Tīšsaistis koncertā skanēs Juoņa Ivanova cyklys “24 skicējumi klavierēm”

Tīšsaistis koncertā skanēs Juoņa Ivanova cyklys “24 skicējumi klavierēm”

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

28. aprelī 18.00 stuņdēs Jāzepa Vītola Latvejis Muzykys akademejis (JVLMA) Lelajā zālē nūtiks tīšsaistis koncerts “Komponists Jānis Ivanovs un pianists Juris Kalnciems”, kurymā JVLMA Klavīru katedrys vadeituojs, prof. Juris Kalnciems atskaņuos muzikali augstvierteigū, ratai klausomū J. Ivanova cyklu “24 skicējumi klavierēm”, viestej JVLMA sātyslopa.

Komponists J. Ivanovs (1906–1983) itū cyklu komponēja laikā nu 1966. da 1972. gods. “Skicējumi” tyka komponāti i laisti klajā pa grupom, jī izreiz īinteresēja atskaņuotuojus i klauseituojus ar sovom spylgtajom tematiskajom idejom, ar kupli disonantuos harmonejis i linearuos atteisteibys kontrastim, ar decentralizātuos tonalitatis kruosu spēlem i latvīšu klavīrmuzykai tūšaļt vēļ naīrostim pianistiskuos fakturys pajiemīnim. Savaldzynuoja ari ar originalajim skaņu tālim – romantiskim sovā tīšajā emocionalitatē i laikmeteigim muzykys volūdā. Itys klavīrminiaturu kruojums kaidā šaļtī puorauga īcerē jū pabeigt kai 24 miniaturu kūpu vysuos tonalitatēs.

Koncerts nūtiks J. Ivanova 115 godu zeimē Latvejā. Koncerta tīšraide byus nūsaverama JVLMA “Youtube” kanalā.

Natuoli nu Preilim 1906. goda 9. oktobrī dzymušais komponists J. Ivanovs ir palics par Latvejis kulturys kanonu. Juo simfonejis i skiciejumi viestej par Latgolys dobu i cylvāka puordzeivuojumim, sarežgeitim dvēselis i gora konfliktim, komponista dorbi teik skaiteiti par vīnu nu zynomuokūs latvīšu simfoniskuos muzykys paraugu – ar sovu novatorismu, nu reizē ari skumeigu lirismu, kas vys vēļ dzeivoj vītejā folklorā. J. Ivanovs ir komponists, kurs saceriejs 21 simfoneju i lics pamatus latvīšu kompozicejis školai, bejs profesors Latvejis Vaļsts konservatorejā, struoduojs Latvejis Radiofonā kai skaņu režisors, bejs simfoniskuo orkestra dirigents, Latvejis Radejis raidejumu i televizejis komitejis muokslinīciskais vadeituojs, kai ari sajiems naskaitomys premejis.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jul
29
Cat
13:00 Annys Dagdā 2021 @ Dagda
Annys Dagdā 2021 @ Dagda
Jul 29 @ 13:00 – Jul 31 @ 22:00
Annys Dagdā 2021 @ Dagda
Itūgod Annys dīnu Dagdā svieteis treis dīnys – 29, 30. i 31. juli.  Catūrtdīne ir filmu dīna – Dagdys kulturys centrā varēs redzēt gon Gunāra Pīša 1985. goda puorsoku kinu “Sprīdītis”, gon ari pyrmyzruodi pīdzeivuos[...]
Jul
31
Sai
11:30 Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Jul 31 @ 11:30
Veloceļuojums "Rainim pa pēdām" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Preiļu nūvoda Turisma informacejis centrs i Aizkaļnis Tautys noms 31. julī 11.30 stuņdēs aicynoj dūtīs veloceļuojumā “Rainim pa pēdām”. Ceļuojums ir aptuveni 25 kilometru garumā, tuo laikā byus vareiba īpazeit 11 ar[...]
12:00 Akceja “Gostūs Latgolā” @ Daugovpiļs Vīneibys laukums
Akceja “Gostūs Latgolā” @ Daugovpiļs Vīneibys laukums
Jul 31 @ 12:00 – 22:00
Akceja "Gostūs Latgolā" @ Daugovpiļs Vīneibys laukums
31. julī Daugovpilī “Šmakovkys muzejs” reikuos akceju “Gostūs Latgolā”. Akceja veļteita Latgolys vīsmīleibai i “Šmakovkys muzeja” 5 godu jubilejai.  Vysys dīnys garumā – nu 12.00 da 22.00 stuņžu – Vīneibys laukumā byus vairuokys aktivitatis –[...]
12:00 Latgalīšu hiphopa piecpušdīne Dagdā @ Dagdys kulturys centra pogolms
Latgalīšu hiphopa piecpušdīne Dagdā @ Dagdys kulturys centra pogolms
Jul 31 @ 12:00 – 22:00
31. julī Annys dīnu ītvorūs Dagdā byus hiphopa piecpušdīne, kurā varēs dzierdēt Ūgu nu Ausmeņa Records, redzēt, kai doncoj “STOPTIME Dance Studio”, kai ari pasavērt grafiti paraugdemonstrejumus Kvāpa (Ausmeņa Records) izpiļdejumā. Vaira par piecpušdīni var[...]
Aug
1
Svā
20:00 Konkurss “Novadpētniecība novados”
Konkurss “Novadpētniecība novados”
Aug 1 @ 20:00
Konkurss "Novadpētniecība novados"
Apguods “Jumava” izsludynoj manuskriptu konkursu “Novadpētniecība novados”. Konkursa mierkis ir ceļt Latvejis nūvodu cylvāku pošapziņu i popularizēt kulturviesturiskū montuojumu, stuostūt par nūvodu kulturu, saimem i tūs tradicejom.  Dorbus konkursam var īsnīgt ga ituo gods 1.[...]