Saruna ar pyrmuo latgalīšu kriminalromana autoru Aldi Bukšu

Saruna ar pyrmuo latgalīšu kriminalromana autoru Aldi Bukšu

Intervejis autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Nupat izguojs rakstnīka ALDA BUKŠA ūtrais kriminalromans “Bruoli”/”Brāļi”. Gruomota ir eipaša ar tū, ka ir pyrmais kriminalromans latgaliski i vīna nu nadaudzūs gruomotu, kas izdūta obejūs latvīšu volūdys variantūs – latgalīšu rokstu volūdā i latvīšu literarajā volūdā. Kasdīnā Aldis voda tīslītu ministra biroju, sarunā par jaunū gruomotu, raksteišonu i latgalīšu volūdu.

2015. godā izguoja tova pyrmuo gruomota “Parādu piedzinēji”, itūgod – ūtruo. Kai tiki leidz romanam “Bruoli” latgalīšu volūdā?

Tys ir muns sapnis kūpš bierneibys. Ceļš suocēs apmāram divpadsmit treispadsmit godu vacumā, kod es īpazynu latgalīšu literaturu, puorskaiteju vairuokus Fraņča Kempa i Mikeļa Bukša dorbus. Deveņdasmytūs godu beiguos, divtyukstušūs godu suokuos situaceja ar latgaliskū nu popularitatis i pījimšonys vīdūkļa beja biedeiguoka nikai tān. Munupruot, tūlaik deļ jaunīšu, jim saistūša nikuo eisti latgalīšu volūdā nabeja. Maņ gribējuos paleidzēt styprynuot latgalīšu volūdys lūmu Latgolā  i radeit koč kū, kas varātu byut saistūšs jaunīšim, kas veicynuotu pīsavieršonu latgaliskumam, latgalīšu volūdai.

Sovu pyrmū romanu vairuoku īmeslu deļ latgaliski es napīraksteju. Romanu “Bruoli” es īsuoču raksteit latgaliski, tūlaik puortraucu i puorguoju iz latvīšu literarū volūdu. Ruodejuos, ka izdeviejam pīduovuošu tikai latgaliski, jam tys varātu nainteresēt. Bet dūmu par tū, ka paraleli romanam ir juobyun latgaliski, es nikod naatmetu.

Gruomota ir div latvīšu volūdys versejuos, kai ruodīs, voi cylvāki skaiteis gruomotu latgaliski, ka var skaiteit latvīšu literarajā volūdā? Tūmār tim, kas kasdīnā nav pīroduši skaiteit tekstus latgaliski, ir gryuši tū dareit latgalīšu rokstu volūdā.

Suokūtneji beja mierkis vyspyrms publiciet latgaliski, i piec kaida laika literarajā volūdā, bet jamūt vārā, ka es nūslūdzis deļ aizakavieju ar preciziešonu i redigiešonu, planu dasaguoja atmest.

Es grybu publicēt latgaliski, jo grybu, lai latgaliski laseituoju skaits pīaug. Varbyut tī, kuri grybātu īsapazeit ar latgalīšu volūdu, nūsasvērs par lobu pajimt rūkuos latgaliskū verseju. Kotrā ziņā es dūmoju, ka nikuodā gadinī ni vīns, ni ūtrys nav zaudātuojs. Tys, voi izadūs sasnēgt mierki, atkareigs nu dorba kvalitatis.

Voi vari intervejis skaiteituojim īskicēt gruomotys “Bruoli” sižetu?

Maņ gribīs ticēt, ka sižets ir cīši dinamiskys. Piec nūsaukuma var jau nūprast, ka tys ir stuosts par bruolim. Kriminalromans aizasuoc ar tū, ka vacuokais bruoļs izīt nu cītuma Helsinkūs, kur jis ir siediejs par narkotiku kontrabandu. Pyrmuo līta, kū jis suoc, izīmūt nu cītyma, suoc vaicuot pyrms pusgoda Igaunejis teritorejā pazudušū jaunuokū bruoli. Vacuokais bruoļs dūdās iz Tartu, nu kurīnis ir pādejuos zinis par juo bruoli. Tod sižets suoc atsateisteit. Darbeiba nūteik gon Helsinkūs, gon Tartu, Igaunejis mežūs, gon Zīmeļlatgolā, Bolvi teik bīži pīmynāti, Viļaka, Viļakys puse. Tymā pošā laikā byutiska romana daļa nūsarysynoj Londonā.

Storp bruolim pastuov dūmstarpeibys, kurys zynomā mārā ir īkustynuojs pats vacuokais bruoļs ar sovom klaidom īprīkšejā dzeivis periodā. Bet seikuok nasagrib atkluot. Varu vēļ pīminēt tematus. Ir gon bruoļu sovstarpejuos attīceibys, latvīšu vīsstruodnīku stuosts, gon nacionalūs partizanu kusteiba spieļoj zynomu lūmu stuostā, gon imigranti, kas veļās puori rūbežam, gon ari sloponī drūšeibys dīnasti.

