Oskara Seiksta eisziņu viestejumi

Oskara Seiksta eisziņu viestejumi

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Covid-19 laikā dzejnīks Oskars Seiksts pa laikam draugim atsyuta eiszinis ar ituos šaļts atkluosmem. Itūgod izīs juo eistekstu kruojums “Poetiski mesidži”. Tū gaidūt, pīduovojam portala laseituojim Oskara viestejumu izlasi nu pādejuo laika eisziņu.

*

Ite na struope, na voduotuojs. Pruota kuojai sūļs kai strausam, sirdej kai irbeitei snīgā. Voi sirdi plašuok, voi pruotu eisuok. Byus kristeiguok kai pi Prokrusta.

*

Ar pasauļa golu viņ bīdej, degradacejis poteņcis vēļ ir bezgola lelys. Sīvīte, kas varēs dzemdēt nu veira, byus puordabiska. I nivīns naticēs, ka bārns nu golvys var zynuot vasalu tautysdzīsmi.

*

Ka leita beitīs, to i sīna napļaut. Kas samiercēja, tys izkaļtēs. Kas akmiņus izsvaideja, zynuos salaseit. Pošā zamīnē īraudzeišu, nu kurys viersyunis nūsavieļu.

*

Raud īmyurāti akmini. Grauž sevi cegli pļovā.

*

Itū Garū gavieni varātu i naatceļt. Piļsāta kai iz pierstu golu Dabasim tyvuok ar kotru dīnu. Voi juopalīk tys tam cik iņdeigam, ka lobuok ir nalaist tyvumā? Voi to nūteikti juogaida kars, lai nu tylta upē īsvīstu blisi?

*

Svātais i valkatnis taidūs pat kokorūs. Na vysi oklī muok redzēt ar sirdi.

*

Krytušys butelis rauga īsakast žvyrā ar ūkstu. Daguni dzīduos viejā Juo dīnā pa kamertonam. Ka es bejs mozais aleņš, iz stykla var izkuopt da kaula. Ka lapna šampana lauska, tys jau ir soltais īrūcs. Skomba i syunā skomba – suopeišu tyukstūša godu. Lyugšūs īsaraust dziļuok, izleist uorā viņ zvaigznēs. Staigojit zečēs pa pļažim, nu palnu var pīēst ar sučem.

*

Var vylkaču nakti izīt, pat nazynūt, kuramā pusē auss Jaunuo saule. I pat ka rūkā klaideigs kompass. Tymsuokā mežā redz smolkuokys zvaigzdis. Kod kugis sleikst, lobuok, ka zyni, kuramā pusē varātu byut zeme.

*

Mīsa iz vokorim tērēt nanūpeļneitu naudu. Sirds iz reitim izbēgt nūpeļneitu suopi. Nui. Paliksim iz saknis, pastuovēsim, cik mums Dīveņs atvieliejs nu reita.

*

PATĀRĀTUOJU viruss. Jimt, gruobt, raust, ekspluatēt, izmontuot, baudeit, garšuot, navys radeit, dūt. Egoists, agresivs, gudri viļteigs, dalipeigs. Cik i kaida manī patārātuojsabīdreibys daļa, taida i reakceja iz virusu.

*

Gruobu maisūs, mokūs i portfeļūs. Jiemu, cik i naleida. Sāklai napalyka. Taids niu i pavasars.

*

Civilizacejis Lelais pohmeļs. Kam sušņaks karantinā, kas plyks morgā. Suņs zyna, kū ieds. Napīmuoneisi ni virusa, pat ni zornys bakterejis. Spryust reiklē civilizacejis banans. Vipingys mežaparkā leidzsvoroju bārzus i cylvākus. Kai lelumam, tryukst tāva i Tāva peickys, pošam nav spāka. Taidi vot i kaštani, bīdru tīsa! Itei piļsāta propuļs. Byus Jauna, da kuruos varu nadaruopuot. Kai Račevys prīde mieršu dzymtā pādejais, lānai i vīns. Zynu, kū ieds.

*

Kod stota atguoduot liduot, cīši suop vītuos, nu kurīnis nazkod auga spuorni. Gribīs lyupom aizpiļdeit tovys aizplacu dūbeitis.

*

Sirds dzīduos suopeigi. Zynom, kai svātī mierst, niu byus nu svātuma juodzeivoj. Byus juosamīļoj deļ bārna, maize juogrīž bez nāža.

*

Zeme rauduos piec Rihtera škalys. Itei saule izlēks pat datoru ekranūs i bez laikjūslu starpeibys. Sajuss pat kūrmuli zam goļfa teirumu, spaiti tiks seifūs i bunkerūs. 

*

Kur viemu i mauruoju, stotu bārzus i bārnus. Ka ni spāka, ni sātys, boltūs grīstūs  Latgolys karte.

*

Laboratorejuos miereis puotorus, svātī runuos formuluos. Pamess datorus tim, kas  sasazynoj i bez jūs. Kosmosā  liduos tī, kas  sapynūs zvaigznēs jau bejuši. Nu a myusim – polaruos trejsgodu zīmys, sātys pylnys ar snīgu.

*

Pyrms borgys zīmys pyrmūs kūzulā apād tronus.

*

I, kod dabasi kai nazkod azari laissīs iz zemis, paliks viņ zemis dabasi vyssvātuokajūs līpukolnūs.

*

Ka naasu nūsauts īryndys prīškā, varbyut tam, ka paradzāts pakuort vysu bataļjonu.

*

Tehnologejis byus sirdsspākam trenažirs. Vierseits iz placu, lai dvēselei stypruokys augtu kuojis. Niu itei tehnotonna izavāluse svorucieļam iz kryuteža kai lītaunīks. Mes na Klementi Buli.

*

Vaira dazynuošonai – latgalīšu literaturai veļteituo Latvejis Radejis Latgolys studejis raidīroksta “Puslopys” saruna ar Oskaru Seikstu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jun
22
Ūtr
19:00 Mieginuojumi Upeitis stadionā @ Upeitis stadions
Mieginuojumi Upeitis stadionā @ Upeitis stadions
Jun 22 @ 19:00 – 21:30
Mieginuojumi Upeitis stadionā @ Upeitis stadions
22.06. Upeitis stadionā nūtiks vairuoku amatierkolektivu mieginuojumi, kas tiks apskaņuoti, leidz ar tū byus skaļuoki.  Itūgod Andris Slišāns īsoka i aicynoj vosorys saulgrīžus svinēt i īleiguot sovys muojsaimnīceibys ītvorūs, tok, ka gribīs īt i pasaklauseit[...]
Jun
26
Sai
17:00 Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Jun 26 @ 17:00
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu Lūznavys muižā @ Lūznavys muiža
Eisi piec Juoņu i Leigū svātku – 26. junī 17.00 stuņdēs Lūznavys muižā byus sarunu cikla “Literārās sarunas Lūznavas muižā” 2020./2021. goda sezonys nūslādzūšais pasuokums – sarunys ar romanu “Parādu piedzinēji” i “Bruoli” autoru Aldi[...]
Jun
27
Svā
20:00 Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 27 @ 20:00
Māra Čačkys personalizstuode "Klātienes dialogi" Daugovpilī @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Nu 7. leidz 27 juņam Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā var apsavērt muokslinīka Māra Čačkys lelformata dorbu personaliztuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode īzeimej sasatikšonu jeb īspieju otkol apmeklēt muzejus i izstuodis kluotīnē, publiski sasatikt ar Māra[...]
Jun
29
Ūtr
20:00 Pīterdīna tīšraidē nu Rogovkys
Pīterdīna tīšraidē nu Rogovkys
Jun 29 @ 20:00
Pīterdīna tīšraidē nu Rogovkys
Itūgod Pīterdīna 20.00 stuņdēs nūtiks tīšraidē nu Rogovkys centra, nalobvieleigu laika apstuokļu gadejumā – nu Nautrānu sporta hallis-KN (vērtīs Nautrānu sporta hallis-KN “Facebook.com” kontā). Namaineiga Rogovkā ir tradiceja 29. junī svieteit Pīterdīnu, kod nautrānīši gūdynoj dzejnīku[...]
Jul
4
Svā
20:00 Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jul 4 @ 20:00
Tematiskuo izstuode "Politiķei, pedagoģei un sabiedriskajai darbiniecei V. Seilei 130" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Atzeimejūt pedagogis, politikis i sabīdryskuos darbinīcis Valerejis Seilis (1891-1970) 130 jubileju, nu 15. maja da 4. juļa Latgolys Kulturviesturis muzejā varēs apskateit tematiskū izstuodi par gūdu V. Seilei, kai ari īsapazeit ar juos davumu i[...]