Dzeivuot vaicuojumūs. Saruna ar Anneli Slišāni

Dzeivuot vaicuojumūs. Saruna ar Anneli Slišāni

Intervejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Ar pyrmuo konkursa “Latgolys prozys skaitejumi 2020” uzvarātuoju Anneli Slišāni runojomēs 28. decembrī, juos tāva Ontona Slišāna dzimšonys dīnā. Tys pasaceitajam daškeire vairuok filozofejis dziļuma i mirkļa nūskanis. Par dreizumā gaidomū gruomotu “Tuoraga stuosti”, tamā daaiztyktū vardarbeibys temu i snīga izjiutu.

Kas tev ir raksteišona?

Mes varim runuot, struoduot, cytim paleidzēt, bet taišni itaida raksteišona ir uzdūt sev vaicuojumu, mieginuot atbiļdēt, izprast deļ kam kas tai voi itai. Varbyut ari naatbiļdēt, uzdūt vaicuojumu iz vaicuojuma i dzeivuot vaicuojumūs. Atbiļdis var atīt kod naviņ vāluok, reizem pamonu, ka teik atbyldāts iz seņ aizdūtu vaicuojumu. Kod pasaruoda vīdums, sajamu atbiļdis pat iz kaidim bierneibys vaicuojumim. Mums gribīs, lai atbiļde ir izreiz, momentā, kod maņ ir sasagribiejs. A jei atīt vāluok. Bet juoprosa, lai sajimtu atbiļdis. Ari napaskrīt garom, cytu reizi atbiļde ir tepat blokus, naesi juos saredziejs.

“Tuoraga stuostūs” skarta vardarbeibys tema. Voi tei ir izaugsme raksteišonā nu “#100dečuLatvijai” stuostu, seņ īdūmuota īcere, pieška  ideja?

Varātu liktīs, ka tys saisteits ar vardarbeibys temys aktualiziešonu Latvejā. Nā, itei īcere jau laiku maņ bejuse, jau seņuok saraksteiti taidi kai uzmatumi. Div godus nūbrīdu da ituo nūsaukuma, ka jūs saukt par “Tuoraga stuostim”. Rokstūt deču tekstus, es jau “Rāviejslēdzēju” stuostā (75. stuosts – S. Ū.) mieginuoju aiztikt itū temu. Tymā stuostā ir par meitini slimineicā, kas ir taida sistema, kur tevi atdūd, kur tu jiutīs moza skryuveite, ar tevi var dareit, kū gribi. Bet es “dečūs” nagribieju taidus biedeigus stuostus. Tūmār tei beja duovona, partū vairuok prīceigi i laimeigi stuosti.

Dzeivis laikā daudz dzierdāts, radzāts. Dzeive ir raiba, bīži asmu tys cylvāks, kurss uzklausa, paleidz. Daudzi stuosti atguojuši taidā veidā, ka asmu jūs puordzeivuojuse leidza, it kai tys byutu nūtics ar mani. Tys leidzpuordzeivuojums bejs tik lels, ka maņ licīs, ka par tū ir vārts raksteit.

Cik skotīs pasauli, na tikai Zīmeļlatgolu voi Latgolu, Reigu voi Latveju, itei problema voi dzeivis situaceja – vardarbeiba giminē – pastuov tik ilgi, cik pastuov ciļvēce. Kai var juos naredzēt voi narunuot par jū, naraksteit? Varim jau glaznuot viņ šmukys biļdis i raksteit viņ šmukūs stuostus, kod naviņ problematiskī teksti ari byus juoroksta.

Voi tu redzi izeju nu vardarbeibys?

Izeja ir pošā bierneibā, tymā, cik stypru meitini, kas var par sevi pastuovēt, audzynoj, es tai dūmoju. Nikod navar zynuot, kai dzeive pasagrīzs. Nu ūtrys pusis, kotram teik dūtys taidys muoceibys, kaidys jam pīsanuok. Voi vardarbeibu var nūsaukt par muoceibu, naveiksmi, voi nalaimi, navar zynuot.

Es nazynu, kai reali izapauž paleidzeiba nu vardarbeibys cītušai sīvītei, it seviški, kod ir mozs bierneņš. Meitinem nu bārnunomim itamā ziņā ir gryuši, juos ir bez radinīku. Asmu struoduojuse ar bārnim, kurim nav nivīna itymā pasaulī, piec tam taidam pīaugušam eisti nav, kur palikt. Partū taida bārnunoma meitine ar bierneņu dzeivoj ar tū vardarbeigū veirīti tamā vītā, kur jei dzeivoj.

Cik atsauceiga ir myusu sabīdreiba?

Nagrib sabīdreiba itūs problemu. Es pat nazynu, voi tū var nūveļt iz latvīša raksturu voi nagribiešonu byut ījauktam. Bīžuok mieginoj nadzierdēt i naredzēt, kas kaimiņūs nūteik. Vysbīžuok paīt garom kai vīnā munā eisstuostā. I napaīt garom jau bolts i teirs, i laimeigs, varbyut jam pošam īškā leluo suope. Es tū tai īsadūmuoju tymā stuostā, partū jis tai paīt garom. Voi tū sovu švakumu vēļ papyldynuot ar kaimiņa švakumu?

Naticieju statistikai, ka kotra trešuo sīvīte ir cītuse nu vardarbeibys. Bet laikam tai ir… Ir tok ari kauns atkluot tū cytim. Tev var izamaineit dorba lītys. Kai tu jussīs, ka dorbabīdri zynuos, ka tev vardarbeigs veirs? Dorbā jau ari var īt vysaiži. Iz tuo, kas jau cīš dvorā, ari dorbā kuop viersā. Partū ka iz taida ārtai pasakuopt. A tu nastuosteisi ari par dorba lītom.

Kai tu dūmoj, nu kuo tī varmuokys rūnās?

Suokumā bejušys šmukuos īsamīliešonys… Maņ tān byus juobyun psihologam voi psihiatram. Es dūmoju, ka jī poši bierneibā ir cītuši. Nu giminis tys īt. It kai naapsazynuodams varmuoka sevi aizstuov kaidā krīzis situacejā. Tei svareiguokuo ir pyrmuo reize, tod kai īsuoc… Daudzuos intervejuos i realūs stuostūs izakristalizej svareiga līta: ka sīvīte īt izreiz prūm, jei puortrauc vardarbeibu. Kai tu atļauni tam palikt, kotra nuokušuo reize kai snīga pyks, nu kolna veļūtīs, palīk leluoks i leluoks. Paraun vysu pasauli leidza, i sīvītis malus, i giminis malus. Tūlaik navar nu tuo, kas ir sasavieļs, tikt uorā. Tys veirīts ari vairs navar tikt uorā, jis namuok cytaiž rysynuot problemys.

Kai ir ar sīvīti varmuoku? Ir muotis, kas syt bārnus, napuortraukti iz jim bļaun.

Es dūmoju itei realitate ir leluoka, kai mes zynim. Juos vīnkuorši nateik golā ar vysom dzeivis problemom. Profesionaluos paleidzeibys nav. Pylns vysaidu centru, kuru leluokuo daļa ir par naudu. Viņ, ka cīš maklātu. A taidā ziņā vajadzātu, ka giminis uorstam byutu, kur izreiz nūvierzeit puorgurušū sīvīti, kod jei pastuosta, ka nateik golā.

Es juos, prūtams, naattaisnoju par sisšonu. Juos cīš nu izgleiteibys tryukuma, kopej, kū redziejušys bierneibā. Kai pret jom ir izaturiejuši, taids modeļs puorjimts. Dažūs maņ zynomūs gadejumūs tai ari bejs.

Kai tu audzynoj sovus bārnus?

Tān maņ ir meita. Myusim vīns nu lykumu sātā, ka meitinem nadreikst sist. Cikom mozeņki, vysi jam vīns ūtram nūst montys. Jei, poša mozuokuo, kaidam kū pajam, izjauc, izplieš, bet lykums, ka meitinem sist nadreikst.

Kai ar paaudžu paaudzēs montuotū tradiceju, ka meitinei nuokūtnē byus juopasakļaun veiramuotei?

Agruok parosti aizaprecēja dzeivuot pi veira, bet saīt – iz cytys saimineicys dvoru. Par laimi, mani nabīdynuoja ar borgu veiramuoti voi prīkšnīceiba. Ituos sīvītis var saprast – nagrib laist sova dāla vaļā. Nuokušuo vadakla atjam dālu. Pat nav nūzeimis, loba voi švaka. Veiramuotem pat lobuok pateik, ka vadakla švaka.

Leidzeigi, kod Aigaram Bikšem beja izstuode “Gorā”, kas par komentarim tyka raksteiti par attāluotū sīvīti ar veirīša dzymumlūceklim – ka Eiropa īguojuse, ka Latgolys nanūsorguojom! Es tūreiz īsadūmuoju, ka dzeivojam tik atteisteitā laikmatā, bet tū izstuodi uztvēre tragiski. Sabīdreibā palykuši tikpat arhaiski uzskoti, nasaverūt iz digitalū laikmatu.

Kai izdzeivuot i puordzeivuot itū Covid-19 laiku?

Maņ rikteigi ir lobais laiks otkon laseit. Itymā laikā nazyn kurū reizi losu Džeku Londonu, juo “snīga” stuostus. Jis ir vīns nu meiluokūs rakstnīku nu bierneibys. Šudiņ rikteigs snīgs beja, vītom pat da ceļagola. Brydom pa taisnū iz kopim pi tātys. Brīni itūs bezgaleigūs snīga klajumus, maņ svareigi, ka var izdzeivuot ar kermini, na viņ ar pruotu. Rikteigi lobs laiks, nakuru tikai uorā guņskurus kai pi Dž. Londona. Prīcojūs, ka beidzūt ir zīma.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Apr
14
Tre
12:00 Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Apr 14 @ 12:00 – May 8 @ 18:00
Gundegys Rancānis gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Nu 14. apreļa da 8. maja Latgolys Kulturviesturis muzeja lūgu vitrinuos ir īspieja apsavērt muokslineicys Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Karteņa: rezekne.lv