Uzmatūt aci gruomotys vuokam, es saprūtu, ka tamā byus raudzeits saglobuot Zīmeļlatgolai, kas ir tova dzymtuo puse, rakstureigū latgalīšu volūdu. Es tai izsprīdu, jo lītvuordim beja “as”, navys “ys” golūtnis.

Attīceibā iz golūtnem, nui, Zīmeļlatgolai rakstureiguos golūtnis. Vysā puorejā – vairuok voi mozuok vyspuorpījimtuos gramatikys normys i vuordi.

Es raksteju, prūtams, tai, kai es runoju, ar vysim zīmeļlatgaliskajim “kuods”, “tuoda” i tml. Pīsaisteju redaktori Muoru Mortuzāni-Muravsku, izaruodeja, ka tys naatbylst latgalīšu rokstu volūdys gramatikys normom. Maņ beja juoizaškir, kai dareit. Beja variants, ka piļneibā palīk tai, kai Zīmeļlatgolā runoj, bet tod juoapsazynoj, ka tys bīži viņ naatbiļss gramatikys pījimtajom normom. Ka atstuoj pamattekstu atbylstūši garamatikys normom, bet dialogūs atstuoj tekstu taidu, kai runoj Zīmeļlatgolā, tys sovā ziņā var jaukt pruotu. It seviški laseituojim, kas nav īprīkš skaitejuši latgaliski. Es izaškieru, ka teksts byus atbylstūši pījimtajom gramatikys normom. Nu dažu cylvāku par tū jau asmu sajiems puormatumus, bet es ceru, ka naizpratnis nabyus daudz.

Sarunvolūdā nav nūzeimis, kaidā formā tu runoj, ir svareigi, ka tu turpynoj runuot latgaliski, vysys formys ir pareizys. Attīceibā iz literarim dorbim koč kaidu konsekvenci vajadzātu īturēt, cytaidi tys raisa haosu, i beiguos īgiviejs nav nivīns. Nu latgalīšu volūdys lītuošonys vīdūkļa drūsai runojit i rokstit, kai gribit, ar laiku pylnveiduosit raksteitprasmi.

Ari īprīkšejuo gruomota beja kriminalromans. Par kū taišni itys žanrys?

Taidi stuosti maņ šūbreid golvā atsateista, varbyut tys saisteits ari ar munu pīredzi. Gon pyrmais, gon ūtrais romans ir saisteits ar temom, kas mani ir interesiejušys hobeja leiminī, ar dorbim, ar kurim asmu bejs saisteits, ar cylvākim, kurus asmu satics. Taidā burbulī es laikam dzeivoju, kas maņ tūs stuostus atnas. Maņ dzeive ir pīduovuojuse īspieju satikt mylzum daudz cylvāku ar unikalim raksturim, stuostim, pīdzeivuojumim, i tūs es vīnkuorši asu kompiliejs, lics kūpā itymūs romanūs.

Voi gruomotuos atsakluoj ari tova personiskuo pīredze?

Sevkurā literarā dorbā koč kaida rakstnīka personiskuo pīredze atsakuoj, varbyut na tīšā veidā. Ari munā jaunuokajā gruomotā, pyrmajā dorbā personiskuo pīredze vaira atsakluoja. Gruomotā “Bruoli” es vaira bolstūs iz dzierdātu stuostu nu sovu draugu, paziņu, skaiteitim, dzierdātim stuostim i cytu pīredzis.

Par kū tev ir svareigi raksteit i publicēt? Tu varātu raksteit i uzraksteitū īlikt atvilknē.

Tod jau nabyutu sasnāgts mierkis. Caur stuostu es grybu mudynuot cylvākus aizadūmuot par svareigom temom, kurom vajadzātu pīgrīzt viereibu, navys nūruodeit, kai dareit, bet raiseit diskuseju. Grybu aktualizēt vaicuojumus, kas ir svareigi vysai sabīdreibai i vaļstei. Munupruot, es tū dareju pyrmajā kriminalromanā, gon ari tādiņ. Ka gruomotā “Parādu piedzinēji” es vaira runuoju par korupcejis vaicuojumim, korupceju kasdīnys dzeivē, tod jaunuokajā romanā es vaira runoju par Latgolys vītu Latvejā i Eiropā. Munā skatejumā Latgola nav nūmale, jei ījam cīši svareigu vītu geotelpiski.

Kai vērtej pošreizejū latgalīšu volūdā asūšū literaturys pīduovuojumu?

Maņ prīca, ka ir pīduovuojums. Es ik pa laikam pierku i skaitu. Atsazeišu, ka es dzeju gondreiž naskaitu vyspuor, izjamūt latgalīšu dzeju. Ir labi, ka ir pīduovuojums. Nūst capuri vysim, kas roksta latgalsiki. Ari tim, kas izplota latgalīšu literaturu.

Ar sovu romanu es grybu pīduovuojumu padareit dažaiduoku. Cik maņ zynoms, kriminalromans latgaliski nav bejs, vysmoz es nazynu. I, prūtams, tys, ka ir kriminalromans latgaliski, paver īspiejis paplašynuot laseituoju lūku latgaliski. Ir zynoma sabīdreibys daļa, kas napierk gruomotys latgaliski, jo nav tematikys, kas jūs uzrunuotu.

Skaiteju interveju ar tevi, kas publicāta pyrma četru godu. Tī beja vaicuojums par tovim tetoviejumim, beji pīminiejs, ka grybātu iztetovēt Fraņča Kempa parokstu, bet naesi vēļ tū izdarejs. Voi vēļ aiz viņ ir itei dūma i voi Kempa uzskoti vēļ ir aktuali?

Kempa uzskoti maņ jūprūjom ir aktuali, bet ari juobyun uzmaneigam tū sokūt, jo bīži viņ cylvāki tū napareizi uztver, it sevišķi tī, kuru napuorzyna juo uzskotus, bet ir dzierdiejuši, ka jis beja “seperatists”, kas ir absolutys muļkeibys. Kemps ir vīns nu dūmuotuoju, kas ir atstuojs īspaidu iz munu personiskū izaugsmi.

Par tetoviejumu, es jūprūjom naasmu uztaisejs muoņticeibys deļ, betik pa laikam pi tuos dūmys atsagrīžu.

Kū skaiti par sovys dzeivis leluokū panuokumu?

Ka atskaita saimi, es skaitu tū, ka pyrms godim sešim sajiemu drūsmi i uzraksteju sovu pyrmū romanu. Varbyut nu molys tys nasaruoda nikas eipašs, deļ maņa tys beja nūzeimeigs sūļs. Gruomotu nūpublicejūt, es tyku golā ar pošapzinis vaicuojumim, par tū, kas es asmu i kur es asmu. Tys nabeja vīgli, nūticēt, ka es tū spieju.

Nav gribiejīs profesionalū darbeibu mest pi molys i kliut par rakstnīku?

Na gluži. Ir gribiejīs veļteit laiku tikai rakstnīceibai, bet tikai daži, tūp rakstnīki, spiej ar tū nūdrūsynuot iztiku. Vēļ vīna līta, tikai caur dorbim, aktivu kusteibu, kas nav saisteita ar rakstnīceibu, tu uzkruoj idejis, zynuošonys, kurys vari izlikt iz papeira. Pretejā gadīnī tys nav efektivuokais veids, kai radeit stuostus, jī nasarass nu nikuo. Tev ir juoīgulda dorbs izpietē, vīns ir, ka mierktīceigi izpietej, ūtrys, ka vīnkuorši dzeivoj tymuos temuos. I trešuo līta – maņ cīši pateik tys dorbs, kuru doru.

Tova dorba dzeive, vodūt tīslītu ministra biroju, ruodīs dīzgon saspryngta, šūgod izīt gruomota, beji scenareja leidzautors filmai “Maiņa”, kas izruodeita itūgod, tev ir ari saime. Kur atrūņ laiku raksteišonai?

Naatrūnu! Filmys scenareja pamatu es uzraksteju 2016. godā, kod maņ beja vaira laika. Itūgod filmai tikai pyrmizruode beja.

Paguojuši pīci godi kai izdevu pyrmū gruomotu, lai gon es kotru dīnu dūmuoju par raksteišonu. Laiku es naspieju leidz golam atrast, spieju pa mozim fragmentenim. Koč kaidā breidī es sacynuoju, ka laikam naasmu tys, kas kotru dīnu spiej mozu fragmenteņu uzraksteit. Ja kerīs pi dorba, tod kerīs nu reita leidz vokora. Taidu laiku es naspieju atrast, bet tod Ventspiļs Storptautiskuo Rakstnīku i tulkuotuoju sāta pīduovuoja īspieju paguojušuo gods decembrī pavadeit kaidu laiku pi jūs, dzeivuot i raksteit. Es pajiemu atvalinuojumu iz vīnu nedeļu i aizbrauču iz Ventspili raksteit gruomotu. Ruodīs, voi teišom vīnā nedelī var uzraksteit gruomotu, prūtams, vysa gruomota natyka uzraksteita. Laikam deļtuo, ka beju tik izsaļcs piec raksteišonys, drukuoju nu reita da vālai naktei. Pasasokūt tam, tyka radeits pamats, kū vajadzēja apstruoduot pa naktim.

Laiku ir gryuši atrast, partū maņ juopasoka paļdis munai saimei, kura maņ deve laiku. Laika faktiski nabeja, jī upurēja tū laiku, kū es jim varātu veļteit, lai es pabeigtu itū romanu.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars