Saeima pījāmuse Latvīšu viesturiskūs zemu lykumu

Saeima pījāmuse Latvīšu viesturiskūs zemu lykumu

Sagataveja: portals lakuga.lv

Saeima trešdiņ, 16. junī, pījēme Latvīšu viesturiskūs zemu lykumu. Tys paredz radeit vajadzeigūs prīšknūsacejumus īdzeivuotuoju kūpejuos identitatis styprynuošonai i latvīšu viesturiskūs zemu kulturviesturiskuos vidis i kulturtelpu saglobuošonai i ilgtspiejeigai atteisteibai, informej Saeimys Presis dīnests.

Lykuma, kas rysynuotu vītejūs kūpīnu kulturviesturiskuos identitatis i pīdereibys vaicuojumus, izstruodi paredz Administrativūs teritoreju i apdzeivuotūs vītu lykums. Lykumprojektu Saeimā padevs Vaļsts prezidents Egils Levits. Lykuma preambulā īkļauti latvīšu nacejis veiduošonuos viesturiskī aspekti i uzsvārts, ka latvīteibys daudzveideiba, kulturtelpys i latvīšu viesturiskūs zemu kulturviesturiskuo vide ir nacejis kūpejuo boguoteiba.

Jaunajā lykumā uzsvārta sevkura pogosta i piļsātys pīdereiba kaidai nu pīcu viesturiskūs latvīšu zemu – Vydzemei, Latgolai, Kūrzemei, Zemgalei i Sēlejai. Itamuos zemēs pastuovūšuos kulturviesturiskuos vidis i kulturtelpu, kas raksturoj latvīteibys daudzveideibu, saglobuošonai i atteisteišonai napīcīšams pīgrīzt vysys sabīdreibys viereibu, paradzūt ari atbolstu vītejom kūpīnom. Tys napīcīšams, kab sekmātu apzynuotu i sistematisku kulturpolitikys dorbu itamā jūmā, saceits lykumprojekta anotacejā.

Karteņa: karšu izdevnīceibys “Jāņa sēta” Latvejis kulturviesturiskuo īdalejuma karte

Taipat lykums nūsoka, ka Reigys vaļstspiļsāta kai Baltejis mārūga metropole ir viesturiska Vydzemis daļa i Reigys eipašuo identitate i kulturviesturiskuos vidis sovpateiba ir atbolstoma i veicynoma. Kai viesturiska Vydzemis daļa lykumā nūsaceita ari Jiurmolys vaļstspiļsāta.

Lykums nūsoka viesturiskūs zemu īdzeivuotuoju tīseibys i atbiļdeibu, nūsokūt, ka sevkurs var kūpt i atteisteit, kai ari veicynuot kūpeigū īinteresieteibu saglobuot i nūdūt cytom paaudzem sovys zemis identitati i kulturviesturiskū vidi.

Taipat nūsaceits vaļsts i pošvaļdeibu pīnuokums viesturiskūs zemu identitatis i kulturviesturiskuos vidis i kulturtelpu saglobuošonā i atteisteibā, izstruodojūt i eistynojūt pastuoveigu politiku i nūdrūsynojūt atbolsta pasuokumus. Lykums paredz pošvaļdeibu sadarbeibu, kab veicynuotu kulturviesturiskuos vidis saglobuošonu i īdzeivuotuoju kūpeiguos identitatis izjiutu.

Ministru kabinetam (MK) da ituo gods beigu aizdūts apstyprynuot Latvīšu viesturiskūs zemu i kulturtelpu atteisteibys plānu, kab saskaņuotu vaļsts i pošvaļdeibu eistynuotūs pasuokumus, kai ari koordinātu i mierķtīceigi izmontuotu itam mierķam daīmamūs vaļsts i pošvaļdeibu resursus. Plāns nūsaceits kai videja termeņa atteisteibys plānuošonys dokuments iz septenim godim, i juo izstruode uzticāta Kulturys ministrejai. Finansiejumu plāna eistynuošonai paradzāts nūsaceit, sagatavejūt 2023. gods vaļsts budžeta projektu.

Lykumā nūsaceits, ka MK reizi godā Saeimai i Vaļsts prezidentam snādz ziņuojumu par padareitū lykuma mierķu sasnīgšonā, plāna eistynuošonā i īcarātū tuoļuokū darbeibu. Pyrmais ziņuojums juosnādz da 2023. gods 30. juņam.   

