Daugovpilī gaidoma Māra Čačkys izstuode “Klātienes dialogi”

Daugovpilī gaidoma Māra Čačkys izstuode “Klātienes dialogi”

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs (DNMM) 2021. gods sezonu atkluos ar Māra Čačkys izstuodi “Klātienes dialogi”, informej DNMM puorstuove Jeļena Petrova.

Nasaverūt iz uorkuortys situacejis īrūbežuojumim, DNMM aktivi gatavejās jaunajai izstuožu sezonai. Leidz ar puļciešonuos īrūbežuojumu atceļšonu, muzejs sovus apmaklātuojus sagaideis ar muokslinīka M. Čačkys dorbu izstuodi, kurai dūts itam laikam simbolisks nūsaukums – “Klātienes dialogi”.

M. Čačka ir grafikis, gleznuotuojs i muokslys pedagogs, storptautysku muokslys projektu kurators, kai ari Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra vadeituojs. Īgivs doktora grādu izgleiteibys zynuotnē i magistra grādu muokslā. Jis ir Muokslu pedagogu apvīneibys i galerejis “SIVIA” dybynuotuojs, Latvejis Muokslinīku savīneibys i Latvejis Grafikys kamerys bīdrs. Nu 1997. gods pīsadalejs vairuok kai 85 muokslys izstuodēs, tamā storpā aizvadejs 24 personalizstuodis Latvejā, Leitovā, Boltkrīvejā, Italejā, Zvīdrejā, Vuocejā, Ukrainā, Pūlejā i Kīnā. Muokslinīka dorbi atrūnami muzejūs i privatkolekcejuos Latvejā, Leitovā, Vuocejā, Lelbritanejā, Pūlejā i Norvegejā.

Pādejūs div godu laikā topušajā lelformata dorbu serejā M. Čačka turpynoj atteisteit dialogu tēmu, kas beja kluotasūša ari juo leidzšinejā radūšajā dorbā i nūzeimeiguokajuos personalizstuodēs “Noteiktie un nenoteiktie dialogi ” i “Dialogi. Paralēles. Dimensijas”.

Itūreiz izstuode nūsaukta “Klātienes dialogi”, muokslinīks pīsagrīž cylvāka kasdīnā aktualuokajam i nūzeimeiguokajam, prūti, saskarsmis napīcīšameibai. Komunikaceju vysaiduos formuos i veidūs, saskarsmi ar leidzcylvākim M. Čačka atspīgelej grafiski gleznīciskim izteiksmis leidzeklim, rodūt vizualus dialogu stuostus, kuru daudzajūs kruosys sluoņūs konceptuali attāloj sovu sajiutu transformacejis pasaceitūs i napasaceitūs vuordu, satyktūs ciylvāku, raiseitūs puordūmu i sajimtūs emoceju īspaidā.

Puorsakluošona ar kasdīnys saskarsmem teik vizualizāta, kuortojūt sluoni iz sluoņa i tymā pošā laikā ari atsluoņojūt, izmontojūt monotipejis elementus, laziešonu i cytys grafiskuos tehnikys izteiksmis i niansis, leidz teik dabuota konkreta kompoziceja, kaidu muokslinīks tū ir īceriejs. Cytu reizi vīnam dialogam kluot īt ari cyts. Muokslinīks atkluoj, ka vīnā dorbā vysaidūs sluoņuojumūs varams saredzēt ari vairuokys mejīdarbeibys i sarunu turpynuojumus – kai dzeivē, kur mes namiteigi puorsakluojam i ar informaceju, i ar vysaidom saskarsmem. Gribiešona eksperimentēt dorbu radeišonys procesā i savīnuot pyrmajā šaļtī radzami nasavīnuojamus muokslys medejus i tehnikys sekmej M. Čačkys individualuo muokslinīciskuo rūkroksta veiduošonūs i namiteigu atteisteibu.

Kalenders

Oct
16
Tre
18:30 Izruode “Kaids nūteikti atīs” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Kaids nūteikti atīs” @ Daugovpiļs teatris
Oct 16 @ 18:30 – 20:00
Beidzūt jī ir kūpā, diveji viņ, tuoli paceli nu vysu. Tykuši pi jaunys pījiurys sātys nazkur nakurīnis vydā. Beidzūt. Diveji viņ. “Tok, ka nu kaids atīt?” apziņā īsamolda namīreiga dūma, i carātuos mīra ūstys iudiņus[...]
Oct
17
Cat
18:30 Izruode “Kaids nūteikti atīs” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Kaids nūteikti atīs” @ Daugovpiļs teatris
Oct 17 @ 18:30 – 20:00
Beidzūt jī ir kūpā, diveji viņ, tuoli paceli nu vysu. Tykuši pi jaunys pījiurys sātys nazkur nakurīnis vydā. Beidzūt. Diveji viņ. “Tok, ka nu kaids atīt?” apziņā īsamolda namīreiga dūma, i carātuos mīra ūstys iudiņus[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Slampis kulturys piļs
Izruode “Mazpiļsāta” @ Slampis kulturys piļs
Oct 17 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]