Dāvids Rubens: Kod ceiņā pagaist mierkis

Dāvids Rubens: Kod ceiņā pagaist mierkis

Sagataveja: portals lakuga.lv

Dāvids Rubens ir jaunīts nu Leivuona nūvoda Rudzātu pogosta, juo vuordu portala skaiteituoji varātu byut dzierdejuši par juo sudobra medaļu Eiropys Savienībys Dobyszynuotņu olimpiadē Slovenejā (2018). Kaids varātu byut skaitejs juo literarūs dorbus. Šudiņ Dāvids studej Reigys Tehniskajā universitatē, kūpā ar draugim veidoj raidīrokstu par politiku i roksta prozu sovai i cytu prīcai. Lakuga.lv skaiteituojim pīduovojam puorskaiteit Dāvida puordūmu rokstu.

Rokstu savu redzīni vysleluokajā cīnā pret vysim latgalīšu sabīdryskim i kulturys darbinīkim – inteligenci, bet navaru sasamīreit, ka dreiži viņ latgalīšu volūda byus muzeja eksponats, par tū ka nabyus runuotuoju, i vyss iguļdejums paliks “kačam zam astis”. Kam dar myužeiguo pliesšonuos par tū, kai pareizi saukt latgalīšu volūdu. Saceisit – gūdam! A muote bārnam pa tū laiku damierst latgaliski īvuceit runuot i laseit. Ceikstētīs Reigys gaitiņūs var tī, kam daudz laika, myusu Latgola ir te. A tī, kas sprīdelej, ka puormaineit var kaut kū tik tī, kam vara rūkuos, poši varys kuoreigi.

Saprūtu, ka vysi gribim byut leli varūni, a i mozumeņā ir lels spāks. Vēļ 19. godu symtā krīvu varas i pūļu muižinīku apspīsteibā ar vysu latiņu drukys aizlīgumu, kod myusim nabeja taidu ītekmeigu veiru ci sīvu kai tagad, volūda tūmār beja. Nui, klieteņā, a ni pi smolkim goldim, bet beja – dzīsmēs, lyugšonās  i gonu gaituos. Kū tad dūd vīns miļjons eiru latgalīšu volūdai, kū žieleigi izceineja Saimas darbūni, kū dūd gruomotys, materiali, burtneicys i pat kū dūd muoceibu stuņde latgaliski, ka dreiž daīs vuiceit latgaliski tikpat kai franču mēlē – nu piļneigys nullis. Volūdu nūturēsim, a cylvākus zaudēsim, kam tod myusim vaira taida volūda?

Ka tei myusu elite sasadaleitu pa pogostim i suoktu koč par školuotuojim struoduot, byutu vaira labuma, nikai tān. Latgalīšu volūda ir cylvāku volūda – saskarsmis volūda, ni lāmumi, ni diskusejis ir vajadzeigys, a lideri, kas koč sovus meilūs pogosta ļauds īvadeis latgaliskuo guļtnē. Dīmžāļ prīsteri, kas tik ilgi saudziejuši kai ticeibu, tai volūdu, šudiņ daudz vairuok laika spīsti veļteit draudzis saglobuošonai, deļtam blokus lītom laika napīteik, taipoš nūvodu, pogostu vadeibys moz viereibas pīgrīzušys volūdys vaicuojumim.

Daudzi pīzeist, ka Varakļuonu nūvoda īkļaušona Rēzeknis nūvodā beja cīši lela uzvara, kaut ari patīseibā apakšā palics lels zaudiejums, par tū ka ar lykumu byusim cylvākus atgrīzuši Muorys zemē, bet jūs skots pagrīzts pret Modūni. Bez tuo ni jau Varakļuonu īdzeivuotuojus vajag kaunynuot, bet pošim padūmot, cik daudz spāka īguļdeits, lai styprynuotu latgalīšu volūdu itymā regionā – voi koč puse nu tuo, kū dažs lobs iztērēja, piečuok paskaidruodams puornūvodnīkim, ka Varakļuoni ir Latgola.

Drūši viņ, kaids vaicuos, kas tys par nakauni, kas īsadrūsynoj sprāguot? Bet, dzeivuodams Rudzātūs, Leivona nūvodā, es zynu, kaids stuovūklis ir latgalīšu volūdai i kai ir, kod  jau trešū reizi jem rūkuos Jura Cybuļa i Lidejis Leikumys “Skreineiti” , lai vuiceitūs latgalīšu volūdu. Nui, ziņuos roksta i televizejā runoj – vuicitēs latgaliski, a kū maņ tys dūd, ka pogostā nav taida cylvāka, kas reali  aicynoj iz latgalīšu volūdys apgivi. Ir myusim folklora, ir tradicejis, bet kod palīk tys viņ, tod volūdu varim saukt par “aizguojušu”. Pat pījamūt, ka byus nūvodvuiceibys stuņdis latgaliski, kas par tū, ka, stuņdei beidzūtīs, nivīns vaira latgaliski narunuos. Atcerūs sovu izbreinu, kod izdzierdieju školotuojis sovā storpā runojam latgaliski, i es tycu, ka jī byutu daudz drūsuoki, ka ari jūs kaids namiteigi skubynuotu i uzrunuotu.

Prūtams, ka muns stuosts nav nu tūs vystragiskuokūs, aiz tuo, ka maņ dzeivē izadevs giut īdvesmi nu cylvāku, kas asūt Latgolys patrioti, ir ciļvieciski pamudynojūši vuiceitīs latgalīšu volūdu. Par tū spieceiguokū ītekmi var nūsaukt ministris Ilgys Šuplinskys uzaicynuojumu sasatikt, piec tam, kod jei beja atzineigi nūviertiejuse munu ideju “Jaunīšu Saeimā”. Varu golvuot, ka, lai cik reižu byutu dzierdiejs ministris uzrunys, nikas nikod naatstuoj tik dziļu īspaidu, kai vīnkuorša saruna. Vacuoki ar mani latgaliski narunuoja, školuotuoji ari nā, a ministre Reigā runuoja! Tys ari uzrunoj!

Deļtuo vysi, kas prūt latgalīšu volūdu, bet vysvaira tī, kuri ir vaira zynomuoki ļauds, ejit tautā! I na ar demagogeju, bet ar cīnu i pazemeibu. Latgalīšu volūda ir zemnīku volūda, i ikvīns, kas tū saprass i, pat augstā činā tics, nazaudēs itū vīnkuoršeibu, spēs aicynuot – cīneit i nūviertēt sovys saknis, sovu volūdu!

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
8
Sai
10:00 Diskuseju cikls “Ar Eiropys tvie... @ Zoom
Diskuseju cikls “Ar Eiropys tvie... @ Zoom
May 8 @ 10:00 – 14:00
Diskuseju cikls "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu radūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu ciklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
20:00 Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 8 @ 20:00
Gundegys Rancānis gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Nu 14. apreļa da 8. maja Latgolys Kulturviesturis muzeja lūgu vitrinuos ir īspieja apsavērt muokslineicys Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Karteņa: rezekne.lv
May
9
Svā
12:00 Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
May 9 @ 12:00
Koncerts "Pasavēros saulītē" @ YouTube
Sagaidūt Muotis dīnu, Kulturys i tautys muokslys centrs “Ritums” pīduovoj virtualu tautys muzykys koncertu “Pasavēros saulītē”. Nu 9. maja 12.00 stuņdem tū varēs apsavērt kulturys centra YouTube kontā ITE. Koncertprogramu taisejuši Aīda, Asnate i Aurēlija[...]
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 9 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduošona pi krucifiksu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness nuok ar tradicionalīm maja dzīduojumim pi krucifiksu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdini 15.00 stuņdēs pi krucifiksu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – pi Malvīnes sātys.   
20:00 Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
May 9 @ 20:00
Māra Čačkys izstuode "Klātienes dialogi" @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Muokslys dīnu ītvorūs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs aicynoj iz muokslinīka Māra Čačkys dorbu izstuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode byus daīmama nu 26. apreļa da 9. maja.  Vaira par Māra Čačkys izstuodi ITE. Izstuodi varēs apsavērt[...]