Taipat lykums paredz izveiduot Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys padūmi, kurys aizdavums byus sekmēt vaļsts īstuožu i pošvaļdeibu sadarbeibu i lāmumu pījimšonu vaicuojumūs, kas skar viesturiskūs zemu identitati i kulturviesturiskuos vidis i kulturtelpu saglobuošonu i ilgtspiejeigu atteisteibu. Padūmē īkļaus kulturys ministru, vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministru, finanšu ministru, ekonomikys ministru, izgleiteibys i zynuotnis ministru, satiksmis ministru, tīslītu ministru, zemkūpeibys ministru, kai ari Saeimys, Vaļsts prezidenta, pošvaļdeibu puorstuovi, vīnu sabīdreibys puorstuovi nu kotrys viesturiskuos zemis i lībīšu kūpīnys. Padūmis dorbu vadeis kulturys ministrs.

Latvīšu viesturiskūs zemu lykums stuosīs spākā ituo gods 1. julī.

Atguodynuosim, ka Latvejis Vaļsts prezidents Egils Levits, kurs 2020. gods 24. septembrī īsnēdze Saeimā Latvīšu viesturiskūs zemu lykumprojektu, 25. septembrī Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā “Gors”, ituo lykumprojekta kontekstā aicynuoja iz diskuseju par latgaliskū identitati i īspiejom jū kūpt, saglobuot, atteisteit. Ar diskuseju var īsapazeit ITE.

Juodasoka, ka Latgola kai latvīšu viesturiskuo zeme piec rūbežim nasakreit ar jaunū administrativi teritorialū īdalejumu. Viesturiskajā Latgolā ītylpst Bolvu, Kruoslovys, Leivuona, Ludzys, Preiļu, Rēzeknis nūvodi i Rēzeknis vaļstspiļsāta, niule jaunajam īdalejumam streideiguo Varakļuonu nūvoda teritoreja, nu Augšdaugovys i Jākubpiļs nūvodu, Daugovpiļs vaļspiļsātys – teritorejis Daugovys lobajā krostā, ari Aizkrauklis nūvoda Aivīkstis pogosta DA daļa, Pļaveņu piļsātys A daļa (bejušuo Gosteņu piļsāta); Modūnis nūvoda Borkovys pogosta daļa (izjamūt bejušū Saikavys pogostu), Ūšupis pogosta D daļa; Olyuksnys nūvoda Līpnys pogosts. Lykums paredz ari saglobuot viesturiskū atmiņu par bejušuo Abrinis apriņča Abrinis piļsātu i jai pīgulušajim sešim pogostim – Kacānu, Upmolys, Lynovys, Pūrlovys, Augšpiļs i Gauru.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
25
Tre
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
May 25 @ 16:00 – 17:30
Majs katuoļu bazneicys kalendarā ir Svātuos Jaunovys Marijis mieness – laiks, kod Vabalē teik izpuškuoti ceļa molys krysti i nūteik maja dzīduojumi. Ari itūgod, saglobojūt vīnu nu namaterialuo kulturys montuojuma tradiceju, pogosta ļauds teik aicynuoti[...]
May
26
Cat
10:00 Tierdzeņš Ukrainys saimu atbolstam @ Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba
Tierdzeņš Ukrainys saimu atbolstam @ Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba
May 26 @ 10:00 – 12:00
26. majā Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys ākys vestibilā Rēzeknis nūvoda specialuos pamatškolys audziekni reikoj labdareibys tierdzeņu, kab snāgtu sovu atbolstu ukraiņu saimem i bārnim, kam kara dieļ daguoja pamest sovu dzimtini.  Tierdzeņā pret zīduojumu varēs īsaguoduot[...]
19:00 Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
May 26 @ 19:00 – 21:00
Daņču vokors ar folklorys kūpu "Dyrbyni" @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Leidza: ārtys mainis kurpis doncuošonai, dzeramais iudiņs. Daleiba breiva.
May
27
Pīk
15:00 Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
May 27 @ 15:00 – 17:30
Diskuseja par Latgolys parka atteisteibu @ Reiga
Reigys dūme piec latgalīšu navaļstiskūs organizaceju rūsynuojuma lāmuse Moskovys duorzu Reigā puorsaukt par Latgolys parku. Kab dūmuotu, kai reizē ar itom puormaiņom parku padareit par pīviļceiguoku teritoreju i īspieju reidzuonim car tū vaira izzynuot par[...]
16:00 Storptautyskuo Latgolys grafikys... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
Storptautyskuo Latgolys grafikys... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
May 27 @ 16:00 – 17:30
Simpozeju producej bīdreiba SIVIA, i jau ostoitū reizi tys nūteik kai daļa nu Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra simpozeju programys. Tys turpynoj grafikys muokslys medeja īdzeivynuošonu Daugovpilī i Latgolys vuorda nesšonu storptautyskai car grafiku aktivitatem[...]