Izdareit dreiži, kab sajiuta nanūīt. Saruna ar muokslineicu Agru Ritiņu

Izdareit dreiži, kab sajiuta nanūīt. Saruna ar muokslineicu Agru Ritiņu

Intervejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Vysod asmu skaitejuse, ka muoksla ir sova veida mageja, partū ka skateituojim ļaun īsavērt cytuos realitatēs. Itūgod Jāzepa Pīgožņa bolvu Latvejis ainovu gleznīceibā 180 muokslinīku konkurencē sajēme muokslineica Agra Ritiņa. Saruna par gleznu radeišonys prīcu i Latgolys muokslys sovpateibu.

Verūtīs tovus dorbus, jī pīsaista ar kaidu eipašu nūskaņu, sajiutom. Voi tovi dorbi īcarāti baudeit emocionali?

Kotrai biļdei ir sovs skateituojs. Kod glezna jū pīsaista, jis ir iz vīna viļņa ar biļdis emoceju, ar autora skatejumu iz attāluotū. Maņ kai muokslineicai ir breids, kod ainova uzrunoj, tod tei biļde ir golvā, tūlaik svareiguokais, lai ir laiks tū emoceju dreiži uzgleznuot. Svareigi izdareit dreiži, kab sajiuta nanūīt. Ainova nateik superkopāta, atsejoju realitati, bet sagloboju radzātuos ainovys kompoziceju.

Pateik maņ vysi godalaiki. Kaids godalaiks, taidu gleznoju: rudiņ – rudini, pavasar – pavasari. Ir dreizī dorbi, ir lānī dorbi. Niu struodoju lānū dorbu. Nūpļauts maureņš ar boltū duobuleņu, kur daudz, daudz zuolis – meditativi līku lapeņu pi lapenis. Itys ir koloristikys dorbs, zaļs vīnā tūnī byutu par garlaiceigu. Vāsī, syltī, kaids kūšuoks tūneits biļdē dorbuosīs kruosu leidzsvorā.

Ir treneņa voi atpyutys darbeni, kod palykuse smuka kruosa paletē, žāļ izlīt. Ļaunu tai kruosai pošai plyust, tod tik dūmoju, kas tys varātu byut – varbyut vāze? Dori i prīcojīs par tū, kas veidojās. Īpludynoj nuokušū tūneiti, vāroj, kai jī saplyust. Te īsavalk zylais, oraņžais. Varbyut, ka tys zylais ir īsaalics kai najaušeiba, bet tys te īsadar.

Karteņa: Agra Ritiņa “Ziedēšana”, 2020, audaklys, eļļa, 120×120

Kai ir, kod nasaīt, kai grybātūs?

Reizem gleznoj, tod vysu nūmozgoj. Tamā mozguošonys procesā ari kas vīnreizejs saīt. Navajag beitīs nikuo samaituot. Cytreiz “skaistū vītu” naaiztīc, bet gleznu muļļoj, muļļoj… Beiguos izaruoda, ka “skaistuo vīta” traucej biļdei izaveiduot. Ir juoupurej tei “skaistuo vīta”, vyss saīt.

Iztārātuos energejis žāļ nav. Juosaprūt – kod beistīs kū nūmozguot, nateic iz prīšku, esi energeju īgrīzs, bet leidz kulminacejai bailēs nanūvessi. Kod dorbs ir saguojs, ir super loba sajiuta. Pīkusums taids, it kai buļbu teirumu esi nūracs. Bet kaida gondarejuma sajiuta!

Svareigi, ka pats esi daudz jiemīs, a golarezultats skateituojam ir vīglys. Tū ceļu leidz rezultatam skateituojam nav juoredz.

Voi sovu žanru i stilistiku atrodi vīgli?

Tys vysā muokslys procesā beja pats gryutuokais. Es pīmīņu tū breidi, kod pabeigta muokslys akademejis magistrantura, īdūts diploms i reizē vaicuojums, kas es niu asmu. Es jau gleznuoju ainovys, cylvāki ari lykuos interesanti, eipaši kusteibā, bet stypruok mani pajēme ainova. Na teira dobys kopiešona, bet ainovys nūskaņa.

9. klasē skaidri saprotu, ka grybu muoceitīs muokslys vydsškolā. Maņ patyka zeimēt. Suocūt apmeklēt Rēzeknis muokslys koledžys, kai jū tūlaik sauce, sagatavuošonys kursus, tei puorlīceiba nūsastyprynuoja. Es beju loba nūzeimuotuoja, īvārojūt vysys proporcejis, izprotu, kas ir perspektiva, kompoziceja, tonaluos attīceibys. Tys maņ cīš pasadeve, partū var saceit – asmu akademiskuo muokslineica.

Tova dzymtuo piļsāta ir Ludza…

Tī bīži aizbraucu, muni vacuoki, obejis muosys ar saimem dzeivoj Ludzā. Bierneibys vosorys tyka pavadeitys ari Zeiļūs voi Blontūs. Maņ cyti ir sacejuši, ka ir saprūtams, parkū es gleznoju ainovys. Ludzys azari, piļskolns… Kod izcēle katuoļu bazneicu, nu daudzim skotupunktim jei izaver sovaižuok. Taidā skaistā vītā ainova poša īsasāst cylvākūs.

Vēļ Ludzā vysi sportoj, es ari nūsadorbuoju ar rūkysbumbu. Treneņūs skrējom eisuokus i garuokus pūsmus. Maņ patyka eisī pūsmi, partū pateik struoduot dreizūs dorbus.

Voi muokslinīki vīns ūtra dorbus verās, īsatekmej?

Maņ cīš pateik izbraukt plenerūs, īsapazeit ar jaunim kolegom, sasatikt ar myusu muokslineicu apvīneibys “V.I.V.A.” meitinem. Kod mes, četrinīks, plenerā struodojam kūpā, vīna ūtrai prosom padūma par tūpūšū dorbu, cyti soka, ka plenerā radeitūs myusu dorbus navar atškiert, kura kuram autore. Bet distanciejušuos mes atsakluojam, kas mes kotra asam.

Izstuodis parosti īdvesmoj pošai struoduot, izīmu i skrīnu gleznuot. Maņ Latvejis muokslā ir favoritmuokslinīki, kai Silva Linarte, Vita Merca, Laima Bikše, Aleksejs Naumovs. Ir izstuodis, piec kurom pyrmajā šaļtī redzīs – vyss muokslā jau ir pasaceits, kū te vairs kluot pībiļst. Bet atsarūn. Reizem radzu sovu motivu cyta muokslinīka gleznā, atpazeistu kū nu sovys stilistikys. Taids moments drupeit skumdynoj, bet ituos lītys nanūteik apzynuotai.

Akademejis studeju laikā vairuok vāruoju Vijis Zarinis dorbus, muociejūs, kai jei veidoj kompozicejis. Daudzus godus piec studejom pabeidzu dorbu “Pastaiga”, piec mieneša aizbraucu iz izstuodi, radzu, ka Vijai Zariņai ir dorbs “Pastaiga”, tikai pīcys reizis leluoks, ari piļsātys motivs. I juos dorbs radeits agruok kai muns. Sovaida sajiuta, naizskaidrojama.

Cik laimeigs ir muokslinīks, kod jis ir atrads sovu unikalū izteiksmis veidu. Taidi kai Marks Rotko ar atrostū pavalk sev leidza vasalu godu symtu, kod puorejūs muokslinīku dorbūs var īraudzeit atsasaceišonu nu prīkšmatiskuo, kur tuo vītā struodoj kruosa. Muoksleigi jau taidus vuordus kai, pīmāram, Pablo Pikaso muokslys viesturē uzturēt navarātu, jī ir mainejuši sova laika muokslu.

Karteņa: Agra Ritiņa “Pavasaris”, 2020, audaklys, eļļa, 80×80

Voi tu sasajiuti muokslā kai piļneigi breivs individs voi kai Latgolys muokslys tradiceju turpynuotuoja sovā paaudzē?

Jauneibā vīnkuorši gleznuoju, pādejūs pīcūs godūs suocu vairuok apsazynuot sovu vītu taišni Latgolā. Ceņšūs tū izprast, bet nikaidu slūgu tys maņ nav izlics.

Latgolys muoksla vysumā atsaškir. Aizbrauc iz Reigu, izej izstuodis, intuitivi saprūti, ka tei nav Latgola. Taipat izstuodēs caur cytim dorbim Latgolys muokslinīks atpazeistams izreiz. Itū var sajust intuitivi. Varbyut mes dorbūs naizaveram tik eiropeiski, vairuok kai cyti asam vierzeiti iz impresionismu, drupeit naivumu. Bet leidz golam es tū vēļ nūformuliejuse naasmu.

