“koč autors pazuds bez viests.” Saruna ar dzejnīku mygluoju

“koč autors pazuds bez viests.” Saruna ar dzejnīku mygluoju

Intervejis autore: Ilze Sperga portalam lakuga.lv

Viersrokstā šārsteikla literata mygluoja dzejis rynda, tok ni autora eistuo vuorda, ni cytys informacejis par autoru nabyus. Skaitit sarunu ar jū i juo dzeju ITE.

Pyrms kaida laika beja mūdē draugiem.lv likt dzejūļus dīnysgruomotuos, piec tam tys jau beja banalai i līcynuoja lobuokajā gadīnī par dzejis nasaturiešonu. Tod pasaruodeja taida kai fikceja par itū temu – vyltuotī voi paralelī socialūs teiklu profili, kas publicej tikai tekstus. Kaida ir tova pīredze ar tekstim i teiklim?

Izaver, ka draugus.lv puorstuoju lītuot ap tū laiku, kod tys suoce palikt banalai, pats vysod prīcuojūs par cylvāku radūšumu i tekstim. Pyrms godu ostoņu deveņu beja populari likt sovus apceriejumus ask.fm, tī ari praktiski nivīns nalītuoja sovu eistū identitati. Vāluok maņ pasaruodeja profils wattpad.com, dažreiz beja nazkaidi teksti latvīšu i angļu volūdā, tymā laikā mygluoja vēļ nabeja.

Dzejnīks i literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs naseņ sarunā lakuga.lv saceja: “I Dzeislys, i mygluoja eksistence pīruoda, ka nu trokūs latgalīšu vajag slēptīs aiz pseidonimim. Tod i poezeja eista i loba saīt, ka nav baiļu nu kolegu, sābru i cytu.”
Voi mygluojs ir radīs, globojūtīs nu sābru i kolegu? Voi anonimitate ir breiveiba? Voi ar eistū vuordu byutu cyti teksti?

Maņ ir taidys aizdūmys, ka ar eistū vuordu teksti vīnkuorši turpynuotu kruotīs kārmana kalinderūs, iz papeira maiseņu i gruomotzeimu, ar kaidu rešu prīšklasejumu tyvuokim draugim. mygluojs ir sovu puordzeivuojumu sliepšona nu daudz leluokys cylvāku kategorejis. Na tik prīceigs i rūžains saturs, i mentalīs stuovūklis raksteišonys breidī ir tī īmasli, deļkuo sovus dorbus naasocieju ar sovu vuordu i uzvuordu.

Voi mygluojam ir dzymums? Voi atsaškir veirīšu i sīvīšu dzeja? I kaida, tovupruot, ir latgalīšu myusu dīnu dzeja, voi tī ir nūzeime dzymumam? Voi ari varbyut anonimitate ļaun atsabreivuot nu slūga, kū izlīk autora vacums, dzymums, publikaceju skaits i sajimtī Boņuki? 🙂

Vyspuor mygluojs ir mygluojs. Voi mes varim pīdūmuot dzymumu kosmiskam objektam, pīmāram, Kača Acs mygluojam ci Gradzyna mygluojam? Nūteikti var, tok kotrys tī saredz nazkū pavysam cytu, taipoš kai vīns prīkšmats vīnā volūdā var byut veirīšu dzimtis vuords, ūtrā sīvīšu, trešajā vyspuor skaiteitīs nakatrā dzimtē. Tys pats ari ar mygluoju.

Agruok maņ nabeja taida vīdūkļa par “veirīšu dzejis” i “sīvīšu dzejis” atškireibom, tok piec “Pādejuo modeļa” skaiteišonys juoatsazeist, ka ir kontrasts storp dzejnīkim. Vys tik nasagrib mygluoju likt taiduos kasteitēs kai “veirīšu dzeja” i “sīvīšu dzeja”. Atļaunit jam vīnkuorši eksistēt kaidā cytā dimensejā. I vyspuor – tys cylvāks, kas stuov aiz mygluoja, iz sevi attīcynoj taidu breineigu konceptu kai genderpunk. Pat poši konservativuokī pazinis dreiž piec īsapazeišonys vysbīžuok ir saprotuši, ka dzymumu stereotipus attīcynuot pret mani nav jāgys – asmu puoruok bezcereigs gadejums. 😀

Deļkuo mygluojs roksta latgaliski? Deļkuo pasauļa teiklā raksteit latgaliski?

Nazkod ir raudzeits raksteit prozveideigus tekstus angliski, dzejūli ari jau nu bierneibys beja gon krīvu, gon latvīšu volūdā, tok vysod nazkuo tī datryuka; storp dorbim, kas atīt poši, vysod beja garys pauzis. Kai suoču raksteit latgaliski, tai teksti poši vīnmār atīt; jī jau kai gosti, kurī nav speciali aicynuoti, bet kurus vysod laipni sagaida.

Deļkuo taišni “Instagram”? Kaida ir vizualitatis nūzeime tovā dzeivē?

Gribieju platformu, kur byutu vairuok jaunu cylvāku. “Facebook” nav tik daudz jaunīšu, “Twitter” vītys puoruok moz, palyku pi “Instagram”. Vizualais kai svareiguo sastuovdaļa atguoja vāluok, pavysam naseņ atsuoču breivajā laikā redigēt biļdis. Dažreiz tī izlīku ari sovus zeimiejumus i glaznuojumus, bet par tekstim maņ ir leluoka puorlīcynuoteiba. Tān suoču aizadūmuot ari par “TikToku”, tik jū ir gryušuok atkūst, i auditoreja ir pavysam cyta.

Voi vari īsadūmuot sovu skaiteituoju? Voi ir kaida konkreta persona, kam adresej? Voi ļaužu grupa?

Jauns cylvāks, kurais īt cauri dzeivis pyrmajai lelajai suopei. Tod muni teksti varātu byut kai īdrūsynuojums: “Ir gryuši, bet tu naesi vīns! Piec bedrem byus lobuokys dīnys, es apsūlu.”

Voi esi “Facebook” latgalīšu grupuos i pīsadoli diskusejuos?

Feisbuks pats pa sevi ir puoruok toksiska vide deļ mane, tuos grupys vēļ jū vaira, puoruok vīglai tikt aplītam ar syudim. Sova mīra deļ ceņšūs tī vyspuor naleist, tik dažreiz losu kaidys interesantuokys volūdnīceibys diskusejis.

Ka tev byutu juozeimej voi juopasyuta, juoīdvasmoj lels grafiti iz plykys sīnys, kura Latgolys voi varbyut pasauļa piļsāta tei byutu i kas tī byutu attāluots i kaidu ziņu nastu?

Latgolys golvyspiļsātā Reigā varātu varaveiksnys kruosys burtim “Mes asam tepat!” voi kū leidzeigu. Tod tei byutu duala ziņa – gon latgalīšim, gon cytim Latvejis īdzeivuotuojim tys byutu viestejums par LGBT+ puorstuovim apleik, bet latvīšim tys byutu vaira par tū, ka latgalīši nav tikai nazkaidi zemnīki i amatnīki nazkur dziļūs laukūs, ka latgalīts ir ari izgleituots i progresivs kolega i sābrs.

Kuru latgaliski rokstūšu autoru tu grybātu skaiteit lakuga.lv? Vysleidza, voi zynomu voi vēļ nikod nadzierdātu.

Grybātūs redzēt literaturu nu/deļ jaunīšu. Myusim ir bārnu literatura, ir pīaugušī, kas roksta, nav nikuo pa vydam.

Kurus dzejnīkus, rakstnīkus niu tu skaiti i īsoki cytim?

Naseņ izskaiteju Slišānis “Tuoraga stuostus”, pasasmieļu īdvasmys. Tān ūrbūs cauri Tolkīnam. Jaunīšu literatu tryukumu kompenseju ar īsaisti JMP.P (jaunīšu literarū dūmubīdru grupeņā, ITE), vīneigi žāļ, ka es tī vīneigais rokstu latgaliski. Vyspuor ite grybu ari pībiļst, ka latvīšu jaunīši daudz lobuok uztver i mozuok beistās nu latgaliskuo nakai vacuoki puornūvadnīki, tys beja gondreiž kai kulturšoks.    

Kaida muzyka tev pateik, īdvasmoj?

Nu cytu vaļstu izpiļdeituoju vysvaira pateik Eivør, juos muzyka pylna ar tymsu magiskumu. Pandemejis laiku klauseituokī ir “Twenty One Pilots” – tymsys dūmys prīceigā apvaļceņā.

Nu latgalīšu maņ cīši pateik “Trešīs Ņutona Lykums”, jūs originaldzīsmis. Vēļ vyss, kas ir saisteits ar tautyskuos muzykys jaunradi, pīmāram, “Rikši”. I itei DakhaBrakha & Tautumeitas kolaboraceja (ITE) ir tik breineiga!

Pādejā laikā suoču klauseitīs ari matematiskū roku, postroku, “shoegaze” i vysu leidzeigū.

Ka nu paguotnis varātu pajimt tikai vīnu kūrpu kasti, kas tī byutu vydā?

Varātu nu kaidys bibliotekys, kas nazkod sadaguse, izgluobt kaidu skaudzeiti tekstu; moš varātu ari kaida autora sadadzynuotūs i nu jauna nasaraksteitūs tekstus. Voi, pīmāram, koč daļu nu Emīla Dārziņa izneicynuotūs notu.

Tu i literatura piec desmit godu. Tu i latgalīšu literatura.

Nūteikti turpynuošu byut latgalīšu literaturys patārātuojs. Voi vēļ byus, kū raksteit, voi byus vēļme izlikt publiskai apsavieršonai – tys jau ir cyts vaicuojums.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
24
Pīk
18:00 “Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
“Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Sep 24 @ 18:00
"Dailes Kanona" pyrmais koncerts - veļtejums Bronislavai Martuževai @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Nu 3. augusta Dailis teatris aicynoj iz septeņu koncertu cyklu “Dailes Kanons”, kuruo pyrmajā koncertā izskanēs veļtejums Bronislavai Martuževai aktrisis Olgys Dregis skaiteitajā dzejā i pianista Edgara Cīruļa spālātajā Imanta Kalniņa muzykā. “Dailes Kanons” ir[...]
Oct
2
Sai
18:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Oct 2 @ 18:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
19:00 Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 2 @ 19:00
Gundegas Rancānes gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Laikā nu 8. septembra leidz 2. oktobram Latgolys Kulturviesturis muzejā var apsavēr pavasarī Covid-19 īrūbežuojumu dieļ atcaltū muokslinīcis Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Izstuode atspīgeļoj G. Rancānis vierteibys gleznīceibā, kur vysu leluokuo nūzeime ir koloritam,[...]
Oct
3
Svā
17:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Oct 3 @ 17:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
Oct
7
Cat
19:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Reiga, VEF Kulturys piļs
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Reiga, VEF Kulturys piļs
Oct 7 @ 19:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Reiga, VEF Kulturys piļs
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]