Kur Vileks – tī Abrinis tēma. Saruna ar Dzintaru Dvinski (+FOTO)

Kur Vileks – tī Abrinis tēma. Saruna ar Dzintaru Dvinski (+FOTO)

Intervejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Dzintaru Dvinski pazeist kai senejūs lītu i retro mocikletu kolekcejis “Cīrulīši” saiminīku, kasgadeju Zīmeļlatgolys retro ralleju organizātuoju. Aizpārņ jis īsaguoduoja viesturisku āku pošā Viļakys, seņuok Vileks (vuords, kū viļacuoni nav aizmiersuši i lītoj), centrā, 20. g. s. 20.–60. godu stilā veidoj “Abrinis ustobys”. Individualūs apmekliejumūs pa vīnam voi div cylvākim jau apsaverama veikala telpa i NKVD kabinets, te var iznūmuot vacūs laiku ritiņus. Sarunā – par senejom lītom, vacuos sātys stuostu i Vileks pusē dzeivū Abrinis tēmu.

Publikacejis par retro lītom portalam pīsaista vairuok skaiteituoju kai par kū jaunradeitu. Parkū cylvākim pateik retro?

Asam daguojuši da tuo, ka pamatā vyss jaunais īt nu Kīnys, tys ir atbuods. Tuos vacuos lītys redzīs pamateiguokys, vierteiguokys. Tuos pošys padūmu laika montys valk uorā i prīcojās, saleidzynojūt ar jom, Kīnys precis, ar kū pylni vysi veikali, izaver piec nakvalitativim māslim.

Kai pošam roduos interese par vacom lītom?

Maņ pošam tys gona paseņ, var saceit – īdzymts. Suokumā, jau nu bierneibys, patyka viesture, pakuopeniski roduos interese par vacom montom. Nasaceitu, ka sātā beja daudz taidu lītu. Vacuoki myusu sātu nu jauna izbyuvēja. Tuos vacuos montys suoču kruot jau brīduma godūs, 25–30 godu vacumā.

Prioritatis i saprasšona, kas ir vierteiga monta, ar laiku mainuos. Vīnu breidi vierteigs redzīs tys, a, kod jū daboji i pīrūdi pi tuos montys, otkon mekleji kū cytu. Nūsastuovūt montai, saprūti, ka jei tev byus vysu laiku voi ka jei eisti nav interesanta.

Kur kolekcionari tuos vacuos montys jam?

Trokais dabuos vysu. Pa mozam i pa vysurīni. Maņ ir lels paziņu lūks. Tymā pošā “Facebook” daudz kū var sarunuot nūpierkt, dabuot. Pazeistu vacūs kolekcionarus, varu apli izbraukt i daudz kū salaseit, sarunuot apsamaineit. Ir kaida monta apnykuse – varu jū samaineit.

Ar kū puorsteigsit Abrinis ustobuos?

Pyrmkuort, poša sāta ir ar viesturi. Īsaguoduoju pyrms divejim godim, tūlaik eipaši juos viesturis natyku pietejs, tymā piec nūpierkšonys īsadzilinuoju. Brauču iz arhivim, rokūs internetā, cik jau varieju atrast par itū sātu. Viesture sātai boguota… Partū cīš prīceigs palyku, ka atsakluoja tik interesanti fakti, kas te ir bejs.

Ite pats Vileks centrs, ceļu krystuojums iz Līpnu, iz Bolvim, iz Pitalovu/Ostrovu i iz Baļtinovu/Ludzu. Krystceļūs laika gaitā izaveiduoja tierga laukums. Itei sāta stuovēja iz vacuo tierga laukuma, juos vacī pamati ir nu tuo senejuo tierga laukuma. Āka skaituos Tautys īlā 1, kas seņuok saucēs par Tierga īlu. Apleik jai kaidys būdys ari beja.

Vāluokuo viesture saisteita ar ebrejim, tūlaik sauktim par žydim. Ar Latvejis naatkareibys laiku suocēs interesantys lītys – pliesšonuos par eipašumim. Ebrejim itū sātu atjēme, īdeve kaidam Golubevam, kam beja sakari jaunajā Saeimā. Par zemis gobolu daleišonom Viļakā Trasuns pat bļuovs nu Saeimys tribinis. Bet ebrejs Movša Gurevičs sovu sātu dabuoja atpakaļ, leidz 1940. godam te juo saime saimnīkuoja – turēja veikalus, izīrēja biroju telpys. Struoduodams iz bienenim, asmu atrads notara šilti, kas pi duru bejuse un vāluok bieneņūs nūslāpta.

1940. godā padūmu vara ebrejim eipašumu atjēme. Kod 1941. godā krīvi aizbāga, bet vuocīši vēļ nabeja atguojuši, ākā atsaroda Latvīšu pošaizsardzeibys štābs, kas suoce sovu kuorteibu īvīst. Tys nailgi pastuovēja – viņ junī i julī, cikom vuocīši atļuove. Tod te īsakuortuoja vuocu gestapo, attīceigi 1944.–1949. godā – padūmu NKVD (eisynuojums nu krīvu НКВД – Народный комиссариат внутренних дел, tulkuojumā Īšklītu Tautys komisariats – S. Ū.). Jautri te ir guojs…

Vacūs ebreju Gureviču puori, kam sāta pīderēja, vuocīši nūsuove. Jūs dālam, kuram tūlaik beja 17 godu, iz ritiņa izadeve aizbēgt iz Pitalovu, bejušū Abrini. Dāls aizklejuojs pasaulī, 90. godūs dabuoja atpakaļ saimis eipašumu, beja atbraucs iz dzymtū piļsātu sakuortuot eipašuma dokumentus.

Piec NKVD vīnu laiku padūmu godūs ākā atsaroda Viļakys poliklinika, tod jamā īkuortuoja daudzdzeivūkļu sātu mežryupneiceibys struodnīkim. Nu ākys pyrmsuokumu moz kuo palics – dažys durovys, sīnys kruosuojumu fragmenti. Ceņšūs tūs kūka fragmentus saglobuot. Ākys tehniskuo projekta dokumenti atkluoj, ka jei daudz reižu puorbyuvāta, padūmu laikā nūtyka vysaidi kapremonti.

Kū jums i vyspuor Viļakys pusei nūzeimej Abrinis vuords?

Es taids vacuo Vileks nūvoda patriots asmu. Kur Vileks, tī Abrinis tēma. Abrinis vuords nūsaukumā “Abrinis ustobys” labi skaņ, pīlypa maņ itys vuords. Tepat krystuojumā ir Abrinis īla, itei muoja nazkod kūpā ar āku, kas skaituos Abrinis īlā 2, veiduoja krīvu Г burtu, kur vīns spuorns gar vīnu īlu, ūtrys – gar ūtru. Itei sāta un vysa Viļaka ir pīdzeivuojušys Abrinis laikus Latvejis breivvaļstī, tod 1944.–1949. godā Viļaka palyka par nasenejuo Abrinis apriņķa centru, 1949.–1959. godā Viļaka beja Abrinis rajona centrs. Tepat natuoli, vairuok iz Baļtinovys pusi, bejs ari senejais Abrinis nūvods. Abrine, Purnove, Adzele ,Tuolova – tī myusu vacī vītu nūsaukumi.

Kod varēs īsarast školānu ekskursejis, kū jius jim pīduovuosit i eipaši izceļsit sovā kolekcejā?

Maņ ir daudz vacūs fotografeju ar piļsātys skotim, paruodeišu, ceņšūs sātys viesturi izstuosteit. Maņ ir sagataveiti šaidi taidi aizdavumi, kas saisteiti ar agruoku laiku tierdznīceibu. Likšu gramus, kilogramus puorriekinuot mārceņuos, pudūs, likšu šū tū nūsvērt ar vacajim svoru mārim. Vacī svori vēļ dorbojās, vacajam garumu māram atzeimuotys vacuos miervīneibys, kai olekts, aršina, colla, veršoks, tī byus juopuorvierš centimetrūs.

Pīduovuošu paspēlēt vacuos padūmu laika golda spēlis. Maņ ir div golda spēlis, kur ar bumbeņu juosaun pa punktim, bumbeņa izskrīn, kreit vysaiduos bedreitēs. Dūmoju bārnim taidys spēlis liksīs interesantys.

Itei divstuovu āka ir lela, nu 300 m2 pagaidom izmontuots mozuok par pusi, vēļ ir breiva plateiba, kur izavērst. Atteistu idejis, ka kotrā ustobā, kas kotra ir bejušais dzeivūklis, byus kas sovs. Partū nūsaukumu “Abrinis ustobys” lītoju daudzskaitlī. Veikala telpa i NKVD kabinets jau īkuortuoti. Viesture palīk viesture, ari Viļakys “styura muoja” ir svareigs viesturis pūsmys. Tymā pat stilā pīduovoju ari vacūs ritiņu nūmu, varēs izbraukt pa Viļaku kaidu riņči. Daži ritini ražuoti pat pyrms kara, bet puorsvorā “Sarkanās zvaigznes” produkceja, kas īsakļaun periodā leidz 1960. godam.

Foto: Edeite Husare/portals lakuga.lv

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jun
19
Sai
09:00 Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
Jun 19 @ 09:00 – 14:00
Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
19. junī nu 9.00 leidz 14.00 stuņdem Ludzys vacpiļsātā byus Lelais latgaļu tiergs.  Vaira informacejis par tiergu ITE.   
Jun
26
Sai
17:00 Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Jun 26 @ 17:00
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu Lūznavys muižā @ Lūznavys muiža
Eisi piec Juoņu i Leigū svātku – 26. junī 17.00 stuņdēs Lūznavys muižā byus sarunu cikla “Literārās sarunas Lūznavas muižā” 2020./2021. goda sezonys nūslādzūšais pasuokums – sarunys ar romanu “Parādu piedzinēji” i “Bruoli” autoru Aldi[...]
Jun
27
Svā
20:00 Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 27 @ 20:00
Māra Čačkys personalizstuode "Klātienes dialogi" Daugovpilī @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Nu 7. leidz 27 juņam Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā var apsavērt muokslinīka Māra Čačkys lelformata dorbu personaliztuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode īzeimej sasatikšonu jeb īspieju otkol apmeklēt muzejus i izstuodis kluotīnē, publiski sasatikt ar Māra[...]
Jul
4
Svā
20:00 Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jul 4 @ 20:00
Tematiskuo izstuode "Politiķei, pedagoģei un sabiedriskajai darbiniecei V. Seilei 130" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Atzeimejūt pedagogis, politikis i sabīdryskuos darbinīcis Valerejis Seilis (1891-1970) 130 jubileju, nu 15. maja da 4. juļa Latgolys Kulturviesturis muzejā varēs apskateit tematiskū izstuodi par gūdu V. Seilei, kai ari īsapazeit ar juos davumu i[...]
Jul
16
Pīk
20:00 Dasasaceišona vosorys kursim “Vo... @ Tīšsaistē
Dasasaceišona vosorys kursim “Vo... @ Tīšsaistē
Jul 16 @ 20:00
Dasasaceišona vosorys kursim "Vosoruošona 2021" @ Tīšsaistē
Nu 8. da 14. augusta Rēzeknis nūvoda Rogovkā nūtiks latgalīšu volūdys i kulturys vosorys kursi “Vosoruošona – 2021”. Tymūs aicynuoti dasadaleit školuotuoji nu vysys Latvejis, kas školuos vuica ci tyvuokajā laikā planavoj vuiceit latgalīšu rokstu[...]