Zemgalis krīveni – izzudušuos suomugru volūdys runuotuoji

Zemgalis krīveni – izzudušuos suomugru volūdys runuotuoji

Roksta autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Latvejis kulturā i latvīšu volūdā sovus pādus atsuojuši ite dzeivojūši suomugri. Lobuok zynomi lībīši, tok jī nav vīneigī suomugri, kas ite bejuši, Latgolā dzeivuoja lutsi aba Ludzys igauni, sovukuort Zemgalē voti aba krīveni. Itamā reizē stuosts par krīvenim.

Kara giustekņu piecteči

Zemgalis krīveņu saknis meklejamys Krīvejā, niulinejuo Leningradys apgobola dīnvydrītumūs. 1445. godā Livonejis ordiņa mestrs Heinrihs Finke fon Oferbergsrs itamā teritorejā dzeivojūšūs votus kai karagiustekņus atvede i nūmatynuoja Bauskys apleicīnē. “Itei aplīcīne beja patukša, zemgali beja aizguojuši iz Lītovu, sekuoja kars, leišu uzbrukumi, beja diveji miera viļni, vītejī cylvāki beja izmyruši,” stuosta Zemgalis krīveņu pietnīks i Facebook lopys “Zemgales Krieviņi – Voti” saiminīks Dmitrijs Ščegoļevs. Jis pībylst, ka, dūmojūt par vaļsts drūšeibu, ir svareigi, lai pīrūbeža byutu apdzeivuota i tī byutu lels cylvāku bleivums. Par tū ordiņa mestrs niulinejūs Vecsaulis, Brunavys, Ceraukstis, Jaunsaulis pogostu teritorejuos gar rūbežu izmytynuoja votus. Zynoms, ka voti pīsadalejušs Bauskys piļs ceļtnīceibā, tok jūs pādi palykuši ari Latvejis namaterialuos kulturys montuojumā.

Ar laiku Latvejis teritorejā dzeivojūšajim votim roduos sovs apzeimiejums, jūs suoce saukt par krīvenim, teik lītuots ari apzeimiejums Zemgalis krīveni.

Viesturis gaitā zinis par krīvenim pasaruodejušys vairuokkuort. Bejušys ari dažaidys versejis par jūs izceļsmi, pīmāram, skaiteiti gon par igauņu, gon lībīšu piectečim. Kaidā 17. godu symta pyrmuos pusis dokumentā raksteits, ka Bauskys apleicīnē dzeivojūt kaida sveša tauta, kas latvyski runojūt cīši napareizai i sovā storpā sasarunojūt igauniski.

Nūzeimeiga ir Krīvejis Geografiskuos bīdreibys 1846. gods ekspediceja Zemgalē, par tū stuosta Dmitrijs: “Tymā laikā jī smolkai pieteja dažaidys tautys, kas beja iz izmieršonys rūbeža. Jī pīfiksēja dažus krīveņus, kas vēļ prota koč kū runuot sovā volūdā. Tyka secynuots, ka tī ir voti.” Piec kaida laika pietnīkim gon vaira naizadeve sastapt ituos volūdys runuotuojus. Zynoms, ka sovys nu vītejūs latvīšu atškireiguos identitatis īzeimis krīvenim izadeve saglobuot leidz pat 19. godu symta ūtrajai pusei. Vāluok asimilēja i saplyuda ar vītejim latvīšim.

Juopīzeist, ka par Zemgalis krīvenim cīši daudz informacejis nav daīmams, i byutu veicami ari leluoki akademiski pietejumi.

Voti kai tauta pavysam vēļ nav izzuduši, par speiti vysaidim nūtykumim jim ari izadevs saglobuot volūdu i tradicionalū kulturu.

Pādejūs 400–500 godu laikā votu skaits Krīvejā ir guojs mozumā, nūruoda Dmitrijs Ščegoļevs, eipaši smogi kūpīnu ītekmēja Ūtrais pasauļa kars. Kara laikā suomi votus kai dorbaspāku beja izvaduši iz Suomeju, piečuok voti tyka atgrīzti atpakaļ Krīvejai, tok jim aizlīdze atsagrīst sovuos dzymtajuos vītuos, beja juoapsamat cytur, tai pajuka dzeraunis, kuruos runuoja votu volūdu, par na tik senejim nūtykumim stuosta Dmitrijs. Volūda tyka mozuok i mozuok lītuota, nūdūta nuokušajom paaudzem. “Piec kara tyka uzskateits, ka voti kai tauta ir izzuduši, i jūs izjēme nu tauteibu registra. Dažus godus atpakaļ jī tū lītu atjaunuoja, voti kai tauta ir dzeiva, ir cylvāki, kas vēļ runoj votu volūdā,” stuosta Dmitrijs, pībylstūt, ka niu nūteik votu kulturys i volūdys atdzimšona.

Volūda, kuru nadzierd jau divejus godu symtus

Nav zynoms, kai Latvejis teritorejā dzeivojūšūs votu volūda, kas pīder suomugru volūdu saimis Baltejis jiurys suomu volūdu grupai, skaniejuse, nav ari līceibu par Zemgalis krīveņu raksteibu. Dmitrijs Ščegoļevs stuosta, ka sovulaik tykuse pīfiksāta minimala leksika. Pīmāram, 19. godu symta suokumā vītejais bazneickungs Lucavs pīrakstejs ap 360 krīveņu vuordu. Var saceit, ka jau divejus godu symtus Zemgalis krīveņu volūda ir pagaisuse.

Krīveņu volūdys izpietē nūzeimeiga ir profesora Eberharda Vinklera mografeja “Krewinisch : zur Erschliessung einer ausgestorbenen ostseefinnischen Sprachform”, kas vuocu volūdā izdūta 1997. godā.  Par tuos nūzeimeigumu Dmitrijs stuosta: “Jis ir suomugru volūdu paziniejs, i, bolstūtīs iz vysu daīmamū materialu, ir raudzejs rekonstruēt itū volūdu, kai varātu byut gramatika veiduota, kai dažys skanis varātu skanēt. Iz tuos gruomotys pamata navar piļneibā rekonsturēt volūdu, jo nav pīteikami daudz materiala.”

Zemgalis krīveņu montuojuma apzynuotuojs Dmitrijs Ščegoļevs miņ divejus vuordus, kas latvīšu volūdā īguojuši nu votu. Taidi vuordi asūt sastūpami tikai Bauskys apleicīnē i nikur cytur Latvejā. Vīns nu vuordu ir “sapans”, ar kuru apzeimoj sīvīšu golvyssagu, ūtrs – “kacības”, kas nūzeimoj raudzeibys.

Krīveņu identitati globoj ari uzvuordi. Kai pīmāru Dmitrijs nūsauc uzvuordus Kugrēns i Tomiņš, cylvāki ar itim uzvuordim asūt Zemgalis krīveņu piecteči.

Dmitrijs stuosta, ka satics vairuokys saimis, kuru lūcekni skaita sevi par krīveņu piectečim.

Izaruoda ari Latvejis viesturē i kulturā izcylom personeibom seņčūs ir Zemgalis krīveni. Te mynomys taidys personeibys kai dzejnīks Juoņs Pliekšāns (Raiņs), politiks Kārlis Ulmanis, viesturnīks Arnolds Spekke i muokslinīku Skulmu dzymta.

Krīveņu montuojums atdzymst

Dmitrija Ščegoļeva aktivitatem ir lela nūzeime Zemgalis krīveņu montuojuma apzynuošonā i populariziešonā na tikai Latvejā, bet ari uorzemēs.

Vaicuots, kaida ir juo saisteiba ar votim, Dmitrijs atsoka: “Piec nūstuotu manī ir suomugru asnis nu marīšu ci udmurtu. Kur es dzeivoju, tī muni celi ar suomugrim krystojās. Kaidu laiku atpakaļ puorsacieļu nu Reigys iz Bausku, verūs, ka ite ir koč kaidi krīveni na krīvi, tys nūsaukums ruodejuos čudnys. Suoku skaiteit, pieteit vaira, izaruoda, ka tī ir suomugri, kas atsuoja lelu īspaidu iz Latvejis kulturu.”

Dmitrija hobejs i aizaraušona ir puorauguse jau divejuos Zemgalis krīvenim veļteituos konferencēs. Jis ticīs ari ar votu kūpīnom nu Krīvejis. Itūgod vajadziejs byut lelam suomugru tautu kongresam, kurymā Dmitrijam byutu bejs juostuosta par krīvenim, tok pandemejis deļ tys puorcalts iz nuokušu godu.

Zemgalis krīveņu rekonstruātais tautys tārps. Karteņa:katramsavutautasterpu.lv

Leidz myusu dīnom ir sasaglobuojušys materialys līceibys par Zemgalis krīvenim, i niu tuos teik rekonstruātys. 2016. godā  bīdreiba“Zemgales mantojums” atjaunuoja Latvejis teritorejā dzeivojūšūs votu tautys tārpu. Līceibys par tū, kai izavēre krīveņu apgierbs, snādz akvareļs nu 1846. gods, kuru zeimiejs Augusts Georgs Vilhelms Pecolds. Itys akvareļs bīži pasaruoda dažaiduos publikacejuos par Zemgalis krīvenim, ari izmontuots kai profila biļde Facebook lopai “Zemgales Krieviņi – Voti”.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars