Kampetu muojeņa ar vylku lūgā

Kampetu muojeņa ar vylku lūgā

Roksta autore: Sintija Augustova, portals lakuga.lv

Ilze Ceļmillere, ilustratore, grafikas dizainere i muzike ir izveiduojuse sovu zeimynu “Glass Mountain Studio”, kurā izapauž muokslā i dorbojās pi vairuoku projektu, tymā skaitā ari projekta “Logs uz Latgali”, kas ir veļtejums Latgolys sātu šmukajim lūgim.

Vīns nu golvonūs tālu Ilzis muokslā ir vylks. Ilze stuosta, ka jai daži jau ir īdavuši īsauku Vylku Ilze. Vaicuota, parkū taišni vylks, Ilze atbiļd, ka ar vylkim jai ir bejuse saisteiba vysu dzeivi. “Ka suoc nu pošys bierneibys, tod suni ir bejuši kluotasūši vysu laiku, bet laikam taids eistais pagrīzīņa punkts beja pusaudža godi, kod izlaseju Džeka Londona “Boltū ilkni”, piec tuo izreiz beja miļzeiga mīlesteiba pret vylkim,” skaidroj Ilze.

Karteņa: Ilzis Ceļmilleris personeigais arhivs

“Muni seņči ir cālušīs nu interesantu vītu, ari nu tīnis, kur vylki dzeivuojuši, kaut kai tys vyss ir viļcīs leidza, vīns cīši šmuks dorbs, kū īsoku izlaseit, ir Fārlija Mouata “Navainojit vylkus”. Dorbs, kurā vylki paruodeiti kai pozitivi, lobsirdeigi dzeivnīki. Munupruot, ir taids stereotips, ka vylks ir nažieleigs i sirdeigs, deļtam pazyud tei patīsuo vylka doba,” uzskota Ilze. “Tai tys vyss apauga, vīnā dīnā suoču zeimēt, i aizguoja.”

Ari par nūsaukumu “Glass Mountain Studio” (“Stykla kolna studeja” – S. A.) Ilzei ir sovs stuosts. “Tymā šaļtī, kod beidzūt izdūmoj suokt nazkū dareit, ir vajadzeigs nūsaukums. Maņ cīši pateik kolni, maņ ir tradiceja dzimšonys dīnā kuopt kolnūs. Tī jiutūs cīši labi, navaru izskaidruot tū sajiutu. Stykla kolns kai simbols ir zynams na tikai latvīšim, bet ari cytu Eiropys vaļstu folklorā. Stykla kolnā var uzkuopt tik tod, kod sirds ir teira, škeista i lobsirdeiga. Patīseibā, myusu dzeive ir taida kai kuopšona stykla kolnā, mes atsateistom, augom, kū vaira saprūtam, tū vaira varim cerēt, ka tapsim laipnuoki. Tai es atrodu “Stykla kolna studeju, grybu ari dzeivē attaiseit eistu studeju, fizisku, daīmamu,” doluos Ilze.

Karteņa: Ilzis Ceļmilleris personeigais arhivs

Ilze stuosta, ka ideja par projektu “Logs uz Latgali” vīnkuorši atguojuse. Lūgi i sliedži, vacys muojis, ari kūka muojis vysod Ilzei ir bejušys tyvys i meilys. “Ir gadejīs byut Latgolā, nazkur zamapziņā ir palics. Vysod ir sajiuta, kai dūmoj par graznim lūgim, izreiz Latgola prīškā. Tys ir tys kulturviesturiskais montuojums.” Ar projektu “Logs uz Latgali” ir cereiba ari saglobuot i popularizēt Latgolys kulturviesturiskū montuojumu, deļtam ka itaidys sātys īt pūstā, teik pamastys, cytu reizi lūgi teik samaineiti iz plastmasys lūgim. “Maņ gribīs caur vīglom ilustracejom tūs paturēt kai viesturis līceibu,” doluos Ilze.

“Pārnejā godā izzeimieju mozu skiceiti ar lūgu i vylku īškā, tymā breidī saprotu, ka grybu tū dareit vaira. Vuordu pa vuordam izstuosteju ideju clvākam, kas izaruoda nu Latgolys, i tai aizguoja! Dabuoju antropologis Annys Griķis kontaktus, kurai ir ar Latgolu saisteiti pietejumi onomastikā. Jei beja tik pretimīmūša, ka pasadaleja ar sovim pietejumim, jai beja ari lels foto arhivs, kurūs beja breineigi smuki lūgi.”

Karteņa: Ilzis Ceļmilleris personeigais arhivs

Ilzei ir svareigs ari lūga stuosts. “Ka es varu izzynuot, kas ir bejs tymā sātā, kas tī ir dzeivuojs, eipaši, ka ir kaids smīkleigs stuosts, izreiz tam dasakeru.” “Tei pyrmuo sāta, kū zeimieju, ir zaļa, taidys tautā sauc par kampetu muojeņom, tī dzeivoj staravere Marija. Jei ir breineiga, izgleituota vaca sīvīte, reidzineica, atguojuse ar veiru iz Latgolu, bet daži cylvāki cīmā dūmoj, ka jei ir rogona. Smīkleigais gadīņs, kas beja palics atmiņā ari pošai pietneicai, ar kū es ari pasadaleju – Marija beja pacīnuojuse siebrineicu ar bananu, bet jei jāmuse  bananu  i īsvīduse gunī, deļtam ka nu rogonys duovonys pījimt navar,” ar smīkleņu stuosta Ilze.

“Maņ ir tys pietnīka gors īškā, ari izgleiteiba etnomuzikologejā, leidz ar tū maņ vysod ir patics zynuot stuostu, es taipoš viņ nagrybu nikuo zeimēt. Tai Latgolys lūgi atguoja pi manis, dūmuoju, ka simbolisks nūsaukums – zeimeju lūgu ar dekorativim elementim, i uzzynoju ar jū saisteitu stuostu. Lūgs iz Latgolu ir kai īeja Latgolā.”

Karteņa: Ilzis Ceļmilleris personeigais arhivs

Ilze plānoj zeimēt vēļ daudz lūgu. “Tai kai lītom soveigi apaugt, stuostu rūnās vys vaira, sasazynuoju ar Preiļu Viesturis i lītyškuos muokslys muzeju, dabuoju cīši kolosalus pietejumus par lūgim konkretūs cīmūs. Pasarunojūt tuoļuok, roduos idejis, kaidus jaunus pietejumus varim veikt. Ir dūma par grandiozim rezultatim.”

Sekuot leidza Ilzis i projekta “Logs uz Latgali” gaitom var ITE.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jun
19
Sai
09:00 Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
Jun 19 @ 09:00 – 14:00
Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
19. junī nu 9.00 leidz 14.00 stuņdem Ludzys vacpiļsātā byus Lelais latgaļu tiergs.  Vaira informacejis par tiergu ITE.   
Jun
26
Sai
17:00 Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Jun 26 @ 17:00
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu Lūznavys muižā @ Lūznavys muiža
Eisi piec Juoņu i Leigū svātku – 26. junī 17.00 stuņdēs Lūznavys muižā byus sarunu cikla “Literārās sarunas Lūznavas muižā” 2020./2021. goda sezonys nūslādzūšais pasuokums – sarunys ar romanu “Parādu piedzinēji” i “Bruoli” autoru Aldi[...]
Jun
27
Svā
20:00 Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 27 @ 20:00
Māra Čačkys personalizstuode "Klātienes dialogi" Daugovpilī @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Nu 7. leidz 27 juņam Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā var apsavērt muokslinīka Māra Čačkys lelformata dorbu personaliztuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode īzeimej sasatikšonu jeb īspieju otkol apmeklēt muzejus i izstuodis kluotīnē, publiski sasatikt ar Māra[...]
Jul
4
Svā
20:00 Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jul 4 @ 20:00
Tematiskuo izstuode "Politiķei, pedagoģei un sabiedriskajai darbiniecei V. Seilei 130" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Atzeimejūt pedagogis, politikis i sabīdryskuos darbinīcis Valerejis Seilis (1891-1970) 130 jubileju, nu 15. maja da 4. juļa Latgolys Kulturviesturis muzejā varēs apskateit tematiskū izstuodi par gūdu V. Seilei, kai ari īsapazeit ar juos davumu i[...]
Jul
16
Pīk
20:00 Dasasaceišona vosorys kursim “Vo... @ Tīšsaistē
Dasasaceišona vosorys kursim “Vo... @ Tīšsaistē
Jul 16 @ 20:00
Dasasaceišona vosorys kursim "Vosoruošona 2021" @ Tīšsaistē
Nu 8. da 14. augusta Rēzeknis nūvoda Rogovkā nūtiks latgalīšu volūdys i kulturys vosorys kursi “Vosoruošona – 2021”. Tymūs aicynuoti dasadaleit školuotuoji nu vysys Latvejis, kas školuos vuica ci tyvuokajā laikā planavoj vuiceit latgalīšu rokstu[...]