“Boņuku” par myuža īguļdejumu sajims keramikis Voldemārs Voguls

“Boņuku” par myuža īguļdejumu sajims keramikis Voldemārs Voguls

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itūgod, padūdūt Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks” par īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā, tiks gūdynuots keramikis Voldemārs Voguls. Bolvys padūšonys ceremoneja tīšraidē nu Latgolys viestnīceibys GORS byus nūsaverama Latvejis Televizejā 6. martā 21.05 vokorā, kod tiks paziņuoti vēļ 10 Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks 2020” sajiemieji – svareiguokūs i spylgtuokūs latgalīšu kulturys nūtikšonu, aktivitašu veiduotuoji i personeibys.

Voldemārs Voguls ir vīns nu Latgolys keramikys vacmeistaru. Dzims 1952. godā, vuicejīs Rēzeknis Muokslys vydsškolā, sovys profesionaluos prasmis tuoļuok pylnveiduojs pi taidu Latgolys dižmeistaru kai Juoņs Backāns, Odums Kuopusteņš i Ontons Ušpeļs. Nu 1976. goda Voldemārs Voguls dorbojās sovu vacuoku sātā izbyuvātajā keramikys ceplī i darbineicā Rēzeknis nūvoda „Cepleišūs”, kur juo īsuoktū dorbu pi pūdnīka virpys turpynoj ni viņ juo sīva Olga Vogule, nu ari obeji dāli – dveini Juoņs i Māris. Pats muokslinīks, raksturojūt sovu darbeibu, ir sacejs: „Maņ sirdī ir myusu Latgola – Latveja. Myusu volūda. Dvēselē ir prīca par tū, kai tei ir sasaglobuojuse, sovu reizi skumi, ka piļneibā tū nanūviertejam. Latveja maņ ir – muni seņči, muna sīva i dāli, i jūs byušona iz prīšku.”

Jau sova dorba suokumā Voldemārs Voguls pīsaceja seve kai formuos skaidru, rūtuojumūs papuorbuoztu, koloritā izteiksmeigu keramiki. Ostoņdesmitūs godu suokumā, vaicojūt jaunus īspaidus, jis studej neolita keramiku, Ludzys keramiķu rodūšū montuojumu i, izmontojūt Oduma Kuopusteņa padūmus, pyrmais sovā ceplī atjaunoj malnuos svāpātuos keramikys apdadzynuošonys tehnologeju. Keramiķa Voldemāra Vogula dorbi ir tykuši pastateiti lītiškuos muokslys izstuodēs Latvejā i uorvaļstīs – Austrejā, Bulgarejā, Francejā, Vuocejā, Čehejā, Zvīdrejā, Suomejā, Norvegejā, Lītovā i Krīvejā. Par sovu dorbu apbolvuots ar vairuokim diplomim i 2005. godā ar Treju zvaigžņu ordini.

Dzejneica Anna Rancāne Voldemāru Vogulu sauc par „Cepleišu” filozofu ar dzejnīka dvēseli, jo sovu ideju i interešu plotumu Voldemars eistynoj ni viņ keramikā, nu ari dzejā. Juo latgaliski vīnkuoršī, nasamuoksluotī i par daudzi naizsmolcynuotī dzejūli ir skaneigi kai poša taiseitī pūdi. Ir izdūti pīci Voldemāra Vogula dzejūļu kruojumi – „Uz zvaigžņu tylta” (1998), „Mēs vīnā laikā” (2002), „Aglyunas patvārumā” (2005), „Sirds bolss” (2013) i 2019. goda golā – pīktais dzejis kruojums „Dzeiveibas sola”.

Latgalīšu kulturys goda bolva „Boņuks” pyrmū reizi padūta 2009. godā, betnu 2013. goda bolvu reikoj Latgolys viestnīceibys GORS komanda. Bolvys nūtikšonu atbolsta Kulturys ministreja, Vaļsts kulturkapitala fonds, Vaļsts kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programa ar AS “Latvijas valsts meži” i Latgolys regiona atteisteibys agenturys atbolstu, kai ari Rēzeknis piļsātys dūme, Aglyunys nūvoda, Baļtinovys nūvoda, Bolvu nūvoda, Dagdys nūvoda, Leivuona nūvoda, Rēzeknis nūvoda i Viļānu nūvoda pošvaļdeibys, bīdreiba „Partitūra”, Latvejis Televizeja, latgalīšu kutlurys ziņu portals lakuga.lv, Latvejis Radejis Latgolys studeja. Vaira par bolvu: bonuks.lv i latgalesgors.lv.

Da ituo Latgalīšu kulturys goda bolvā „Boņuks” par īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā gūdynuoti gruomotizdeviejs Juoņs Eļksnis, dzejnīks i literaturzynuotnīks Osvalds Kravaļs, sabīdryskais darbinīks, Latgalīšu rakstnīceibys muzeja vadeituojs Pīters Luocs, dzejnīks, folklorists i sabīdryskais darbinīks Ontons Slišāns, radejis radejuma „Latgolys vuords” veiduotuojs Bronislavs Sprydzāns, etnografiskuo ansambļa „Rikova” ilggadeiguo vadeituoja Janīna Mičule, Atašīnis etnografiskuo ansambļa „Vīraksne” vadeituoja Valentina Mičule, kordirigente Terēze Broka, žurnaliste, žurnala „Katōļu Dzeive” redaktore Maruta Latkovska, katuoļu pravests, kulturviesturnīks i sabīdryskais darbinīks Aļberts Budže, kordirigenti i pedagogi Antonina i Vitolds Milaševiči, školuotuojs, publicists i literats Aļberts Spuogis, volūdneica Lideja Leikuma, muokslinīks Osvalds Zvejsaļnīks i tielnīks Indulis Folkmanis.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars