipašūs gostu gūdā itūreiz byus grupa “100. debija”. Izmainis pīdzeivuos ari festivala formats – tys pyrmū reizi nūtiks uorā, eipašajā Upītes cīma solmu ruļļu estradē, kas vosoras golā sataiseita cīma centrā i tikū prīciejuse Upītes svātku pasuokumūs. Gaidūt festivalu, tuo reikuotuojs Andris Slišāns soka: “Uobeļduorzs Upītē byus jau deveņpadsmitū reizi, nu pyrmū reizi izīsim uorā nu īrostūs kluba sīnu, deļ tuo cīši ceram iz lobu laiku, jo loba festivala atmosfera byus tuopat!” Bet dzejneica Anna Rancāne pībiļst, ka ituo goda festivalu nadreikst laist garum, jo kod gon vēļ byuškūt tuoda izdeveiba – skaiteit dzeju solmu cysu ruļļūs.

Meilas aiļu i dzīšmu festivala “Upītes Uobeļduorzs” aizsuokums meklejams 2002. godā, i tys ir vacuokais da ituo nūteikūšais latgalīšu festivals pasaulī. Pasuokuma idejas autors ir latgalīšu literats, nūvodpietnīks Ontons Slišāns, kurš sovulaik īsadūmuoja sataiseit sovpateigu dzejas dīnom veļteitu festivalu, kab popularizātu i saglobuotu latgalīšu volūdu. Pošu reizi festivala organiziešonu turpynoj Ontona dāls Andris Slišāns ar saimi, saglobojūt festivalu kai kasgadeju latgalīšu sasatikšonas reizi, kurā skaņ latgalīšu volūda.

Festivala īejis beleti byus nūpārkami gon bezrindas.lv, gon iz vītas pyrma nūtikšonas 19. septembrī, suokums 18.00. Beletu cena nu 17.40 leidz 18.00 byus 3,50 €, bet piečuok 5,00 €. “Upītes Uobeļduorzs” reikuotuojs ir Namaterialuos kulturas montuojuma centrs “Upīte”, Viļakas nūvodā, Škilbānu pogosta, Upītie.

Festivala nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, Latvejas Republikas Kulturas ministreja, Latvejas Nacionalais kultururas centrs, Viļakas nūvoda dūme, Zīmeļlatgolas laikroksts “Vaduguns” i Latgalīšu kulturas ziņu portals lakuga.lv.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Feb
26
Pyr
all-day Izstuode “Māla gravitācija” @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Izstuode “Māla gravitācija” @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Feb 26 all-day
Itūgod palyka 105 godi kai dzims izcylais keramiks Stanislavs Vylcāns. Aktualizejūt S. Vylcāna jubileju i juo nūzeimeigū davumu Latgolys keramikys tradiceju saglobuošonā, Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs aicynoj baudeit izstuodi “Māla gravitācija”, kuruos atkluošona nūtiks[...]
13:00 Silvai Linartei veļteitys izstuo... @ Daugovpiļs Dizaina i muokslys vydsškola "Saules skola"
Silvai Linartei veļteitys izstuo... @ Daugovpiļs Dizaina i muokslys vydsškola "Saules skola"
Feb 26 @ 13:00 – 14:00
26. februarī, atguodojūt Silvu Linarti 85. dzimšonys dīnā, “Saulis školys” konferenču zālē nūtiks muokslineicys pīminis izstuodis atkluošona.   Silva Veronika Linarte (26.02.1939.–23.07.2018.), ilgus godus vuicūt kompozicejis pamatus studentim i školuotuojim na tik “Saulis školā”, bet[...]
Feb
29
Cat
all-day Evijis Styrnys gleznu izstuode “... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Evijis Styrnys gleznu izstuode “... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Feb 29 all-day
Mādz saceit, ka dzeive ir sapyns. Izstuodē ir vārojamys gleznys akvareļu tehnikā, kuru var skaiteit par eipaši pīmāruotu sapynu atspaitu radeišonai. Akvareļu kruosys ar sovu plyustūšū caurspeideigumu ļaun mums īsajust sapynu pasaulī, kur vysu dzeivūs[...]