Jaunumi Latgolys turisma pīduovuojumā

Jaunumi Latgolys turisma pīduovuojumā

Sagataveja: portals lakuga.lv

Vysaidu projektu aktivitatēs ituogods sezonai Latgolys turisma pīduovuojumā radeitys jaunys lītys, partū viestej ar turismu saisteitu instituceju relizis. Daugovpiļs nūvoda Naujenis pogostā atkluota Slutišku grovu styga, sovutīs Preiļu parkā vaca līpa puortopuse kūzulūs, pasaruodejuši jauni dobys stendi i tiļteni. Kai jaunu turisma produktu Daugovpiļs i Kruoslovys TIC pīduovoj apceļuošonys akceju “Daugava vieno”.

Slutišku grovu styga

Projekta “Tūrisma infrastruktūras sakārtošana un pieejamība Daugavpils novadā” aktivitatēs Slutiškūs tyka iztaiseitys kūka trepis i tiļteņi puori grovom, vidis objekts “rognys ustabeņa” i div informativī stendi, kurūs atrūnama informaceja par Slutišku grovu viesturiskū rašonūs, kai ari ap div kilometrus garuos pastaigu stygys shema. Jaunais pastaigu maršruts atsarūn dobys parka “Daugavas loki” teritorejā, i styga savīnoj Slutišku krauju i Slutišku cīmu.

Karteņa: publicitatis materiali

Slutišku pastaigu stygai var izalaseit div dažaidys gryuteibys pakuopis. Gryutuokais maršruts īt cauri grovom, vajadzēs kuopt augšyn i laistīs zamyn, īmūt par kūka tyltim. Pastaigys laikā var redzēt Daugovys upi, pajust meža gaisu, dzierdēt putnu dzīsmis i izbaudeit vysaidys ainovys i skotus. Vīgluokais pastaigu maršruts vad pa Daugavys upis krostu, tymā ir mozuok pakuopīņu. Izīmūt itū stygu, var nūīt da Slutišku cīmam i kempingam Daugovas lūkūs, nūīt da Slutišku kraujai.

Pasastaigojūt pa stygu, var satikt ari rogonys ustabeņu, kurā dzeivoj lobsirdeiga rogona – meža uzraugs. Jei ryupejās par meža zvārim i vuorej tim cierkužu (čīkuru) sirupu. Rogonys sātys škūrstynā var īsvīst kaidu cierkuzi, lai var saskaiteit, cik daudz cylvāku ir izguojuši stygu.

Slutišku grovys ir izaveiduojušys Daugovys lobuo krosta nūguozē pādejuo ladalaikmata beiguos, pyrma vaira kai 12 000 godu. Tūlaik, ladam kiustūt, iudiņs plyuda iz Daugovys īleju i sovā ceļā izskoluoja grovys.

Apceļuošonys akceja “Daugava vieno”

Akcejis laikā nu ituogods 1. maja da 31. oktobra teik pīduovuots ļautīs naaizmierstamai atpyutai Daugovys krostūs, īpazeit Daugovpiļs, Kruoslovys i Daugovpiļs nūvodu popularuokūs objektus, sajust šarmantū piļsātu gaisūtni i baudeit naatvairamuo dobys parka “Daugavas loki” dobu, partū ka taišni Daugova ir palykuse par ituos akcejis vīnojūšū simbolu. Akcejis laikā var na viņ breineigi pavadeit laiku, baudūt turisma objektu plašū pīduovuojumu, bet ari īgiut vierteigys bolvys. Kūpejais bolvu fonds ir 2500 eiro, kū veidoj duovonys nu akcejis atbaļsteituoju, turisma uzjiemieju, vītejūs muojražuotuoju.

Karteņa: Skots iz Kruoslovu i Daugovu. Foto: publicitatis materiali

Kab pīsadaleitu akcejā, juos daleibnīkam vajagams sajimt Turista pasi, kū drukuotā veidā var sajimt Daugovpiļs i Kruoslovys TIC, kai ari kotrā nu 21 akcejis apsaveramūs objektu. Turista pasis digitaluo verseja daīmama vītnēs visitdaugavpils.lv/bukleti i visitkraslava.com/lv/turisma-materiali. Apmeklejūt i izmontojūt objektūs akcejis pīduovuojumu, akcejis daleibnīka Turista pasē tiks izmīgts zeimūdzeņš. Kab pīsadaleitu bolvu izspēlē, ir juoapmeklej, mozais, 5 objekti nu kotrys akcejā īsaisteituos teritorejis (kūpā 15 objekti), kai ari īsarūdūt akcejis objektā, daleibnīks sovā “Facebook” ci “Instagram” profila laika jūslā īvītoj foto, eisi komentejūt radzātū, pīdzeivuotū i izzynuotū, izmontojūt tēmturi #DaugavaVieno i nūsaucūt konkretū objektu (pīmāram, #Daugavpilstic, #juritaminizoo, #kraslavaspils). Kod minimalais apsaveramūs objektu skaits ir sasnāgs i zeimūdzeni ir sajimti, akcejis daleibnīkim Turista pasis ir juonūguodoj Daugovpiļs ci Kruoslovys TIC, ci kaidā nu 21 akcejis objektu.

Karteņa: Skots iz Daugovu i Dinaburgys cītūksni. Foto: publicitatis materiali

Bolvu izspēle nūtiks treis pūsmūs. Kotrā nu jūs tiks izspālātys 10 bolvys. Pyrmuo izspēle byus juļa pyrmajā nedēļā. Jei nūtiks storp Turista pasem, kas byus sajimtys laikā nu 1. maja da 30. juņa, sovutīs ūtruo izspēle – septembra 1. nedeļā. Jei nūtiks storp Turista pasem, kas byus sajimtys laikā nu 1. juļa da 31. augusta. Trešuo izspēle – novembra pyrmajā nedēļā. Jei nūtiks storp Turista pasem, kas byus sajimtys laikā nu 1. septembra da 31. oktobra. Div golvonuos bolvys, duovonu kartis 300 eiro apmārā nu kūrorta “Silene Resort & SPA” i vīsneicys “Villa Ksenija” tiks izspālāta novembra pyrmajā nedēļā i izspēlē pīsadaleis vysys nu 1. maja da 31. oktobra sajimtuos Turista pasis.

Kūzuli nu vacūs līpu

Latvejis-Krīvejis puorrūbežu projekta “Parki bez robežām” aktivitatēs Preiļu parka, kas ir Vaļsts aizsorgojamais kulturys pīmineklis, Leluos laucis klusuokajā styurī, kur apmaklātuoji sastūpami gona ratai, nūlykti div bišu kūzuli, kas izveiduoti nu pārnejā godā vātrys laikā izguoztuos līpys stūbra. Nūlauztuo līpa izaruodeja vydspusē tukša, kas beja breineigi pīmāruota bišu strūpa izveidei.

Karteņa: publicitatis materiali

Ideja par kūzulu veiduošonu roduos parka komandai piec kaida cyta vātrā izguozta vaca kūka, kurymā atsaroda nalels dabiskais kūzuls ar šyunom i madu. Iz itū informaceju parka “Facebook” socialūs teiklu sātyslopā palīdzēt kūzulu izveidē atsasauce vītejais bitinīks Jānis Kotāns, kuram biškūpeiba ir sirdslīta i hobejs. Pīmynātuos parka līpys stūbris jau beja tukšs i breineigi derēja izveiduot kūzulu, kaidus veiduoja myusu seņči. Bits ir svareigys apleicejai videi i dobai. Biškūpi nūruoda, ka, pasateicūt bitem i cytim apputeksnātuojim, pastuov ap 75% puortykā izmontojamo augu. Bite ir ari teirys vidis indikators, kas piļsātvidē ir svareigi.

Kab parkā naradeit apmaklātuojim paniku ci baili, natuoļ pyrma kūzulu informejūšys zeimis  breidynuos par kūzulu asameibu. Leidz ar tū sevkurs varēs izalaseit, voi iz itū parka styuri turpynuot pastaigu ci dūtīs cytā vierzīnī. Kūzuli naroda parkā bišu skaita koncentraceju, juos vysod ir bejušys i aktivi rūsejušuos. Ka parka apmaklātuojs apzynuotai naīs i naaiztiks bluča tipa kūzulus, bits nauzbruks. Partū sevkuram īsokam izviertēt vajadzeibu tyvuotīs bišu kūzulim. Jī atsarūn parka leluokajā pļovā, kas ir dabiskuo pļova, teik pļauta tikai vīnu reizi godā, saglobojūt dabiskūs augu i zīdu daudzveideibu.

Preiļu parka dobys stendi

Kab parka apmaklātuojim rūsynuot dobys izzinis interesi, parka Lelajā solā, natuoļ nu Oduma i Īvys solys, sūpluok pastaigu celeņam tyka izveiduoti treis dobys stendi par te sastūpamajim dzeivnīkim, putnim, abinīkim i kukainim. Pīmynātuo puorrūbežu projekta aktivitatēs topušī stendi pastuosta i paruoda, cik daudzveideiga ir dobys fauna piļsātys parkā. Te tys ir varams, partū ka Preiļu parks ir 47 ha plateibā, kur ir daudz iudiņateču i prūdu (13 ha). Dobys ainova parkā ir maineiga, jamā ir vairuok kai 30 viesturiskūs skotu perspektivu i kai eipašys ir vairuokys tuoluos skotu perspektivys. Taidom ir vajadzeigs plašums i teritoreja, kas veidoj ainaviskumu i dobys daudzveideibu.

Karteņa: publicitatis materiali

Viereigs dobys izzynuotuojs i vāruotuojs parkā var īraudzeit, mozais, 50 dzeivys byutnis, kas attāluotys dobys stendūs, tok reali tū te ir vēļ vairuok. Dobys stendu informaceja mums paleidz apsazynuot, ka dzeivuos radeibys kust tepat, sūpluok mums, ari piļsātā, kur ir tik koncentrāti daudz cylvāku. Juos ir spiejušys pīsamāruot i sadzeivuot kūpā ar cylvākim.

