Parkū Daugovpiļs var tapt par kolorituokū Eiropys kulturys golvyspiļsātu?

Parkū Daugovpiļs var tapt par kolorituokū Eiropys kulturys golvyspiļsātu?

Sagataveja: portals lakuga.lv

Pīktdiņ, 18. junī, 13.00–14.30 stuņdēs nūtiks sabīdryskūs organizaceju iniciāta tīšsaistis diskuseja “Parkū Daugovpiļs var palikt par kolorituokū Eiropys kulturys golvyspiļsātu?”, kuramā vysaidu jūmu puorstuovi aicynuoti daleitīs puordūmuos par Daugovpiļs izaicynuojumim, kandidejūt iz Eiropys kulturys golvyspiļsātys titulu, kai ari diskutēt par ituo titula nūzeimeigumu Daugovpiļs i Latgolys tuoluokajā izaugsmē. Diskusejai varēs sekuot “Daugavpils 2027” “Facebook.com” kontā. Diskuseja nūtiks latvīšu, krīvu i latgalīšu volūdā, informej Eiropys kulturys golvyspiļsātys dasacejuma izstruodis dorba grupys koordinatore Diāna Soldāne.

Diskusejā pīsadaleis Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra vadeituojs, muokslinīks Māris Čačka, Latgolys viestnīceibys GORS muokslinīciskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoja i komponiste Ilona Rupaine, Daugovpiļs teatra vaļdis lūceklis, režisors Oļegs Šapošņikovs,  SIA “Annvil.lv” vadeituoja Anna Bates, bīdreibys “New East” puorstuovs Joren Dobkiewicz i Daugovpiļs Eiropys kulturys golvyspiļsātys dasacejuma izstruodis dorba grupys koordinatore Diāna Soldāne. Diskuseju vadeis etnomuzikis i Latvejis Radejis raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs Ēriks Zeps.

Daugovpiļs sadarbeibā ar Rēzekni i vysu Latgolys regionu ir padavuse dasacejumu konkursā, kab īgiutu Eiropys kulturys golvyspiļsātys 2027 titulu. Cikom nūteik gataveišonuos dasacejuma aizstuoviešonai žurejis prīškā, bīdreibys “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” i “New East” aicynoj iz diskuseju vysaidu jūmu puorstuovus, kab nūskaidruotu, kas tik unikals i eipašs ir Daugovpilei i Latgolai, kū varim pīduovuot vysai Eiropai, kaidi ir Daugovpiļs i Latgolys izaicynuojumi ceļā iz itū titulu i kū kandidiešonys process dūs piļsātys i regiona īdzeivuotuojim.

Diskuseju reikoj Dīnvydlatgolys NVO atbolsta centrs i bīdreiba “New East” sadarbeibā ar Daugovpiļs piļsātys dūmi, Daugovpiļs piļsātys dūmis Kulturys puorvaļdi i “Europe Direct” Austrumlatgolys centru.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jul
24
Sai
20:00 Rībeņu jaunīšu centra atkluošona... @ Rībeņu jaunīšu centrs "Pakāpieni"
Rībeņu jaunīšu centra atkluošona... @ Rībeņu jaunīšu centrs "Pakāpieni"
Jul 24 @ 20:00 – 21:30
Rībeņu jaunīšu centra atkluošona kūpā ar grupu "Dabasu durovys" @ Rībeņu jaunīšu centrs "Pakāpieni"
24. julī nu 20.00 leidz 21.30 Rībeņu jaunīšu centrā byus breivdobys gostu ustobys atkluošona i muzykaluo pastaiga kūpā ar grupu “Dabasu durovys”. 
Jul
25
Svā
09:00 Annys dīna Bieržgalī @ Bieržgalis pogosta kulturys noms
Annys dīna Bieržgalī @ Bieržgalis pogosta kulturys noms
Jul 25 @ 09:00 – 13:00
Bieržgalī Annys dīnu svieteis ar tiergu, V. Grappys zeimiejumu izstuodi “Rēzeknes novada sakrālais mantojums” bazneicys duorzā voi pi kulturys noma, kai ari ar misi bazneicā. Pi kulturys noma byus ari vysaidys radūšuos aktivitatis. 
Jul
26
Pyr
vysu dīnu Annys dīna Nagļūs @ Nagļi, pļaveņa pi lapenis
Annys dīna Nagļūs @ Nagļi, pļaveņa pi lapenis
Jul 26 vysu dīnu
Annys dīnu Nagļūs svieteis ar pogosta saiminīču peiragu izstuodi, rūkdorbu klubeņa “Rītava” darynuojumu izstuodi i folklorys kūpys “Skreine” muzykalu sveicīni vysom Annom i saiminīcem. 
12:00 Jaunuo Latgolys kongresa satura ... @ Varakļuoni, Borhu piļs
Jaunuo Latgolys kongresa satura ... @ Varakļuoni, Borhu piļs
Jul 26 @ 12:00
Jaunuo Latgolys kongresa satura koncepcejis prezentaceja @ Varakļuoni, Borhu piļs
Pyrmūdiņ, 26. julī, 12.00 stuņdēs Varakļuonūs (Borhu pilī) prezeņtēs jaunū Latgolys kongresa satura konceptu i planus iz prīšku. Taipat byus vareiba īsapazeit ar padareitū, styprynojūt latgaliskuos vierteibys Latvejis kulturys i izgleiteibys telpā pādejūs četru godu[...]
Jul
31
Sai
11:30 Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Jul 31 @ 11:30
Veloceļuojums "Rainim pa pēdām" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Preiļu nūvoda Turisma informacejis centrs i Aizkaļnis Tautys noms 31. julī 11.30 stuņdēs aicynoj dūtīs veloceļuojumā “Rainim pa pēdām”. Ceļuojums ir aptuveni 25 kilometru garumā, tuo laikā byus vareiba īpazeit 11 ar[...]