Valts Ernštreits par lībīšu volūdys saglobuošonys ceņtīnim

Valts Ernštreits par lībīšu volūdys saglobuošonys ceņtīnim

Intervejis autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Lībīšu kūpīna nav lela, bet stypra. Vīns nu tuos radzamuokūs puorstuovu ir LU Lībīšu instituta vadeituojs VALTS ERNŠTREITS. Sarunā ar Valtu par tū, kai suocēs juo lībīšu aktivista gaitys, par lībīšu volūdys situaceju i volūdys saglobuošonu.

Kai suocēs jiusu kai lībīšu volūdys i kulturys aktivista gaitys?

Suokums tam, da kuo asmu nūguojs da šudiņdīnys, ir Atmūdys laikā. Atmūda atsatīc na tikai iz latvīšim, bet ari lībīšim. Nūtykums, kas lyka pamateiguok pīsavērst ar lībīšim saisteitom aktivitatem, beja Līvu savīneibys atjaunuošona 1988. godā. Es tymā laikā beju sasataisejs studēt arhitekturu, bet Atmūdys laiks grūzeja munus planus.

Tāva muoseica beja atjaunuotuos Līvu savīneibys pyrmuo vadeituoja. Ar jū kūpā 1990. gods 15. majā, kod Interfronte reikova uzbrukumu Augstuokajai Padūmei, es beju grypā, kas aizstuovēja Augstuokū Padūmi. Ka puorejī stuovēja ar Latvejis karūgim, tod mes ar lībīšu karūgu.

Pīsaviersšona lībīšu dzelom rezultējuos ar tū, ka piec školys beigšonys nūbrauču iz Tartu Universitati, kas iz tū šaļti beja vīneiguo universitate myusu regionā, kur beja īspiejams padzilinuoti studēt i pieteit lībīšu volūdu. Latvejā taidys īspiejis tūlaik nabeja. Tartu lībīšu volūdys vuiceišonys i pieteišonys tradicejis beja jau nu 1920. godu.

Ilgu laiku, leidz pat LU Lībīšu Instituta izveidei, beju cīši saisteits ar Tartu Universitati. Asmu tī beidzs gon bakalaura studejis, gon magistranturys, gon ari doktoranturys, struoduojs ari kai pietnīks.

Gon jau jauneibā, asūt lībīšu volūdys aktivistam, beja ideali i mierki, kurus gribējot sasnēgt. Voi tys ir izadevs?

Es saceitu, ka nui. Na vyss ir veiksmeigi saguojs, bet daudzys lītys ir izdareitys. Tu jau vari plānuot sovys idejis, bet, lai sasnāgtu, vajag, lai ari cyti cylvāki pīsaslādz. Eipaši tys atsatīc iz volūdys saglobuošonu i atjaunuošonu. Vajag, lai cylvāki i sabīdreiba kūpumā saprūt, ka tys ir svareigi.

Maņ cīši grybātūs, lai aktivs volūdys atjaunuošonys i saglobuošonys dorbs byutu suocīs jau 90. godu vydā. Tūlaik lībīšu volūdys runuotuoju beja īvārojamai vaira. Volūdys situaceja nabeja loba, bet, saleidzynojūt ar myusu dīnom, situaceja volūdys lītuojuma jūmā beja īvārojamai lobuoka. Daudzi vacuoka goda guojuma volūdys runuotuoji ir jau myruši.

Izpratne sabīdreibā par tū, kas lībīši ir, mainuos cīši lānai. Lībīši viesturiski dažaidu īmesļu deļ nu Latvejis kulturys ainovys ir teireiti uorā. Verūtīs nu myusu dīnu skotu punkta, tam ir glups īmeslis, bet nu 19. g. s. vyds skotu punkta – saprūtams. Tymā laikā par identitatis pamatu tyka pījimta volūda, beja vēļme izveiduot koč kū vīnuotu, skaidru naceju, bet lībīši tymā biļdē eisti naīsaderēja. Nabeja izpratnis, ka Latvejis spāks ir taišni dažaideibā.

Ar tū faktiski lībīšu problema ir suokusēs, jī ir izstumti uorā. Rezultats ir tys, ka lelā mārā tyka skaiteits, ka lībīši 13. g. s. ir izmyruši. Tys beja īsasakņuojs dažaidūs veidūs. Atguodoju, ka školā viesturis školuotuojs stuosteja, ka lībīši 13. g. s. ir piļneibā izmyruši, bet maņ ar jū ir juodiskutej, ka tys tai nav, juopīruoda, ka lībīši ir. Leidzeigi maņ ir bejs, izjamūt pasi, kod es gribieju, lai tamā īroksta lībīšu tauteibu, bet maņ stuosteja, ka nav taidys tauteibys. Pādejūs 15 godūs situaceja gon ir meinejusēs, cylvāki zyna, ka taidi lībīši ir. Tei ir vīna nu lītu, kū izadevs maineit pādejūs 20 godu laikā. Nav vaira juosastreid ar nivīnu par tū, ka lībīši ir.

Kaida itūšaļt ir realuo situaceja ar lībīšu volūdu, cik daudz ir runuotuoju?

Lībīšu volūda myusu dīnuos ir Eiropys Savīneibys apdraudātuokuo volūda. Bīži viņ tys pasleid garom. Piec 2011. gods Tautys skaiteišonys datu Latvejā ir 250 lībīši. Lībīšu izceļsmis cylvāku ir īvārojami vaira.

Lībīšu volūdys runuotuoji nav eisti saskaiteiti, tys skaitlis, kū es parosti lītoju, ir apmāram 20 cylvāku. Tys nūzeimoj, ka īspiejis lītuot lībīšu volūdu ir cīši mozys. Tys padora myusu dorbu volūdys saglobuošonys jūmā vēļ sarežgeituoku. Tymā šaļtī, kod beigsīs lībīšu volūdys pratieji, tod ari vyss tys lībīšu namaterialais kulturys montuojums, kas ir īkodāts volūdā, paliks “aizslāgts”. Ni ar igauņu, ni suomu volūdys zynuošonom nabyus leidzāts.

Mes meklejam īspieju volūdys pratiejus īsaisteit dorbā ar lībīšu volūdu, tei ir vīneiguo īspieja nūdrūsynuot, lai jī atsarūn lībīšu volūdys vidē. Ka cylvāks grib saglobuot latgalīšu volūdu, jam ir īspieja atsarast volūdys vidē. Jei varbyut nav idela, bet pīteik aizīt iz veikalu, attaiseit “Youtube”. Lībīšu volūdai taidys situacejis nav, i dīz voi koč kod byus. Ka nav īspiejis komunicēt, tys naļaun volūdu saglobuot.

Lībīšu kūpīna nav bejuse lela pādejūs puora symts godu laikā. 19. g.s. vydā lībīšu beja apmāram 2,5 tyukstušys. Pādejuo vīta, kur jī kompaktai dzeivuoja, beja Lībīšu krosts. Suocūt nu 19. g.s. vyds jī ir četrys reizis teireiti uorā. 19. g.s. vydā beja lībīšu dumpis, kura rezultatā nu vysu Lībīšu krosta īdzeivuotuoju 38% lībīšu tyka izmytynuoti īkšzemē i jūs vītā īlyka latvīšu saimis. Ūtrais trīcīņs beja Pyrmuo pasauļa kara laikā, kod Kūrzemē beja vuocu okupaceja. Beistūtīs, ka cara armeja bruks vydā, vuocīši veice īdzeivuotuoju pylnu deportaceju, piečuok lībīši atsagrīze atpakaļ. 20.– 30. godūs beja aktiva lībīšu sabīdryskuo dzeive, bet iz tū šaļti beja jau 1000–1500 lībīšu. Ar vysu tū izdeve sovys gazetys, gruomotys, dorbuojuos kuori i tt. Tod atguoja Ūtrais pasauļa kars, beja Kūrzemis kotlys, deportacejis. Lībīšu krosta teritorejā tyka īvīsts padūmu pīrūbeža režims, kas nūzeimuoja, ka vītejī īdzeivuotuoji navarēja dūtīs zvejā. Lībīšu krosta geografeja nūsoka, ka zvejnīceiba beja golvonais iztykys olūts. Ka zveja tyka aizlīgta, beja juobrauc prūjom. Tuo rezultatā myusu dīnuos leluokuo lībīšu kūpīna ir Reigā, tod sekoj Ventspiļs, piec tam Lībīšu krosts, faktiski Kolka.

Pyrma kaida laika vīnā nu raidejumu “Kultūršoks” redzieju, ka beja īcere izveiduot vītu nūruodis lībīšu volūdā. Voi itei īcere ir eistynuota?

Iznuokuma cikom nav. Ite mes atsagrīžam atpakaļ pi cylvāku zynuošonu par lībīšim i pi tuo, cik svareigs ir lībīšu montuojums Latvejai kūpumā. Sabīdreibā leidz golam nav izpratnis par lībīšu statusu, ka lībīši ir Latvejis pyrmīdzeivuotuoji, ūtruo pamattauta sūpluok latvīšim. Latveja ir pījāmuse vairuokus lykumus, kurūs lībīšu statuss ir nūfiksāts. Tys ir fiksāts ari Vaļsts volūdys lykumā, kur cyta storpā ir nūsaceits, ka Lībīšu krosta teritorejā vītu nūsaukumus lībīšu volūdā var pastateit. Tys nivīnu reizi nav dareits. Pyrms kaida pusūtra goda rūsynuojom pošvaļdeibys izmontuot itū lykumu, juos tys uzrunuoja. Tys ļautu paruodeit lībīšu volūdys montuojumu tī, kur jis ir. Tuos ir lībīšu kai pamattautys tīseibys redzēt sovu volūdu dzeivajā.

Pošvaļdeibys gribēja izveiduot nūruodis divejuos volūduos – lībīšu i latvīšu, i ari pastateit. Tys apsastuoja pi Vaļsts akceju sabīdreibys “Latvijas Valsts ceļi”, mes jūprūjom sasarokstom. Es saceitu, ka ite mes sasaskarom ar izpratnis tryukumu par lībīšu vaicuojumim. Jim ir čudna argumentaceja, parkū nagrib saskaņuot zeimu pastateišonu, ka nav Lībīšu krosta kai administrativys teritorejis, ka ceļu satiksmi nūsacejumi naparedz īspieju izmontuot lībīšu volūdu, ka nūsaukumi lībiski varātu maldynuot. Vysā pasaulī ir prakse, ka nūruodis ir vairuokuos volūduos, pīmāram, Norvegejā pat trejuos.

Voi ir koč kaida atškireiba storp jiedzīnim “lībieši” un “līvi”?

Eisti nav starpeibys. Pamatatškireiba ir, ka “lībīši” ir termins, kū lītoj akademiskā vidē, gon ikdīnā. “Līvi” dreižuok ir poetisms, leidzeigi “latvieši” i “latvji”, voi “vācieši” un “vāci”.

2019. godā Lelbritanejā angliski i lībiski izdeve jiusu dzejis kruojumu “Taidi, kai mes” (“Seļļizt nemē mēg/People like us”). Itūgod tei poša izdevnīceiba izdeve latgalīšu dzejis kruojumu. Kū itei gruomota deve lībīšu atpazeistameibai storptautyskā leiminī?

Myusim ceļš iz storptautyskū arenu suocēs vēļ godu mudruok, kod izguoja treis lībīšu dzejnīku dzejis kruojums “Trillium”, kas ari beja bilingvals – lībiski i angliski. Tys tyka veiduots Londonys gruomotu tiergam i sovā ziņā tys beja simboliski, jo pyrmuos lībīšu gruomotys izguoja taišni Londonā 19. g.s. vydā. Ar gruomotu gribējom paruodeit myusu dīnu lībīšu kulturys sluoni Baltejā, ka te ir vēļ vīna volūda i literatura. Piec tam sekuoja muns kruojums.

Izdevnīceibys (red. pīz. izdevnīceibys „Francis Boutle Publishers”) mierkis ir popularizēt mozuok lītuotuos volūduos, mozuok pazeistamuos volūduos. Munupruot, jī tū dora cīši veiksmeigi. Vīns ir volūdys atpazeistameiba, paruodeit, ka ir taida volūda, paruodeit tū iz uorpusi. Ūtrys, daudz byutiskuoks ir tys, ka ituos gruomotys, gon lībīšu, gon latgalīšu, paruoda kulturys procesu. Ka ituos volūdys na tikai pastuov, bet tymuos tūp ari kvalitativa myusu dīnu kultura. Maņ personiski itys ruodīs vyssvareiguokais sevkurys tautys i volūdys pastuoviešonā.

Vaļsts volūdys politikys pamatnūstuodnēs 2021.–2027. godam, kai vīns nu receibys vierzīņu ir nūsaceits veicynuot lībīšu volūdys vitalitati. Kai vierteji tū?

Lībīšu instituts snēdze prīkšlykumus itom pamatnūstuodnem. Breineigi, ka ir itaidi dokumenti, bet vaicuojums ir par tū, kai dokumenti teik esitynuoti. Lībīšu pīredze ruoda, ka tys automatiski nanūzeimoj realu atbolstu. Lībīši ir īraksteiti lykumā par kulturys autonomeju (red. pīz. lykums “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”), kurā saceits, ka Latvejis vaļsts pasajam atbiļdeibu par lībīšu kai Latvejis pamatīdzeivuotuoju saglobuošonu, atteisteibu. Leidzeigi ir Vaļsts volūdys lykumā, ka vaļsts pasajam atbiļdeibu. Vēļ pyrma pīcu godu goda finansiejums vysom lībīšu aktivitatem beja nulle. Ite ir stuosts, ka dokuments ir, bet vaicuojums ir, voi koč kas reals sekoj.

Vaļsts volūdys politikys pamatnūstuodnem mes īsnēdzem viertini aizdavumu, kurus vajadzātu eistynuot. Voi tī tiks eistynuoti, voi koč kam nu tuo tiks atrosts finansiejums, ruodeis laiks.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Apr
14
Tre
12:00 Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Apr 14 @ 12:00 – May 8 @ 18:00
Gundegys Rancānis gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Nu 14. apreļa da 8. maja Latgolys Kulturviesturis muzeja lūgu vitrinuos ir īspieja apsavērt muokslineicys Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Karteņa: rezekne.lv