Kod es Reigā studieju Latvejis muokslys akademejā, jutūs deļ sova latgaliskuma drupeit Reigys vidē nūškiertuoka. Bet tei ir muna individualuo sajiuta. Niu maņ lela prīca par latgalīšu muzikim “Borova MC”, “Bez PVN”, Arni Slobožaninu, kuru dzīsmis latgaliski skaņ Latvejis Radejā i Reigys raidstacejuos, prīca par latgalīšu volūdu, kas skaņ Reigā i par kū nav juosakaunej. Ituo maņ tūlaik Reigā pītryuka.

Ir cyti pīmāri. Osvalds Zvejsalnieks Reigā vysod ir cīneits ari partū, ka jis muokslys vidē īsakļuovs tikpat pylnvierteigi kai Reigys kolegys, nav jutīs nūškiertuoks. Tys līcynoj par latgalīša īškejū spāku.

Tu esi ari školuotuoja Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolā. Vīna līta laikam ir muokslā izapaust pošai, sovaižuok – tū vuiceit cytim. Voi storp itom lītom ir lela atškireiba?

Tuos ir div dažaidys lītys. Te, muokslys vydsškolā, mes jau vuicom audzieknim profeseju. Partū dūdam akademiskuos zynuošonys zeimiešonā, gleznuošonā, kompozicejā, kurys, prūtams, paredz atkuopis i stilistiku, bet pyrma ir lykumi. Kas atsatīc iz kompoziceju, pīmāram, īvārojam, ka puču puški centrā nalīkam, izsveram, iz kurū pusi gleznā jis vairuok pasadūs. Atkareibā nu tuo, nu viersa īvārojam taidu attuolumu, nu lejis – taidu. Nūturam vysā leidzsvoru.

Kod es poša gleznoju, es atsaļaunu dareit tū, kū audzieknim stuostu, ka dareit nadreikst, radūšajā procesā nadūmoju par lykumim nicik. Partū ka es zynu, ka itū padareis intuiceja. Procesā man ir interesanti spēlētīs ar kompozicejis laukumim, prīcuotīs par kruosu, kai jei zīžās, kai grybātais saīt voi nasaīt. Kod tei biļde daudz moz gotova, tod tik pīsaslādz dūmuošona, tu nūsasēst i nūviertej, ka vyss kuorteibā, prīcojīs par gotovu dorbu. Ka nav – tod meklej, kai jū savest kuorteibā.

Mozuokim bārnim gon navajag nikuo muoceit, kai vajag voi navajag. Kab naīvīst bailis jimt kruosu, jaukt, reikuotīs ar ūtom. Bet lai jī atkluoj, kai nu vīnys kruosys var dabuot fantastiskys puorejis, pījaucūt cytys kruosys, na tikai boltu voi malnu. Reizem školuotuoji par daudz savuica, kai navajag. Reiz iz īlys maņ pa prīšku guoja vacmāmeņa ar mozdālu, jei kategoriski jam pasaceja: “Dabasi vysod ir tikai gaiši zyli.” Oplom. Kod apsamuokuši dabasi, cik tūņu nianšu varim īraudzeit. It kai caur štampim vysuos jūmuos izīmam, bet navajag jūs likt viersā puorspeilāti.

Karteņa: Agra Ritiņa “Pa ceļam uz mājām”, 2019, audaklys, eļļa, 90×100

Voi vysi muokslys vydsškolys absolventi palīk pi muokslys?

Žāļ, kod redzi myusu bejušūs audziekņus veikalā struodojam. Pīmāram, cytuos specialitatēs izreiz atrūn dorbu, te pošam individuali juobyuvej sovs karjerys ceļš. Daudzi muni vīnaudži ar muokslinīka izgleiteibu naaizguoja muokslys ceļu, kam jim vīnkuorši nabeja darbneicys. Daudzi ir mieginuojuši jū īkuortuot sātā, tys traucēja saimei i bārnim. Tu īsalauz saimis dzeivē, beidzās ar tū, muoksla aizīt ūtrajā plānā aiz saimis. Telpys tryukums “nūgrīž” muokslinīkam struoduošonu kai taidu.

Īrāta telpa darbneicai Rēzeknē, mozuokais, izmoksoj 60 eiro mienesī. Nav garantejis, ka es ar sovu gleznīceibu tūs 60 eiro atpeļneišu. Daudzi īt muokslinīka ceļu, šudiņ puordūdami sovus dorbus internetā. Tys ari ir sova veida muokslinīka ceļš. Maņ školuotuojis dorbs ir maizis dorbs, partū es varu gleznuot bez raižu, voi munys gleznys nūpierks.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars