Roksta autors: Dautkom TV

Televizejis cykla “Latgales ciematu stāsti: nezināmais par zināmo” catūrtais raidejums veļteits Pīdrujai.

Vīns i tys pats vuords var byut gon jiedziņs, gon termins vīnā ci vairuokuos nūzeimēs, gon metafora.

1929. godā Vilis Plūdonis publicēja dzejūli ar nūsaukumu “Man tīk šie latvju ciemati”. Senlatvīšu cīmatus apdzīd Aleksandrs Grīns 1937. godā publicātajā dzejūlī “Zemgaļu kaujas dziesma” i Kārlis Zariņš romanā “Kaugurieši”, arheologi tymā laikā roksta par latgaļu cīmim pi Jersikys i c. Itūšaļt daudzvīt Latvejā byuvej eko i tierdznīceibys cīmatus. Taišni vuords “cīmats” ir tys, kurs spylgtai sasīn kūpā myusu senejūs laikus ar myusu dīnom.

I teišom – viesturis sluoņs Pīdrujā ir dziļs i pamateigs. Stuostus par senejim latgalim i krivičim var dzierdēt Pīdrujis Nūvodpietnīceibys muzejā, kuru voda Ludmila Paņko. Te var redzēt originalus dokumentus nu seneju laku, senejus i ratus sadzeivis prīkšmatus i c.

Kruoslovys nūvoda TIC specialiste Edīte Lukša īpazeistynoj ar sovu dzymtū Pīdruju, eipaši pīvieršūt skateituoju viereibu sakralajai arhitekturai i Koškovcim – bejušajam plūstu muitys punktam.

Sovus rūkdorbus izruoda Marija Kazakeviča, bet dūmuos par šejīnis cylvāku raksturu i syuteibu doluos Ērika Gabrusāne i Svetlana Kozlovska.

Itys, kai ari puorejī cykla raidejumi, veiduots ar NEPLP atbolstu sabīdryskuo pasyutejuma ītvorūs.

Roksta saturs ir apmoksuots.