Juoņs Kronis: Latgalīšu volūda maņ ir kai ekstra

Juoņs Kronis: Latgalīšu volūda maņ ir kai ekstra

Intervejis autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Juoņs Kronis daļai varātu byut zynoms kai akters, tok, īspiejams, daudzim jis asociejās ar pietnīciskuos žurnalistikys centra “Re:Baltica” raidejumu “Starp citu”. Sarunā ar Juoni par juo saikni ar Latgolu, teatri i pīredzi, vodūt raidejumu “Starp citu”.

Sovu bierneibu tu esi pavadejs Latgolā, Gaigolovys pusē.

Gon tī, gon ari Daugovpiļs pusē, Kolupā. Tāvs dzims Reigā, bet jis puorsavuoce iz Latgolu, kod suoce vuiceitīs par keramiki pi Vogula. Jis nūpierka sātu pi Gaigalovys, i tī jis satyka ari munu muoti. Jei ir nu Kolupa.

Kod atguoja deveņdasmitī, ar keramiku beja kai beja, i mes puorsavuocem iz Reigu. Nu 1. klasis es jau Reigā dzeivuoju, pa vosorom brauču voi nu iz Gaigolovu, voi Kolupu.

Kaidys beja tovys attīceibys ar latgalīšu volūdu gon bierneibā, gon puorsaceļūt iz Reigu?

Latgalīšu volūda ir muna pyrmuo volūda. Tikai vāluok suoču vuiceitīs latvīšu volūdu, bet nabeja gryuši īsavuiceit, jo vīns vactāvs beja nu Reigys i vacmuote, lai gon latgalīte, bet leluokū daļu myuža dzeivuoja Reigā. Piec tam latgalīšu volūda beja taida kai ekstra. Kod brauču iz Latgolu, vysod runuoju latgaliski. Kod sasazvonu ar mamys muosu, ar vactāvu, parunoju latgaliski, nu moz saīt.

Niu ik pa laikam, kod kaids izzynoj, ka asmu nu Latgolys, prosa, voi varu koč kur volūdu izmontuot, koč kur teatrī, vēļ koč kur. Asmu jau koč kur runuojs latgaliski, bet na daudz.

Karteņa: J. Kroņa personeigais arhivs

Voi latgalīšu volūda tev ir aktuals vaicuojums?

Ir jau tai, ka mozuok i mozuok lītoju latgalīšu volūdu, ari aizamierst daudzi vuordi. Rēzeknis pusē jau skaituos literaruo latgalīšu volūda, Daugovpiļs pusē na tik literara, muna latgalīšu volūda ir koč kur pa vydu.

Kod kaids grib īsmīt par latgalīšu volūdu, es vysod aizruodu, ka tai navar. Taipoš aizruodu, kod sauc par latgaļu, na latgalīšu volūdu. Kod kaids soka, ka ir dialekts, es tod ari napīkreitu i aizruodu, ka ir volūda. Suocu uzskaiteit, ka ir sova gramatika, literaruos volūdys normys, ir sova vīta, kur volūdu lītoj, ir izdūtys gruomotys, ir vuordi, kas nav leidzeigi cytu volūdu vuordim.

Tova dzymta ir cīši saisteita ar keramiku, tovs tāvs beja keramiks, tev rodūs ir muokslys zynuotnīks Juoņs Pujāts.

Juoņs Pujāts ir vacmuotis bruoļs, nu turīnis ari tāvam beja ideja par keramiku. Es vēļ nabeju pīdzims, kod nūmyra Juoņonkuļs. Jis beja taids tāls, kū vysod vysi pīminēja – Juoņonkuļs, Juoņonkuļs. Vacmammai jis beja cīši svareigs cylvāks dzeivē.

Es tikai pādejūs godūs suoču kuorteigi apsazynuot, kas jis taids beja. Eipaši piec tam, kod vacmuote nūmyra, suoču saprast, cik nūzeimeigs jis ir bejs latgalīšu kulturai. Zynuoju, ka vysa miļzeiguo keramikys kolekceja, kas beja pi vacmamys dzeivūklī, beja juos i Juoņonkuļa savuoktī dorbi. Es ari zynuoju, ka augšā skapūs ir Juoņonkuļa pīroksti i pietejumi.

Rēzeknis teatrī “Joriks” plānoj jaunu izruodi, kas byus saisteita ar itū tematiku.

Pagaidom daudz par tū pastuosteit navaru. Mārtiņš Eihe, kas niu ir “Jorika” muokslinīciskais vadeituojs, maņ koč kod īsaminēja, ka varātu kaidu izruodi par Latgolu, muolu, keramiku. Izaver, ka nuokūtnē varātu byut itaida izruode ar munu daleibu.

Tu jau esi pīsadalejs teatra izruodē, kas saisteita ar Latgolys tematiku, – Latvejis Nacionaluo teatra izruodē “Mežainis”. Tei beja par Juoni Pīnupu, kas piec Ūtruo pasauļa kara mežā nūdzeivuoja ilgu laiku. Kaida beja tova lūma itamā izruodē, i voi tys tevi kai īspaiduoja?

Vyspuor beja prīca, ka Valters (red. pīz. Valters Sīlis, režisors) mani pajēme. Vēļ leluoka prīca, ka Juoņs Balodis ir autors lugai, jis maņ ari saīt attuols roda gobols. Maņ beja daudzys mozys lūmenis, ka nasamoldu, 13 kūpā. Breižam pa vīnam teikumam, pīmāram, beju dzeņs, i ar vasari padauzeju, i tei jau ir vasala lūma.

Maņ beja interesanti. Nu suokuma ruodīs, ka vysus 50 godus jis ir nūdzeivuojs mežā, bet beiguos tys jau nav stuosts par dzeivuošonu mežā, jis jau tūmār leluokū daļu laika nūdzeivuoja sātā sliepjūtīs. Liktiņs ir saguojs jam interesants. Maņ ruodīs, stuosts ir vaira par tū, kū mes varim upurēt sovys saimis lobā. Juo muosa jū slēpe, i vaicuojums, kurs vaira upurēja – jis voi jei.

Beja interesanti partū, ka Andžejs Guoba (red. pīzeime. vīns nu izruodis varūņu, rakstnīks)  i taids kai Juoņa Balūža alter ego, i jis brauc pi sova onkuļa cīmūs. Izruode jau ir latvyski, par gryušu byutu vysim īsavuiceit latgaliski. Vysmoz tys onkuļs kaidu mirkli parunoj latgaliski ar Andžeju Guobu. Zynu, ka kaidā mirklī Valteram i cytim akterim saceju, ka vajag biški cytaižuok, lai byutu Latgolys sajiuta. Itamā lugā nabeja uzsvors, ka tei ir Latgola, bet tymā pošā laikā Latgolys byuteibu koč kaidūs mirkļūs var nūkert.

Tu esi vīns nu “Re:Baltica” raidejuma “Starp citu” seju. Cik lela ir tova lūma raidejuma sagataveišonā?

Golvonū materialu sagatavej žurnalisti, pasoka golvonūs punktus, par kū vajag runuot raidejumā. Tod ir muna breiva interpretaceja, kai tū pasnēgt. Es sarokstu scenareju, pa kaidam jūkam īlīku, aizsyutu veiduotuojim, jī puorlosa, pasoka kaidus īsacejumus.

Raidejums izgaismoj dažaidys najiedzeibys, atkluoj korupceju i tamleidzeigys lītys. Voi tu piec dobys esi ceineituojs pret nataisneibu, muļkeibu?

Koč kur jau laikam asmu. Zynu, ka piec dobys asmu mīreigs cylvāks, bet kod mani sakaitynoj, tod es spruogstu.

Kod pasaruodeja ziņa, ka “Re:Baltica” meklej jaunu vadeituoju, nūdūmuoju, kū tod es tī. Bet tod kursabīdrs saceja, ka vajag aizraksteit. Es aizraksteju, mani uzaicynuoja iz interveju. Praseja, parkū es grybu vadeit raidejumu. Mani interesej politika i stand up. Ūtrys, maņ napateik redzēt nataisneibys, ar sovu īguļdejumu raidejumā es radzu, ka es koč kū dūdu sabīdreibai.

Voi ir bejs, ka tev puormat par itim raidejumim?

Ik pa laikam Facebook uzroksta pa kaidai dusmeigai viestulei. Vystrokuok beja paguojušajā sezonā, kod beja raidejums par influencerim, kas puordeve sulys vieža uorstiešonai. Bet ar laiku tys jau pīklust. Ralfs Eilands ir vaira zynoms sabīdreibā, i jam vairuok teik, es mozuok zynoms, partū maņ mozuok teik.

Kai tev ruodīs, ka tu nabyutu akters, voi tu byutu pietnīciskais žurnalists?

Nā! Tod laikam juobyun drūsmeiguokam nakai es asmu. Cyta veida krampim juobyun. Es pat nazynu, kas es byutu, ka nabyutu akters.

Izruodē “Vēsturisks mīlasstāsts LV vs RU” atveiduoji pats sevi i minieji ari sovys dzeivis faktus. Maņ, kai skateituojam, roduos vaicuojums, voi tys, kū saceji izruodē, ar tevi ir nūtics, voi ari tys ir radeits tāls, kurā ir nadaudz tova personiskuo pīredze?

Tū mums ir vaicuojuši vairuokkuort. Tur vyss ir patīsi stuosti, nav dūmuots nikas kluotyn. Pasaveice, ka maņ i Igoram (red. pīz. Igors Nazarenko, ūtrys izruodis akters) tī punkti sakryta, nu tuo mes ari veiduojom izruodi. Mes bejom na tī kuorteiguokī pusaudži, nu tuo varēja stikēt kūpā izruodi. I nav atškireibys, voi tu esi latvīts voi krīvs, pīredzis ir cīši leidzeigys. Stuosti ir dokumentali, mož koč kur ir drusceņ dalykts kluotyn, bet, dūmojūt par tū, nikas naīt pruotā.

Tu itymā godā capynuoji politiķus sarunu festivalā “LAMPA”. Kas beja gryutuokais, veidojūt stand up?

Es tū nasauktu par stand up, jo maņ vēļ tuoli leidz tam. Maņ pasaveice, ka varieju vaicuot padūmus Rūdolfam Kugrēnam, Anetei Konstei, Edgaram Bāliņam i Juoņam Skuteļam.

Maņ gryutuokais ir, ka, rokstūt scenarejus, saīt cīši gari pīraksteit. Maņ vajag jūku saspīst, lai byutu saprūtams, i ari gona eiss. Ka ir gars, tod aizamierst, par kū ir stuosts. Sapresēt eisā i koncentrātā veidā ir vysgryutuokais. Veidojūt cepīnī, dasaguoja nūsaklauseit daudz materiala, kurā nebeja nikuo smīkleiga. Cytreiz nūsaklausi stuņdi garu intrveju, i nu tuo nikuo navar izmontuot kai jūku. Cytreiz nūsaklausi 20 minutys, i tī jau ir treis īspiejis, kū taiseit kai jūku.

Karteņa: J. Kroņa personeigais arhivs

Voi stand up ir jūma, iz kuru tu tīcīs, kurā gribi sevi pylnveiduot?

Nā! Tys vīnkuorši ir sakriteiba. Beju iz Kugrēna pyrmizruodi janvarī, piec izruodis satyku juo producenti Leldi Prūsi, kas producēja ari “LAMPU”, i jei pīduovuoja maņ capynuot. Es tamā šaļtī pasaceju nā, jo beja dūmuots, ka “LAMPA” kai vysod byus juņa beiguos, i maņ beja paradzātys kuozys ap tū laiku. Īsastuoja kovids, puorsacēle cepīņs, i tod es zvaneju Leldei i praseju, voi varu pīsadaleit, i jei pīkryta.

Pamaneju, ka “LAMPĀ” daudzi tovi jūki beja par lauleibu i saimis dzeivis situacejom. Padūmuoju, ka drūši viņ aiz tuo, ka tev pošam tys ir aktuals vaicuojums, jo itūvosor apsaprecieji. Voi niu, kod esi apsapreciejs, jiutīs kai sovaižuok?

Laikam nasajiutu sovaižuok, bet koč kai dūmys ap tū skraida. Pyrms cepīņa tykūs ar Aneti Konsti, laseju jai sovus jūkus, jei saceja, ka var just, ka asmu apsapreciejs. Jūkūs par kotru politiki sīva beja pīmynāta.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Nov
7
Sai
16:00 Catūrtais pasauļa diktats latgal... @ Vyss pasauļs
Catūrtais pasauļa diktats latgal... @ Vyss pasauļs
Nov 7 @ 16:00
Catūrtais pasauļa diktats latgalīšu rokstu volūdā @ Vyss pasauļs
Diktats skanēs 7. novembrī 16 stuņdēs jaunīšu raidejumā “Pīci breinumi” vysuos Latvejis Radejis 5 frekveņcēs, tū varēs klauseitīs ari škārsteikla platformuos pieci.lv i lsm.lv, kai ari Latvejis Radejis Latgolys studejis i portala lakuga.lv kontūs socialajūs[...]