Aktualais Latgolys muokslys dzeivē

Aktualais Latgolys muokslys dzeivē

Sagataveja: portals lakuga.lv

Nasaverūt iz ilgstūšajim ‘Covid-19’ īrūbežuojumim, muokslys izpausmis sovā daudzveideibā naizseikst – par kulturys produktim puorvierš dajiuktus kasdīnys gaitu voi pastaigu maršrutus, pat trauku sisšonai pīvīnoj muokslys vierteibu, kai nikod muokslys pīduovuojumā teik nūvārtāti vidis objekti. Ituosšaļts profesionaluos muokslys nūtikšonys puļsej Daugovpilī i Rēzeknē, Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā sagataveita jauna, izcileibys dorbu, ekspoziceja, sovutīs Latgolys viestnīceibys GORS Muokslys galerejā apsavieršonai gotova gleznuotuojis Vijis Zarinis izstuode “Uzgleznotā daba“. Nūviertēsim ari viesturiskuos atminis uzturiešonu, Ludzys Nūvodpietnīceibys muzejs izveiduojs virtualu pīminis izstuodi muokslinīkam Leonam Tomašickam.

Izzynūša pastaiga ar muokslys kodim

29. majā 12.00–16.00 stuņdēs kai Eiropys Jaunatnis nedelis pasuokums Daugovpilī, Reigys īlā, nūtiks izzynūša pastaiga “Mākslas kodi Rīgas ielā”. Te, skaistajā Daugovpiļs guojieju īlā, pi vysaidu tieļnīceibys, arhitekturys i kulturys objektu byus nūglobuoti naparosti aizdavumi, ospruoteigi vaicuojumi i interesanti fakti. Aktivitate ļaus īpazeit kasdīnys skriejīnī napamaneitū īlys skaistumu i iz prīšku pa jū varēs staiguot ar jaunom izjiutom i zynuošonom.

Karteņa: publicitatis materiali

Daleiba aktivitatē ir bez moksys i nav vacuma īrūbežuojuma. Kab pīsadaleitu, īlodejit sovā telefonā QR kodu skeniešonys aplikaceju, pasuokuma laikā meklejit muokslys kodu kasti pi Daugovpiļs teatra, kur atrassit pastaigys maršruta karti, dūditēs pastaigā pa Reigys īlys brugi, īpazeistūt Daugovpiļs guojieju muokslys objektus, pi objektu skenejit QR kodus, kab attaiseitu informaceju i aizdavumus. Pādejā pīturpunktā aiz QR koda byus nūglobuots foto aizdavums. Aizdavuma foto byus juoīlīk Daugovpiļs piļsātys dūmis Jaunatnis nūdalis “Facebook” lopā zam pādejuos zinis par pasuokumu – pīvīnojūt komentaru. Treis fotografejis, kas dabuos vysvaira “Like”, sajims puorsteiguma bolvys. Bolsuošona nūtiks da 31. maja pļkst. 10.00, kod tiks paziņuoti treis uzvarātuoji.

Dūmys lidoj

Rēzeknē nu 24. da 30. maja muokslinīkus puļcej kuortejais, jau 15., muokslinīku pleners “Domas lidojums”. Itūgod  spākā asūšī īrūbežuojumi līguši puļcēt muokslinīkus nu uorzemu, tok Latvejā ir gona daudz augsta leimiņa muokslinīku, kas lobu pruotu devēs iz Rēzekni īmyužynuot juos ainovys sovuos glaznuos. Plenerā pīsadola rēzeknīši Osvalds Zvejsalnieks i Pāvels Ostapcevs, daugovpilītis Alīna Petkūne i Maija Bērziņa, muokslinīki nu Ādažu Ieva Neikens un Varis Lemsters, Latvejis muokslys akademejis studentis Viktorija Mamajeva i Alīna Burlakova nu Reigys, reidzinīki Aleksandrs Neberkutins, Andrejs Severetnikovs, Valērijs Makavojs i Nugzars Paksadze, ari Jānis Plivda i Aivis Pīzelis no Preiļu. Nedelis nūgalē pīsavīnuos Roberts Muzis nu Reigys.

Karteņa: publicitatis materiali

Plenerā tapušūs dorbus varēs apsavērt jau tyvuokajā laikā nu 28. da 30. maja, kod Rēzeknē, īvārojūt Covid-19 īrūbežuojumus, nūteik Muokslys i muzykys festivals “Seven Hills 2021”, pīduovojūt festivala apmaklātuojim dūtīs kruosainā nakts pīdzeivuojumu pastaigā, izbaudūt vysaidys tematikys projekceju, instalaceju i muzykys saspēli.

Karteņa: publicitatis materiali

28.–30. majā kotru vokoru 22.00–01.00 stuņdēs Rēzeknē īsamirdzēs pastaigu maršruts nu izgaismuotuo Olimpiskuo centra “Rēzekne” pa Krosta īlys promenadi, vysā garumā pylns kruosainu i saturisku puorsteigumu, iz Rēzeknis piļskolnu, kur jau īprīškejūs festivalūs dajiukts redzēt muokslinīcyskys i originalys instalacejis. Tuoļuok maršruts turpynuosīs gar Rēzeknis upi pa kruosainū guojieju promenadi iz Kovšu azara krostu, kur attaiseita tūpūšuo promenade, kab nu juos varātu vāruot īspaideigu iudiņa, gaismys  muzykys mageju. Kruosainais pīdzeivuojums nūsaslēgs pi izgaismuotuos Latgolys viestnīceibys GORS.

Skulptura ar vaicuojumu

Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra pogolmā apsaverama Solveigys Vasiļjevys tarauda skulptura “Ko tu man gribēji pateikt? Neko”, kas te stuovēs da augusta beigu. Piec zynoma laika sekuos vēļ cytys skulpturys.

Kas par daudzstoru zvaigzni ir pīzemiejuse Rotko centra pogolmā – jiurys ezs, navītā pīpeļdejuse pretkuģu mīna, brugī aizačiers dodzs voi leluo spruodzīņa šaļts, fiksāts tārauda konstrukcejā? S. Vasiļjevys dorbā atsakuortojūšī elementi virknejās idealys formulys mekliejumūs i saplyust kūpā, veidojūt kū vairuok par atsevišku sastuovdaļu sumu. Taišni partū skulptura rezonej ar apleicīni i skateituoju vēļ spieceiguok – atkareibā nu vītys, laika i telpys jei atkluoj ikreizi jaunu universalu asociaceju virkniejumu, kas ari napuortraukti mainuos.

Karteņa: Solveiga Vasiļjeva. “Ko tu man gribēji pateikt? Neko,” tārauds, h – 2 m, 2004. Publicitatis foto

Ari dorbam dūtais nūsaukums “Ko tu man gribēji pateikt? Neko” konkreti nanūruoda par pareizu voi napareizu objekta uztveri. Tys dreizuok nūruoda iz autoris puorlīceibu, ka leluokuo daļa pastuovūšūs lītu ir dajiuktim juteklim naapjaušama. Bolstūtīs standarta uztveris modeļūs, mes bīži viņ naspiejam saprast tū, kas patīsi sliepās lītu dobā. Itei naizprūtamuo byuteiba ari palīk par muokslinīciskuos izpētis objektu.

Struodojūt vysaidūs materialūs – akminī, kūkā, ar fotografeju i dzeivnīku kerminim – muokslineica otkon i otkon daīt pi tārauda konstrukceju. Tāraudā byus veiduota ari vēļ vīna skulpturala forma, kas vosorā papyldynuos Rotko centra tūpūšuos Martinsona sātys ansambli. Vidis objekts “Meteorīts” jau itūšaļt tūp muokslineicys darbneicā. Tys veiduots, izmontojūt pasaulī slovonuo keramiķa Pētera Martinsona (1931–2013) skicis i puorveidojūt juos četrus leidz pīcus metrus lelā treisdimenseju objektā. Kai Vysuma informacejis nasūšais spāks “Meteorīts” ness informaceju par Pēteri Martinsonu i juos dailradi. “Meteorīta” atkluošona plānuota vosorys vydā, i tys paliks Martinsona sātys apleicīnē kai ilglaiceigs papyldynuojums Daugovpiļs kulturtelpai.

Karteņa: Solveiga Vasiļjeva, “Meteorīts”, vidis objekta skice i makets mārūgā 1:10, 2021. Publicitatis foto

Izaluodeit-uzaluodeit

Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra pogolmā izbyuvāta Izluodis-uzluodes sīna – vīta interaktivai muokslys akcejai i reizē kontrolātu siržu (dusmu) nūvadeišonys reiks. Ar itū muokslys akceju Rotko centrs īskandynoj gon savus ostoņus godus, gon julī paradzātū Latvejis Keramikys biennali, kab jū sagaideitu ar lobu pauguru keramikys suču Rotko centra pogolmā. Instalaceju sevkurs var papyldynuot ar sovu izluodis-uzluodis aktu da ituo gods oktobra.

Karteņa: publicitatis materiali. Foto: Aivars Baranovskis

Sevkuram sātā, vystycamuok, atsarass īpleisuši, navajadzeigi, seņ apnykuši voi vīnkuorši kaitynūši trauki i cytys keramikys lītys. Itaidu vierteibu zaudejušu lītu dauzeišona jau seņ palykuse par saimis streidu simbolu, akcejis organizatori aicynoj juos trīkt pret Izluodis-uzluodis sīnu. Tai izluodejūt sovu aizkaitynuojumu, uzaluodejam jaunam suokumam, atsabreivojam nu līkuo i nūvodam cylvākam tik cīš soveiguos sirdis kontrolātā, vierzeitā guļtnē. Izluodei-uzluodei lyugums izmontuot viņ keramikys ci porcelana prīškmatus. Esit viereigi, izluodis-uzluodis laikā rūnās keramiskys sprikstis, nu kurūs juosorgoj sevi i apleicejūs.

Grafikys izstuode bibliotekā

Nu 1. juņa da 31. juļa Latgolys Centralajā bibliotekā, Daugovpilī, Reigys īlā 22a, apsaverama Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra grafikys dorbu kolekcejis izstuode “Pilsēta. Daugavpils”. Rotko muokslys centra grafikys kolekceju veidoj vairuok par pīcim symtim muokslys dorbu vysaiduos grafikys tehnikuos, kū radejuši muokslinīki nu treisdesmit vaļstu. Daļa ituos kolekcejis ir dorbi nu Storptautyskuo Latgolys grafikys simpozeja, kas Daugovpilī nūteik jau desmit godus i veiduojīs kai nūtureiga tradiceja grafikys medeja muokslinīkim.

Karteņa: Mārīte Kluša, “Inspirācija II”, linogrīzums, tuša, , 59,2 x 39,4 cm, 2012

Izstuode “Pilsēta. Daugavpils” ir nalels īskots muokslinīku interpretacejā par Daugovpili. Jamā paruodeits pīcu grafikys simpozeju veikums, kurā dominej individualais piļsātys redziejums. Radūšuos īceris i muokslinīciskī rūkroksti viestej par byutiskuokū piļsātvidē – juos arhitekturā, īlu i kasdīnys ritmūs, cītūkšņa formuos i uzvedeibys normuos. Vysi muokslys dorbi ir topuši Daugovpilī i ir nasaraujami saisteiti ar itū piļsātu.

Uzglaznuotuo doba

Itūšaļt, īrūbežuojumim mozynūtīs, apmaklātuojus gaida Latgolys viestnīceibys GORS Muokslys galerejis jaunajā izstuožu apreikuojumā eksponātuo gleznuotuojis Vijis Zarinis izstuode “Uzgleznotā daba“.

Muokslineica Vija Zariņa soka: “Asmu glaznuotuoja i maņ gleznīceiba kai medejs vys ir aktuala, spieceiga, apveļteita ar nūslāpumu i šaļtim pat gryuši izskaidrojamu pīviļkšonys spāku. Muokslā mekleju interesantū, harmoniskū, leidzsvaruotū, maņ skaistū i naparostū reizē. Sovā gleznīceibā eipašu nūzeimi pīškiru ainovai, na nu dobys nūglaznuotai, bet dobys inspirātai. Es juos saucu par sovu sajiutu ainovom, tom ainovom, kas rūnās munā iztēlē i palīk atmiņuos. Glaznoju na konkretu vītu, bet konkretu nūskaņu. Šaļtim juogleznoj tai, kai nav, kab izavērt tai, kai ir. Šaļtī,  kod es gleznoju, tei maņ ir vyssvareiguokuo līta pasaulī. Tai es dūmoju i tai es struodoju.”

Karteņa: Vija Zariņa, “Uzgleznotā daba”. Foto: Andrejs Vasjukevičs

V. Zariņa (1961) absolviejuse Latvejis Muokslys akademejis profesora Induļa Zariņa monumentaluos gleznīceibys meistardarbneicu ar diplomdorbu “Dziesmu svētku simtgade” (1986), pasapyldynuojuse profesoru Eduarda Kalniņa i Borisa Bērziņa radūšajuos darbneicuos i 2000. godā dabuojuse magistra grādu. Nu 2003. goda jei struodoj LMA gleznīceibys katedrā, ir asociātuo profesore, i nu 1987. gods – Latvejis Muokslinīku savīneibys bīdre.

Muokslineica ir sareikuojuse vairuok par 20 personalizstuodem Latvejā, Igaunejā, Vuocejā i Dānejā. 2017. godā Latvejis Nacionaluo muokslys muzeja izstuožu zālē “Arsenāls” nūtyka muokslineicys personalizstuode “Paralēli” (kūpā ar glaznuotuoju Kasparu Zariņu).

Apsaveramajā video ar izstuodi “Uzgleznotā daba” īpazeistynoj poša muokslineica, sasavasaloj i pastuosta par sovejim latgaliski, izaruoda, juos saknis Latgolā…

Atrosts kolekcejā

Sovutīs Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā nu kruojuma izcileibu, vaira par 60 muokslinīku nu vysa pasauļa, izveiduota jauna pastuoveiguo ekspoziceja. Jūs vydā ar sovim dorbim pazeistami Latgolys muokslinīki: Leonīds Baulins, Valdis Bušs, Silva Linarte, Pēteris Martinsons, Valda Mežbārde, Ilona Linarte-Ruža, Lilija Zeiļa, Osvalds Zvejsalnieks.

Karteņa: publicitatis materiali. Foto: Santa Suhanova

Centra kolekceja ir veiduojusēs reizē ar ideju par pasauļa slovonuo muokslinīka, abstraktuo ekspresionisma pamatlicieja Marka Rotko atsagrīzšonu dzymtajā piļsātā, dybynūt juo vuordā nūsauktu muokslys centru. 2003. godā juo bārni Keita Rotko Prizela i Kristofers Rotko piļsātai paduovynuoja četrdesmit retrospektivys muzeja kvalitatis Marka Rotko dorbu reprodukcejis, kas palyka par tūpūšuo muokslys centra kruojuma pamatu ar simbolisku, teju sakralu vierteibu.

Karteņa: publicitatis materiali. Foto: Santa Suhanova

2005. godā Daugovpilī tyka organizāts pyrmais storptautyskais gleznīceibys simpozejs “Marks Rotko”, kas palyka par tradiceju i stabilu pamatu kolekcejis tuoļuokai papyldynuošonai. 2013. gods 24. aprelī, atkluojūt Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā, juo kruojumā jau beja vairuok kai div symti simpozeju laikā topušu gleznīceibys dorbu. Rotko centrs turpynoj papyldynuot kolekceju, veidojūt augstvierteigu muokslys dorbu atlasi.

Izstuožu projektu konkurss

Jau sastū reizi Latgolys viestnīceiba GORS izsludynoj atkluotu izstuožu projektu konkursu Latgolys viestnīceibys GORS Muokslys galerejā apsaveramajom izstuodem. Ari itūreiz projektu konkursā izstuodem 2022.–2023. godā aycynuoti pīsadaleit gon muokslinīki, gon izstuožu kuratori vizualuos muokslys, dekorativi lītiškuos muokslys i dizaina jūmā, pīduovojūt grupu voi personalizstuodis, kuratora veiduotys i cyta veida izstuodis. Dasacejumus konkursā  pījims da ituogods 17. juņa.

Plānuots, ka GORS Muokslys galerejā 2022. godā byus pīcys izstuodis, vīnys izstuodis apsavieršonai paradzāti ap div ar pusi mieneši. Vysmoz diveju autoru dorbu izstuodis iz 2022. godu tiks puorcaltys nu 2021. gods, partū izstuožu projektu konkursā paradzāta vītu ari 2023. goda izstuožu dasacejumim.

Atguodojūt muokslinīku Leonu Tomašicki

Itūgod aprit 25 godi kai myužeibā aizguojs talanteigs Latgolys muokslinīks Leons Tomašickis (1904–1996). Itai nūtikšonai veļteita Ludzys Nūvodpietnīceibys muzeja virtualuo izstuode “Latgale – mana mūža mīlestība”.

L. Tomašickis dzims 1904. gods 22. junī Ludzā, te pavadejs bierneibu, te vuicejīs gimnazejā. Pyrmū īvierzi muokslā i izpratni par zeimiešonu i veiduošonu givs nu gimnazejis školuotuoja A. Gūdeļa-Gudlevska, kurs ari jū mudynuojs vuiceitīs Latvejis Muokslys akademejā. 1926. godā jis tyka uzjimts akademejā i jau pyrmajā studeju godā tyka par profesora K. Rončevska tieļnīceibys meistardarbneicys studentu. 1929. godā suoce dorbu pi Ludzys Dīvmuotis statujis, kuru atkluoja 1934. godā. Pīsadaleišona Latgolys Atbreivuošonys pīminekļa meta izstruoduošonys konkursā 1934. goda rudinī atnese veiksmi – golvonū gūdolgu i premeju. Piec L. Tomašicka idejiska rysynuojuma vāluok itū pīminekli veiduoja tieļnīks K. Jansons. Studeju pādejūs godūs puorguoja iz J. R. Tilberga Figuraluos gleznīceibys meistardarbneicu. Latvejis Muokslys akademeju pabeidze 1935. godā ar diplomdorba glaznu “Latgale”. 20. gs. 30. godūs aktivi īsakļuove Latgolys muokslinīku kūpys darbeibā Rēzeknē.

Piec studejom akademejā L. Tomašickis suoce dorbu Aglyunys gimnazejā, kur vuicejīs zeimiešonu da 1947. gods. Nu 1947. da 1953. gods bejs Daugovpiļs dailamatnīceibys školys (Saulis škola) pedagogs, bet nu 1953. gods struoduojs Reigys Lītiškuos muokslys školā, turpynojūt dorbu jau byudams pensejā. Nu 1950. gods da pat 20. g. s. 80. godu vyds pīsadalejs izstuodēs Latvejā i Krīvejā. 1956. godā uzjimts Latvejis PSR Muokslinīku Savīneibā.  Nailgi pyrms nuovis 1996. gods 22. janvarī L. Tomašickam teik padūts Latvejis vaļsts augstuokais apbolvuojums – Treju Zvaigžņu ordiņs. Tieļnīks mirs 1996. gods 27. februarī, paglobuots Reigā, Lāčupis kopūs.

Ludzys Nūvodpietnīceibys muzeja virtualuo izstuode “Latgale – mana mūža mīlestība” apsaverama ITE.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jun
19
Sai
09:00 Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
Jun 19 @ 09:00 – 14:00
Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
19. junī nu 9.00 leidz 14.00 stuņdem Ludzys vacpiļsātā byus Lelais latgaļu tiergs.  Vaira informacejis par tiergu ITE.   
Jun
26
Sai
17:00 Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Jun 26 @ 17:00
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu Lūznavys muižā @ Lūznavys muiža
Eisi piec Juoņu i Leigū svātku – 26. junī 17.00 stuņdēs Lūznavys muižā byus sarunu cikla “Literārās sarunas Lūznavas muižā” 2020./2021. goda sezonys nūslādzūšais pasuokums – sarunys ar romanu “Parādu piedzinēji” i “Bruoli” autoru Aldi[...]
Jun
27
Svā
20:00 Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 27 @ 20:00
Māra Čačkys personalizstuode "Klātienes dialogi" Daugovpilī @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Nu 7. leidz 27 juņam Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā var apsavērt muokslinīka Māra Čačkys lelformata dorbu personaliztuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode īzeimej sasatikšonu jeb īspieju otkol apmeklēt muzejus i izstuodis kluotīnē, publiski sasatikt ar Māra[...]
Jul
4
Svā
20:00 Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jul 4 @ 20:00
Tematiskuo izstuode "Politiķei, pedagoģei un sabiedriskajai darbiniecei V. Seilei 130" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Atzeimejūt pedagogis, politikis i sabīdryskuos darbinīcis Valerejis Seilis (1891-1970) 130 jubileju, nu 15. maja da 4. juļa Latgolys Kulturviesturis muzejā varēs apskateit tematiskū izstuodi par gūdu V. Seilei, kai ari īsapazeit ar juos davumu i[...]
Jul
16
Pīk
20:00 Dasasaceišona vosorys kursim “Vo... @ Tīšsaistē
Dasasaceišona vosorys kursim “Vo... @ Tīšsaistē
Jul 16 @ 20:00
Dasasaceišona vosorys kursim "Vosoruošona 2021" @ Tīšsaistē
Nu 8. da 14. augusta Rēzeknis nūvoda Rogovkā nūtiks latgalīšu volūdys i kulturys vosorys kursi “Vosoruošona – 2021”. Tymūs aicynuoti dasadaleit školuotuoji nu vysys Latvejis, kas školuos vuica ci tyvuokajā laikā planavoj vuiceit latgalīšu rokstu[...]