Itī treis dobys stendi ir nadaudz nadajiukti kai parosti, kod īmam dobys styguos. Vysi dzeivnīki i putyni ir attāluoti muokslinīciski ar dūmu rūsynuot, it eipaši jaunū paaudzi, īraudzeit dobā eistu zači, starku, vardivi itt.  Ka rūnās šuorbys, voi tys ir taišni dobys stendā radzātais dzeivnīks ci putyns, tam kluot ir ari nūsaukums latvyski i latiniski. Ar myusdīnu tehnologeju i interneta īspiejom sevkurs var vīdīreicē atrast konkreta dzeivnīka, putyna ci kukaiņa fotografeju, saleidzynuot i puorskaiteit par tū vairuok informacejis.

Stendu nūformiejumu i jamūs attāluotūs dzeivnīkus, putynus eipaši Preiļu parkam ir zeimiejuse muokslineica, preilīte Jekaterina Griškjāne, kura itūšaļt dzeivoj uorpus Latvejis i leluokūtīs roda ilustracejis bārnu gruomotom gon Latvejā, gon cytvīt pasaulī. Muokslineicys eipašais stils roda sajiusmu i lelu interesi bārnim i jaunīšim.

Preiļu parka jaunī tiļteni

Taipat pīmynātuo puorrūbežu projekta ītvorūs Preiļu parkā ir atjaunuoti div tiļteni jūs viesturiskajā izskotā. Tiļteni ir īturāti vīnaidā stilā i kruosuojumā kai īprīšk atjaunuotī – Oduma i Īvys solā i tiļteņš storp Lelū solu i solu ar Mīlesteibys kaļneņu.

Karteņa: publicitatis materiali

Atjaunuotī tiļteni savīnoj parka Lelū solu ar Garonū solu i Zīmeļu lauci ar Lelū solu (tylts aiz estradis). Paguojušajā vosorā vātrys laikā vīnam nu tyltu izkryta kūks, jam izlaužūt padūmu laikā izlyktuos margys i tylta ītvis dalis dieļu kluojumu, tai tys kaidu laiku pat nabeja izmontojams. Nu 12 tiļteņu Preiļu parkā ir atjaunuoti jau pīci. Teik plānuots turpynuot atjaunuot ari puorejūs tiļteņus.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jun
19
Sai
09:00 Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
Jun 19 @ 09:00 – 14:00
Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
19. junī nu 9.00 leidz 14.00 stuņdem Ludzys vacpiļsātā byus Lelais latgaļu tiergs.  Vaira informacejis par tiergu ITE.   
Jun
26
Sai
17:00 Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Jun 26 @ 17:00
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu Lūznavys muižā @ Lūznavys muiža
Eisi piec Juoņu i Leigū svātku – 26. junī 17.00 stuņdēs Lūznavys muižā byus sarunu cikla “Literārās sarunas Lūznavas muižā” 2020./2021. goda sezonys nūslādzūšais pasuokums – sarunys ar romanu “Parādu piedzinēji” i “Bruoli” autoru Aldi[...]
Jun
27
Svā
20:00 Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 27 @ 20:00
Māra Čačkys personalizstuode "Klātienes dialogi" Daugovpilī @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Nu 7. leidz 27 juņam Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā var apsavērt muokslinīka Māra Čačkys lelformata dorbu personaliztuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode īzeimej sasatikšonu jeb īspieju otkol apmeklēt muzejus i izstuodis kluotīnē, publiski sasatikt ar Māra[...]
Jul
4
Svā
20:00 Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jul 4 @ 20:00
Tematiskuo izstuode "Politiķei, pedagoģei un sabiedriskajai darbiniecei V. Seilei 130" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Atzeimejūt pedagogis, politikis i sabīdryskuos darbinīcis Valerejis Seilis (1891-1970) 130 jubileju, nu 15. maja da 4. juļa Latgolys Kulturviesturis muzejā varēs apskateit tematiskū izstuodi par gūdu V. Seilei, kai ari īsapazeit ar juos davumu i[...]
Jul
16
Pīk
20:00 Dasasaceišona vosorys kursim “Vo... @ Tīšsaistē
Dasasaceišona vosorys kursim “Vo... @ Tīšsaistē
Jul 16 @ 20:00
Dasasaceišona vosorys kursim "Vosoruošona 2021" @ Tīšsaistē
Nu 8. da 14. augusta Rēzeknis nūvoda Rogovkā nūtiks latgalīšu volūdys i kulturys vosorys kursi “Vosoruošona – 2021”. Tymūs aicynuoti dasadaleit školuotuoji nu vysys Latvejis, kas školuos vuica ci tyvuokajā laikā planavoj vuiceit latgalīšu rokstu[...]