Gruovers, kaupers, rubuļnīks, garbars, launīks – seneji omotu apzeimiejumi

Gruovers, kaupers, rubuļnīks, garbars, launīks – seneji omotu apzeimiejumi

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Myusu dīnuos taidu Livonejis (13.–16. g. s.) i Inflantejis (17.–18. g. s.) laiku arhaismu nūzeimi zyna ratais, tok vuordi pasagluobuši vītvuordūs i uzvuordūs, jī stuosta šū tū par Latgolys viesturiskajim apstuoklim. Volūdnīki pat pīzeist, ka tod, kod nav rokstu pīminekļu, taidi volūdys materiali spiej aizstuot arhiva dokumentus. Rokstā pīgrīzta viereiba interesantuokūs arhaismu semantikai laikmata kontekstā i etimologejai, dažim pīduovojūt originalys izceļsmis versejis.

Gruovers

Vysā Latvejā izplateits uzvuords Grāvers i vītvuords Grāveri, itys vuocu izceļsmis vuords (nu Gräber ‘bediejs’) senatnē nozīmiejs kapraci, na gruovraci ci kaidu cytu melioracejis dorbu veicieju. Livonejā kuorteibys deļ vītom, kur vajadzeibys gadejumā atrūnams kopa bediejs, vajadziejs byut zynomom plašā apleicīnē.

Piec Vītvuordu datubāzis, Latgolys toponimūs itys nu vuocu aizajimtais vuords atpazeistams ar latgaliskuotu saknis patskani: Aglyunys nūvoda Gruoveri, Leivuona nūvoda Jersikys pogosta Grōveri i Gumertsgrōveri (jī izrunoj ō ar garumzeimi), Kruoslovys nūvoda Aulejis pogosta i Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogosta Gruoveriškys, Sylmolys pogosta Gruoveriški. Ilmāra Meža izpieteituo, uzvuords Grāveris Latgolys raksteitajūs olūtūs vysvaira konstatāts Jersikys pogosta Grōverūs, Gruovers – Kruoslovys nūvoda Iudreišu i Kaļnīšu pogostā.

Dažim nu vītvuordu vēļ pīvīnuots lītuvisks pīdieklis -išk-, bet jau godu symtim cīmi ir staraveru apdzeivuoti. Lītuvīšu pādi Latgolā ir lela meikle volūdnīkim i viesturnīkim, tok ite skaidri radzams vuocīšu, latgalīšu i lītuvīšu kontakts, itaida etniskuo kombinaceja bija īspiejama Livonejis laikā 13.–16. g. s. Livonejis ordeņa spāki beja par vuoju, lai izturātu austrumu sābru ībrukumus, jī varēja militarai paleidzeibai olguot atseviškys lītuvīšu karadraudzis. Donots Latkovskis, kurs pietejs Rēzeknis draudzis arhivu, roksta par kuortejū Ivana Borguo krīvu karaspāka ībrukumu Latgolā 1558. gods 22. janvarī, kuo rezultatā nūpūsteita tūreizejuo Rēzeknis piļsāta i aizvasts giustā ap 30 000 latvīšu, leišu i ari vuocīšu, kas dzīvuojuši Rēzeknis piļsātā i juos apleicīnē, nūmatynuošonai Moskovys vaļsts zīmeļu nūvodūs. (“Rīgas Vēstnesis”, 1939, nr. 47)

Dreimaņs

Vuocu izceļsmis vuords “dreimaņs” nūzeimoj vyrpuotuoju, nu drehen ‘grīzt, vyrpuot’ + der Mann ‘veirs’. Dreimani Kūrzemē i Vydzemē ir cīš izplateits vītvuords, Latgolā – na tik: Dreimani Daugovpiļs nūvoda Vabalis pogostā i Rēzeknis nūvoda Drycānu pogostā, Dreimanova Ruguoju nūvoda Lozdukolna pogostā, Dreijerovka, saukta ari Dreiverovka, Rēzeknis nūvoda Ūzulmuižys pogostā.

Ari I. Mežs uzvuordu pietejumā atzeimoj, ka uzvuords Dreimaņs cytur Latvejā vairuok izplateits, Latgolā Dreimani registrāti tyvuok sovam vītvuordam – Ruguoju, Bierzpiļs, Rūžupis, Drycānu pogostā.

Deimaņs/deičmaņs

Rēzeknis nūvodā ir div interesanti vītvuordi – Deičmani Sakstagola pogostā i Deimani Ūzulainis pogostā. I. Mežs sovā uzvuordu pietejumā Deičmani atzeimuojs kai bīžuok sastūpamū uzvuordu Sakstagola pogostā, juo etimologeju skaidroj nu Deutsmann ‘vuocu cylvāks’. Sovutīs Ūzulainis pogosta nūvodpietnīceibys materialūs salaseiti Deimaņūs dzeivojušūs nūstuosti par cīma nūsaukuma saisteibu ar demonim (krīvu демоны), kas ceļās kai myglys tāli nu Deimankys upis. Bet sādžys viesturiskais nūsaukums ir Deimaniški, Latgolā sastūpami ari cyti taidā veidā lītuvyskuoti vuocu ciļmis saliktiņu vītvuordi ar -mani ūtrajā daļā, pīmāram, Bramaniški Daugovpiļs nūvoda Bikernīku pogostā i Pramanišķi Kolupa pogostā, Leimaniški Rēzeknis nūvoda Maltys pogostā. 

Dūmojams, Deimaniškūs Livonejis laikā beja apsamatuši ci izmytynuoti damba, aizsprūsta veiri, ari Deičmani vysdreizuok apzeimej tū pošu. Vuocu apjūmeiguokajā vuordineicā “Duden” nūruodeits, ka vuords “Deich” apzeimej muoksleigi izveiduotu zemis aizsprūstu gar upi ci jiurys pīkrasti, kab pasorguot zamuokys teritorejis nu plyudu.  Par “Deimaniškim” varātu byut nūsaeisynuojuse suokūtnejuo forma “Deihmaniški” ci “Deičmaniški”. Ar laiku staraveru apdzeivuotuos sādžys nūsaukumā pazuduse ari lītuvyskuo izskaņa. Ari Deimankys upeitis vuords, dūmojams, ari saisteits ar tū. Poši dambiešonys dorbi bejuši saisteiti ar Deimaņu azaru, kai agruok sauce Serpovkys azaru iz tagadejuo Ūzulainis i Lūznovys pogostu rūbeža. Zīmīgi, ka Boleslava Brežgo sastuodeitajā “Latgolas inventari un generalmiereišonas zem’u aproksti 1695.–1784.” (1943) atzeimuots, ka azarā nav zyvu, i tys līk dūmuot par azara muoksleigu izceļsmi. (179)

Kaupers

Vysvairuok Kauperu izguojs pasaulī nu Rēzeknis nūvoda Ūzulmuižys pogosta, kurymā agruok ītylpa ari Ūzulainis pogosta teritoreja. Vēļ Kauperu uzvuords viesturis olūtūs registrāts Rībeņu nūvoda Stabuļnīku pogostā, kur ir ari Kauperu cīms, kū īsoka pareizuok saukt par Kaupierim. I. Mežs uzvuorda etimologeju skaidroj ar vuordu “kaupris/kaupre” ‘nalels pakaļneņš’, ari ar nūzeimi ‘kupris’.

Varams, ka ir drupeit sarežgeituok. Pīmāram, Krustpiļs nūvoda Veipis pogostā ir ituos saknis vītvuords Kaupernieki. Parosti uzvuordi ar izskaņu -nīks nūruoda iz nūsadorbuošonu, a piedēklis -er- ir vuocysks elements, kas vysdreizuok nūruoda iz Livonejis laiku. Niulenejā Ūzulainis, agruok Ūzulmuižys, pogostā Kaulynkys azaru sauc ari par Kaupiņka azaru, sovutīs Kaupiņka nūsaukums varātu byut nu lītuvīšu kaupinti ‘svīst kaudzi; best kaudzē’. Poša Kaulynka cauri laikim bejuse gondreiž naapdzeivuota vīta, ka naskaita mežsorga ustabenis, viņ Latvejis agrarreformys laikā te īdaleita zeme jaunsaimnīkim.

Leidzeigi vītvordi ar sakni kaul- ir bīzi izplateiti vysā Latvejā, volūdnīka Jāņa Endzelīna Latvejis vītvuordu apkūpuojumā jī skaitomi symtūs. Jūs viesturiski saista ar vītom, kur vēļ ciļšu laikūs globuoti dzeivnīku kauli – aprokti, svīsti voi krauti kaudzē. Dzeivnīku kaulus i īškys senejūs laikūs izmontuoja magiskūs ritualūs, partū pret jim vīglpruoteigi naizaturēja, kai atkrytumi jī varēja izraiseit infekcejis, pīvylynuot plieseigus zvārus, partū vajadzēja, kai šudiņ saceitu, profesionali apsaimnīkuot atkrytumus. Tod kaupers varēja nūzeimēt kaulu racieja/kruovieja omotu.

Rubuļnīks

Pūļu laikus īpretim īprīškejam Livonejis laikam raksturoj intensiva Latgolys teritorejis, tai parosti apsaīt ar kolonejom, resursu maksimala izmontuošona, izsmeļšona. Nūteik tik intensiva medeišona, kai roksta Gustavs Manteifeļs dorbā “Pūļu Inflanteja” (2020) , daudzys sugys nu meža zvāru 16. g. s. pagaist dažu godu laikā. (58) Medej na viņ kažuku zvārus, bet pīprasejums aug ari piec lelim galis putynim. Vydslaikūs aristokrati vystys gaļu naād, juos vairuok tur deļ ūlu. Tūlaik pīzeist, ka karaļa i augstmaņu golda cīneigi ir viņ dyža izmāra putyni. Taidi ir ari rubyni aba rubuli.

 B. Brežgo sastuodeitajūs “Latgolas inventari un generalmēreišonas zem’u aprokstūs, 1695.–1784.” (1943, IV) nūruodeits, ka nūmedeitī rubyni ītylpuši dzymtzemnīku nūdavuos, vītom tys registrāts ari muižu revizejuos, pīmāram: “Zamošes un Osyunes voitistes medinīkim, kam beja muškotas un kas medeja muižas mežūs, beja jodūd muižai nu muškotas godā 2 irbes vai 2 rubini. Tī, kas nūmedeja brīdi, atdeve brīža odu un catūrtu daļu gaļas, bet kas nūmedeja loci, atdeve to odu. Par tū muiža moksoja medinīkam par kotru odu pa 2 zloti un 15 grošu.” Taišni iz rubynu medeišonu nūruoda popularuo latgalīšu tautysdzīsme “Guoju pa mežu”.

Rubuļnīks varēja byut tys cylvāks, kurs specializiejīs rubynu medeišonā. Uzvuords Rubuļnīks ir nu Ūzulainis pogosta, te ir ari Rubuli, kas agruok saukti par Rubuļnīkim, te ar saimi dzeivuoja Fraņča Trasuna bruoļs Donots, 1898. godā pīdzima Jezups Trasuns – politiks i sabīdrysks darbinīks, aristokratiskūs maneru deļ sauktais pat par Latgolys priņci. I. Mežs par primarū vuorda “rubuļnīks” etimologejā pīzeist vītys nūzeimi ‘vīta, kur dzeivoj rubyni’. Tok Ūzulainis pogosta Rubuļu cīma viesture paruoda, ka pi vītys nūsaukuma varātu byut “vaineigs” cylvāks ar itū uzvuordu.

Rēzeknis starastejis 1772. goda dvieseļu revizejis dokumentūs Rubuļnīku cīma vēļ nav, jis ir vīna nu četru vītu, kū sauc par Gaidulim. Rubuļnīku dzymtys rokstu pieteituoji atroduši sovu seņci, kurs 1794. godā dzims Rubuļnīku dzeraunē. 1897. gods Vyskrīvejis tautys skaiteišonys dokumentūs atrūnams Rubuļnīku zastenoks, Latvejis breivvaļsts laikā Rubuļnīki palyka par Rubulim.

Garbars

Intensivuo medeišona Inflantejā radeja pīprasejumu piec zvāru uodu apstruoduošonys. Vīns nu ituo omota apzeimiejumu ir aizajimtais vuords “garbars”, tok arhaisms atpazeistams vairs tik vītu vuordūs i uzvuordūs. Ludzys nūvoda Brigu i Cyrmys (agruok Zviergzdinis) pogostā ir pa Garbaru cīmam, a par Garbaru upi sauc Runtortys azara nūtaku iz Plītneicys upi i Mozū Ludzys azaru, kas reizē ir Cyrmys pogosta rūbežupe ar Ludzys piļsātu. Nu 20. g. s. viesturis atguodojams, ka Cyrmys pogosta Garbaru mežā 1941.–1942. godā nacisti nūsuove 700 ebreju i 130 romu tauteibys puorstuovi. Sovutīs 1950. godā Garbaru mežā kaujā pret PSRS Vaļsts Drūšeibys ministrejis (VDM) karaspāka vīneibu kryta 10 nacionalī partizani.

Uzvuords Garbars, piec I. Meža pietejuma, konstatāts Brigu pogosta Garbarūs i Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogostā, varams, ka pamatā pūļu “garbarz” i vuocu “der Gerber”‘amatnīks, kurs mīcej uodys’. Tok paraleli nu pūļu aizjimtajam vuordam lītuoti ari latgalīšu sinonimi, Jana Kurmina 1858. gods vuordineicā “Słownik polsko-łacinsko-łotewski” pūļu “garbarz” atbylst latgaliskais: odmins (uodmiņs), odiniks (uodinīks), garbars.

Kušners

Nu pūļu aizajimtais vuords “kušners” nūzeimoj ‘kažukuodu meistars’, pīmynātajā Jana Kurmina 1858. gods vuordineicā “kusznierz” latgaliski tulkuots tai: każuku un capuriu skrauczys v. skruders, v. kuczniers.

Myusu dīnuos vuords atpazeistams vairuok vītvuordūs: Rēzeknis nūvoda Kaunotys pogosta Kušneru cīms i Kušneru kolns, Ludzys nūvoda Nierzys pogosta Kušneri, Cyblys nūvoda Zviergzdinis pogosta Kušnerova i Leidumnīku pogosta Eisī Kušneri i Garī Kušneri. Kušners ir izplateituokais uzvuords Nierzys pogostā, bejs sastūpams ari Drycānu, Strūžānu, Saļņovys pogostūs, pīmynāts jau 1765. gods revizejis materialūs nu Nierzys voitistis.

Launīks/lounīks

J. Kurmina 1858. gods vuordineicā škierklis “Łownik, przysiężnik. Assesor juratus. Tiesiniks” nasalīk svešs, vuordā “łownik” pat atpazeistams angļu “lawyer” ‘advokats, jurists’. Launīks Leitovys lelkņazistē beja voitam pakļauta cīma omotpersona, kas puorstuovēja sabīdreibu i izmeklēja syudzeibys par kaitiejumu nūdareišonu teirumim. Vuords atpazeistams taidūs uzvuordūs kai Lovniks, Lovnieks, Lavniks, uzvuords izaplatejs nu Rēzeknis nūvoda Audriņu pogosta.

Audriņu pogostā ir gon Lounīku cīms, gon Lounīku kolns. Sovutīs Meža Lounīki atsarūn Rēzeknis nūvoda Sakstagola pogostā. Dreizuok, ka Sylaunīki Bieržgaļa pogostā i Varakļuonu pogostā ir na atvasynuojums nu vuorda “syls”, saliktiņs nu “syla launīki”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jun
19
Sai
09:00 Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
Jun 19 @ 09:00 – 14:00
Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
19. junī nu 9.00 leidz 14.00 stuņdem Ludzys vacpiļsātā byus Lelais latgaļu tiergs.  Vaira informacejis par tiergu ITE.   
Jun
26
Sai
17:00 Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Jun 26 @ 17:00
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu Lūznavys muižā @ Lūznavys muiža
Eisi piec Juoņu i Leigū svātku – 26. junī 17.00 stuņdēs Lūznavys muižā byus sarunu cikla “Literārās sarunas Lūznavas muižā” 2020./2021. goda sezonys nūslādzūšais pasuokums – sarunys ar romanu “Parādu piedzinēji” i “Bruoli” autoru Aldi[...]
Jun
27
Svā
20:00 Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 27 @ 20:00
Māra Čačkys personalizstuode "Klātienes dialogi" Daugovpilī @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Nu 7. leidz 27 juņam Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā var apsavērt muokslinīka Māra Čačkys lelformata dorbu personaliztuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode īzeimej sasatikšonu jeb īspieju otkol apmeklēt muzejus i izstuodis kluotīnē, publiski sasatikt ar Māra[...]
Jul
4
Svā
20:00 Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jul 4 @ 20:00
Tematiskuo izstuode "Politiķei, pedagoģei un sabiedriskajai darbiniecei V. Seilei 130" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Atzeimejūt pedagogis, politikis i sabīdryskuos darbinīcis Valerejis Seilis (1891-1970) 130 jubileju, nu 15. maja da 4. juļa Latgolys Kulturviesturis muzejā varēs apskateit tematiskū izstuodi par gūdu V. Seilei, kai ari īsapazeit ar juos davumu i[...]
Jul
16
Pīk
20:00 Dasasaceišona vosorys kursim “Vo... @ Tīšsaistē
Dasasaceišona vosorys kursim “Vo... @ Tīšsaistē
Jul 16 @ 20:00
Dasasaceišona vosorys kursim "Vosoruošona 2021" @ Tīšsaistē
Nu 8. da 14. augusta Rēzeknis nūvoda Rogovkā nūtiks latgalīšu volūdys i kulturys vosorys kursi “Vosoruošona – 2021”. Tymūs aicynuoti dasadaleit školuotuoji nu vysys Latvejis, kas školuos vuica ci tyvuokajā laikā planavoj vuiceit latgalīšu rokstu[...]