Nu “Kolnasātys” krysta nūzogta mūka (papyldynuots)

Nu “Kolnasātys” krysta nūzogta mūka (papyldynuots)

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Maja mienesī katuoli lyudzās iz Jaunovu Mariju. Latgolā vys vēļ dzeiva tradiceja dzīduot pi cīmu i ceļmolu krystim, tū dora ari Fraņča Trasuna muzeja “Kolnasāta” uobeļu suodā, Rēzeknis nūvoda Sakstagolā. “Kolnasātys” mūkai ir kulturviesturiska vierteiba, jū veiduojs kūktieļnīks Ontons Rancāns, krysts īsvieteits 1991. godā. Ituogods 8.–9. maja breivdīnuos Jezus tāls nu krysta pazuds – itei socialūs teiklu viests par taidu zamisku uzadrūsynuošonu šokēja daudzus.

Ka jums ir koč kaida informaceja, kas paleidzātu atškatynuot mistiskū gadejumu, F. Trasuna muzeja “Kolnasāta” direktora pīnuokumu izpiļdeituoja Inta Deksne lyudz sasazynuot ar muzeju, rokstūt iz kolnasata@inbox.lv ci zvonūt 26248270, voi ar policeju 64603501. Par nūtykušū jei stuosta tai: “Tys nūtyka breivdīnuos. Tai kai ir majs, Jaunovys Marijis mieness, pi krysta sīvys īt dzīduotu, saceja, ka sastdiņ vyss bejs. Svātdiņ aīt, mūcenis vaira nav. Jei nūjimta profesionali, pats krysts nav sabūjuots, tikai kuojgaļa nogla palykuse. Rūkys beja pīsystys ar gona garom noglom, tī jūs nav. Vystycamuok, ka tys izdareits naktī. Cylvāks, kas tū dareja, ir gatavuojīs. Plykom rūkom bez instrumentu tuo naizdareit, noglys garys. Informacejis nav nikaidys, nivīns nav atsasaucs, ka byutu kū redziejs voi dzierdiejs. Līta nūdūta Vaļsts policejai, tuoļuok jūs profesionalais dorbs.

Tys ir šokejūšs gadejums, leidz tam ni par kū leidzeigu nikas nav dzierdāts. Bet kaidam tei rūka ir pasacāluse. Tei ir eipaša uzadreikstiešona nagativā nūzeimē, vēļ majā, kod dzīd pi krystu. Muzejam ir div kamerys, ir zeime, ka teik veikta video nūvāruošona, bet kamerys pagrīztys iz memorialū sātu i stuovlaukumu. Ka vajadzātu kameru pi krysta, pruotā naīguoja. Varēja gaideit, ka teritoreju izbraukuos, regulari kaids ībrauc ar mašynu leidz pošom nūjumem. Bet lai aiztyktu krystu, kas ir svāta līta!! Kaimiņu firmai ir kamerys, puorsavērem, nikas nasaredz, pogosta puorvaļdei ir kamera, jī izavēre. Dūmoju, ka nūzīdznīks nūteikti izpieteja ari video nūvāruošonu, lai natyktu nūfilmāts. Krysts atsarūn atkluotā teritorejā, radzams nu vairuoku sātu, itei īla i pogosta centrs ir apgaismuoti. Mes tān asam slāgti apmaklātuojim, nivīns nasainteresej, nikuo naprosa. Nav dzierdāts, ka mums aplreicīnē byutu taida tipa huligani.

Tam cylvākam padareitais atīs atpakaļ piec bumeranga principa. Tīpat natuoli nu krysta ir akmiņs ar Dīva bausleibom. Tī ir raksteits, ka Tev nabyus īkuoruot sveša monta, Tev nabyus zagt. Tīpat kluot pi ituo atsaļuove nūzagt. Suokumā es tū emocionali par vandalismu nūsauču, tūmār tei laikam ir zuodzeiba. Pyrmū krystu, kas stuovēja pi Trasunu sātys, padūmu laikūs nūvuoce. Te beja kantors, tai varai Dīva nabeja, jī attīceigi reikuojuos. Tuos mūcenis puorpalykums ir sasaglobuojs, nūlykts muzeja ekspozicejā. Bet tū cylvāku, kas krystu nūvuoce, pīmeklēja nalaimis gadejums.”

Nūzogtuos mūkys autors, kūktieļnīks Ontons Rancāns beja atbraucs iz nūtykuma vītu, jis izsaceja verseju par kolekcionarim: “Nūzoga – i vyss! Sprīžūt, piec tuo, ka ir kulturali nūjimts, te varbyut ir dorbuojušīs kolekcionari. Ka byutu dorbuojīs lels ļaundars, vyss byutu salauzts i nūsvīsts. Bet mūka jimta nūst tai, lai jū saglobuotu, nūlyktu kaidā kolekcejā. Varbyut pat na myusejī tū izdarejuši. Policjai itys gryuts aizdavums, dīzvoi jim bejuse saskare ar taidom lītom, ite na parostūs zagļus voi huliganus sameklēt.

Dūmoju, kūpš komunistu laikim nikas taids natyka pīdzeivuots. Bet juoatzeist, tys laiks, kod cylvāki respekteja i cīnēja sakralys lītys, ari paguojs. Tuo laika cylvāki leluokū tīsu ir apmyruši. Cylvāku dūmuošona stypri mainejusīs, pandemeja tū viņ pastyprynoj. Daudz kuo mes nazynom, bet jiutams, ka vysaidys ačguorneibys apleik nūteik. Ari socialajūs teiklūs radzams – pasaulī nav mīreigi, myusejī pīsaskaņoj. Nav breinums, ka dažam patyktu tys, kas nūtyka pyrms 70 godu.”

Saīt, ka tān juosuoc dūmuot na viņ par tradicejis uzturiešonu, krystu kūpšonu, bet ari sorguošonu ar video kamerom pret zaglim i vandalim. Ontons soka skorbus vuordus: “Dažu nu jaunuos paaudzis varātu saukt par neomarksistim voi neokomunistim. Maņ beja lobs škoļnīks, kurs aizbrauce iz uorzemem, suoce struoduot Londonā, tī izveiduoja sovu kūkapstruodis darbneicu. Jis peļnēja labi, līlejuos, ka par breivim leidzeklim pierk zalta stīņus. Apnyka jam jimtīs ar kūku, nūkuortuoja syltumtehnikys inspektora kvalifikaceju, suoce vīgļuok struoduot. Kotru godu jis brauce iz Latveju, Ludzā muoju cēle, dūmoju, ka ir izcieļs. Pi mane vys īsagrīze, apsarunuojom, asmu rakstejs par komunistu banditismu, bet jis slavēja Leninu, cik tys bejs talanteigs i kaids pasauļa genejs, streidejūs pretim. Kūpš tuo laika nav pi mane ruodejīs.  Bet jis jau nabeja nu tai sauktuo proletariata…”

Vaļsts policejis komentaru portalam snēdze Latgolys regiona puorvaļdis vacuokuo specialiste Lāsma Kursīte: “2021. goda 9. majā ap puļkstiņ 16.50 Rēzeknis nūvodā, Sakstagola pogostā tyka konstatāts, ka Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibai pīdarūšuo F. Trasuna muzeja “Kolnasāta” teritorejā asūšajam krystam ir nūzogts krystāsystuo Jezus Kristus tāls (mūka), kurs tyka izgataveits nu kūka i izlykts 1991. godā. Par dūtū faktu suokts kriminalprocess piec Kriminallykuma 175. panta 1. dalis.”

Turu nūceju, ka nūtykušais tiks atkluots i kas taids nikod vaira naatsakuortuos.

Karteņa: “Kolnasātys” krysts, lakuga.lv arhivs
Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jun
19
Sai
09:00 Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
Jun 19 @ 09:00 – 14:00
Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
19. junī nu 9.00 leidz 14.00 stuņdem Ludzys vacpiļsātā byus Lelais latgaļu tiergs.  Vaira informacejis par tiergu ITE.   
Jun
26
Sai
17:00 Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Jun 26 @ 17:00
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu Lūznavys muižā @ Lūznavys muiža
Eisi piec Juoņu i Leigū svātku – 26. junī 17.00 stuņdēs Lūznavys muižā byus sarunu cikla “Literārās sarunas Lūznavas muižā” 2020./2021. goda sezonys nūslādzūšais pasuokums – sarunys ar romanu “Parādu piedzinēji” i “Bruoli” autoru Aldi[...]
Jun
27
Svā
20:00 Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 27 @ 20:00
Māra Čačkys personalizstuode "Klātienes dialogi" Daugovpilī @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Nu 7. leidz 27 juņam Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā var apsavērt muokslinīka Māra Čačkys lelformata dorbu personaliztuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode īzeimej sasatikšonu jeb īspieju otkol apmeklēt muzejus i izstuodis kluotīnē, publiski sasatikt ar Māra[...]
Jul
4
Svā
20:00 Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jul 4 @ 20:00
Tematiskuo izstuode "Politiķei, pedagoģei un sabiedriskajai darbiniecei V. Seilei 130" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Atzeimejūt pedagogis, politikis i sabīdryskuos darbinīcis Valerejis Seilis (1891-1970) 130 jubileju, nu 15. maja da 4. juļa Latgolys Kulturviesturis muzejā varēs apskateit tematiskū izstuodi par gūdu V. Seilei, kai ari īsapazeit ar juos davumu i[...]
Jul
16
Pīk
20:00 Dasasaceišona vosorys kursim “Vo... @ Tīšsaistē
Dasasaceišona vosorys kursim “Vo... @ Tīšsaistē
Jul 16 @ 20:00
Dasasaceišona vosorys kursim "Vosoruošona 2021" @ Tīšsaistē
Nu 8. da 14. augusta Rēzeknis nūvoda Rogovkā nūtiks latgalīšu volūdys i kulturys vosorys kursi “Vosoruošona – 2021”. Tymūs aicynuoti dasadaleit školuotuoji nu vysys Latvejis, kas školuos vuica ci tyvuokajā laikā planavoj vuiceit latgalīšu rokstu[...]