Nu “Kolnasātys” krysta nūzogta mūka (papyldynuots)

Nu “Kolnasātys” krysta nūzogta mūka (papyldynuots)

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Maja mienesī katuoli lyudzās iz Jaunovu Mariju. Latgolā vys vēļ dzeiva tradiceja dzīduot pi cīmu i ceļmolu krystim, tū dora ari Fraņča Trasuna muzeja “Kolnasāta” uobeļu suodā, Rēzeknis nūvoda Sakstagolā. “Kolnasātys” mūkai ir kulturviesturiska vierteiba, jū veiduojs kūktieļnīks Ontons Rancāns, krysts īsvieteits 1991. godā. Ituogods 8.–9. maja breivdīnuos Jezus tāls nu krysta pazuds – itei socialūs teiklu viests par taidu zamisku uzadrūsynuošonu šokēja daudzus.

Ka jums ir koč kaida informaceja, kas paleidzātu atškatynuot mistiskū gadejumu, F. Trasuna muzeja “Kolnasāta” direktora pīnuokumu izpiļdeituoja Inta Deksne lyudz sasazynuot ar muzeju, rokstūt iz kolnasata@inbox.lv ci zvonūt 26248270, voi ar policeju 64603501. Par nūtykušū jei stuosta tai: “Tys nūtyka breivdīnuos. Tai kai ir majs, Jaunovys Marijis mieness, pi krysta sīvys īt dzīduotu, saceja, ka sastdiņ vyss bejs. Svātdiņ aīt, mūcenis vaira nav. Jei nūjimta profesionali, pats krysts nav sabūjuots, tikai kuojgaļa nogla palykuse. Rūkys beja pīsystys ar gona garom noglom, tī jūs nav. Vystycamuok, ka tys izdareits naktī. Cylvāks, kas tū dareja, ir gatavuojīs. Plykom rūkom bez instrumentu tuo naizdareit, noglys garys. Informacejis nav nikaidys, nivīns nav atsasaucs, ka byutu kū redziejs voi dzierdiejs. Līta nūdūta Vaļsts policejai, tuoļuok jūs profesionalais dorbs.

Tys ir šokejūšs gadejums, leidz tam ni par kū leidzeigu nikas nav dzierdāts. Bet kaidam tei rūka ir pasacāluse. Tei ir eipaša uzadreikstiešona nagativā nūzeimē, vēļ majā, kod dzīd pi krystu. Muzejam ir div kamerys, ir zeime, ka teik veikta video nūvāruošona, bet kamerys pagrīztys iz memorialū sātu i stuovlaukumu. Ka vajadzātu kameru pi krysta, pruotā naīguoja. Varēja gaideit, ka teritoreju izbraukuos, regulari kaids ībrauc ar mašynu leidz pošom nūjumem. Bet lai aiztyktu krystu, kas ir svāta līta!! Kaimiņu firmai ir kamerys, puorsavērem, nikas nasaredz, pogosta puorvaļdei ir kamera, jī izavēre. Dūmoju, ka nūzīdznīks nūteikti izpieteja ari video nūvāruošonu, lai natyktu nūfilmāts. Krysts atsarūn atkluotā teritorejā, radzams nu vairuoku sātu, itei īla i pogosta centrs ir apgaismuoti. Mes tān asam slāgti apmaklātuojim, nivīns nasainteresej, nikuo naprosa. Nav dzierdāts, ka mums aplreicīnē byutu taida tipa huligani.

Tam cylvākam padareitais atīs atpakaļ piec bumeranga principa. Tīpat natuoli nu krysta ir akmiņs ar Dīva bausleibom. Tī ir raksteits, ka Tev nabyus īkuoruot sveša monta, Tev nabyus zagt. Tīpat kluot pi ituo atsaļuove nūzagt. Suokumā es tū emocionali par vandalismu nūsauču, tūmār tei laikam ir zuodzeiba. Pyrmū krystu, kas stuovēja pi Trasunu sātys, padūmu laikūs nūvuoce. Te beja kantors, tai varai Dīva nabeja, jī attīceigi reikuojuos. Tuos mūcenis puorpalykums ir sasaglobuojs, nūlykts muzeja ekspozicejā. Bet tū cylvāku, kas krystu nūvuoce, pīmeklēja nalaimis gadejums.”

Nūzogtuos mūkys autors, kūktieļnīks Ontons Rancāns beja atbraucs iz nūtykuma vītu, jis izsaceja verseju par kolekcionarim: “Nūzoga – i vyss! Sprīžūt, piec tuo, ka ir kulturali nūjimts, te varbyut ir dorbuojušīs kolekcionari. Ka byutu dorbuojīs lels ļaundars, vyss byutu salauzts i nūsvīsts. Bet mūka jimta nūst tai, lai jū saglobuotu, nūlyktu kaidā kolekcejā. Varbyut pat na myusejī tū izdarejuši. Policjai itys gryuts aizdavums, dīzvoi jim bejuse saskare ar taidom lītom, ite na parostūs zagļus voi huliganus sameklēt.

Dūmoju, kūpš komunistu laikim nikas taids natyka pīdzeivuots. Bet juoatzeist, tys laiks, kod cylvāki respekteja i cīnēja sakralys lītys, ari paguojs. Tuo laika cylvāki leluokū tīsu ir apmyruši. Cylvāku dūmuošona stypri mainejusīs, pandemeja tū viņ pastyprynoj. Daudz kuo mes nazynom, bet jiutams, ka vysaidys ačguorneibys apleik nūteik. Ari socialajūs teiklūs radzams – pasaulī nav mīreigi, myusejī pīsaskaņoj. Nav breinums, ka dažam patyktu tys, kas nūtyka pyrms 70 godu.”

Saīt, ka tān juosuoc dūmuot na viņ par tradicejis uzturiešonu, krystu kūpšonu, bet ari sorguošonu ar video kamerom pret zaglim i vandalim. Ontons soka skorbus vuordus: “Dažu nu jaunuos paaudzis varātu saukt par neomarksistim voi neokomunistim. Maņ beja lobs škoļnīks, kurs aizbrauce iz uorzemem, suoce struoduot Londonā, tī izveiduoja sovu kūkapstruodis darbneicu. Jis peļnēja labi, līlejuos, ka par breivim leidzeklim pierk zalta stīņus. Apnyka jam jimtīs ar kūku, nūkuortuoja syltumtehnikys inspektora kvalifikaceju, suoce vīgļuok struoduot. Kotru godu jis brauce iz Latveju, Ludzā muoju cēle, dūmoju, ka ir izcieļs. Pi mane vys īsagrīze, apsarunuojom, asmu rakstejs par komunistu banditismu, bet jis slavēja Leninu, cik tys bejs talanteigs i kaids pasauļa genejs, streidejūs pretim. Kūpš tuo laika nav pi mane ruodejīs.  Bet jis jau nabeja nu tai sauktuo proletariata…”

Vaļsts policejis komentaru portalam snēdze Latgolys regiona puorvaļdis vacuokuo specialiste Lāsma Kursīte: “2021. goda 9. majā ap puļkstiņ 16.50 Rēzeknis nūvodā, Sakstagola pogostā tyka konstatāts, ka Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibai pīdarūšuo F. Trasuna muzeja “Kolnasāta” teritorejā asūšajam krystam ir nūzogts krystāsystuo Jezus Kristus tāls (mūka), kurs tyka izgataveits nu kūka i izlykts 1991. godā. Par dūtū faktu suokts kriminalprocess piec Kriminallykuma 175. panta 1. dalis.”

Turu nūceju, ka nūtykušais tiks atkluots i kas taids nikod vaira naatsakuortuos.

Karteņa: “Kolnasātys” krysts, lakuga.lv arhivs
Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
29
Cat
15:00 Viesturis šaļteņu pītura “Latvij... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Viesturis šaļteņu pītura “Latvij... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Sep 29 @ 15:00 – 17:00
Itūšaļt Latvejā ir pyrma vieliešonu laiks, kod pylsūni lem, par kuru nu deputatu kandidatu sarokstim atdūt sovu bolsu. Ari pyrma 100 godu 1922. goda 7. i 8. oktobrī riezeknīši, kai ari vysys Latgolys i Latvejis[...]
Sep
30
Pīk
11:30 Saruna par Pēteri Martinsonu @ tīšsaistē
Saruna par Pēteri Martinsonu @ tīšsaistē
Sep 30 @ 11:30 – 13:00
Saruna par Pēteri Martinsonu @ tīšsaistē
J. Soikāna Ludzys muokslys škola aicynoj pīsasaceit iz seminaru, kurā Imants Klīdzējs (Mg.art, LMA doktorants, Salacgreivys muokslys školys direktors) stuosteis par muokslinīku, keramiki, arhitektu Pēteri Martinsonu. Pīsasaceit var ITE.