Saeima pījāmuse Latvīšu viesturiskūs zemu lykumu

Saeima pījāmuse Latvīšu viesturiskūs zemu lykumu

Sagataveja: portals lakuga.lv

Saeima trešdiņ, 16. junī, pījēme Latvīšu viesturiskūs zemu lykumu. Tys paredz radeit vajadzeigūs prīšknūsacejumus īdzeivuotuoju kūpejuos identitatis styprynuošonai i latvīšu viesturiskūs zemu kulturviesturiskuos vidis i kulturtelpu saglobuošonai i ilgtspiejeigai atteisteibai, informej Saeimys Presis dīnests.

Lykuma, kas rysynuotu vītejūs kūpīnu kulturviesturiskuos identitatis i pīdereibys vaicuojumus, izstruodi paredz Administrativūs teritoreju i apdzeivuotūs vītu lykums. Lykumprojektu Saeimā padevs Vaļsts prezidents Egils Levits. Lykuma preambulā īkļauti latvīšu nacejis veiduošonuos viesturiskī aspekti i uzsvārts, ka latvīteibys daudzveideiba, kulturtelpys i latvīšu viesturiskūs zemu kulturviesturiskuo vide ir nacejis kūpejuo boguoteiba.

Jaunajā lykumā uzsvārta sevkura pogosta i piļsātys pīdereiba kaidai nu pīcu viesturiskūs latvīšu zemu – Vydzemei, Latgolai, Kūrzemei, Zemgalei i Sēlejai. Itamuos zemēs pastuovūšuos kulturviesturiskuos vidis i kulturtelpu, kas raksturoj latvīteibys daudzveideibu, saglobuošonai i atteisteišonai napīcīšams pīgrīzt vysys sabīdreibys viereibu, paradzūt ari atbolstu vītejom kūpīnom. Tys napīcīšams, kab sekmātu apzynuotu i sistematisku kulturpolitikys dorbu itamā jūmā, saceits lykumprojekta anotacejā.

Karteņa: karšu izdevnīceibys “Jāņa sēta” Latvejis kulturviesturiskuo īdalejuma karte

Taipat lykums nūsoka, ka Reigys vaļstspiļsāta kai Baltejis mārūga metropole ir viesturiska Vydzemis daļa i Reigys eipašuo identitate i kulturviesturiskuos vidis sovpateiba ir atbolstoma i veicynoma. Kai viesturiska Vydzemis daļa lykumā nūsaceita ari Jiurmolys vaļstspiļsāta.

Lykums nūsoka viesturiskūs zemu īdzeivuotuoju tīseibys i atbiļdeibu, nūsokūt, ka sevkurs var kūpt i atteisteit, kai ari veicynuot kūpeigū īinteresieteibu saglobuot i nūdūt cytom paaudzem sovys zemis identitati i kulturviesturiskū vidi.

Taipat nūsaceits vaļsts i pošvaļdeibu pīnuokums viesturiskūs zemu identitatis i kulturviesturiskuos vidis i kulturtelpu saglobuošonā i atteisteibā, izstruodojūt i eistynojūt pastuoveigu politiku i nūdrūsynojūt atbolsta pasuokumus. Lykums paredz pošvaļdeibu sadarbeibu, kab veicynuotu kulturviesturiskuos vidis saglobuošonu i īdzeivuotuoju kūpeiguos identitatis izjiutu.

Ministru kabinetam (MK) da ituo gods beigu aizdūts apstyprynuot Latvīšu viesturiskūs zemu i kulturtelpu atteisteibys plānu, kab saskaņuotu vaļsts i pošvaļdeibu eistynuotūs pasuokumus, kai ari koordinātu i mierķtīceigi izmontuotu itam mierķam daīmamūs vaļsts i pošvaļdeibu resursus. Plāns nūsaceits kai videja termeņa atteisteibys plānuošonys dokuments iz septenim godim, i juo izstruode uzticāta Kulturys ministrejai. Finansiejumu plāna eistynuošonai paradzāts nūsaceit, sagatavejūt 2023. gods vaļsts budžeta projektu.

Lykumā nūsaceits, ka MK reizi godā Saeimai i Vaļsts prezidentam snādz ziņuojumu par padareitū lykuma mierķu sasnīgšonā, plāna eistynuošonā i īcarātū tuoļuokū darbeibu. Pyrmais ziņuojums juosnādz da 2023. gods 30. juņam.   

Taipat lykums paredz izveiduot Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys padūmi, kurys aizdavums byus sekmēt vaļsts īstuožu i pošvaļdeibu sadarbeibu i lāmumu pījimšonu vaicuojumūs, kas skar viesturiskūs zemu identitati i kulturviesturiskuos vidis i kulturtelpu saglobuošonu i ilgtspiejeigu atteisteibu. Padūmē īkļaus kulturys ministru, vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministru, finanšu ministru, ekonomikys ministru, izgleiteibys i zynuotnis ministru, satiksmis ministru, tīslītu ministru, zemkūpeibys ministru, kai ari Saeimys, Vaļsts prezidenta, pošvaļdeibu puorstuovi, vīnu sabīdreibys puorstuovi nu kotrys viesturiskuos zemis i lībīšu kūpīnys. Padūmis dorbu vadeis kulturys ministrs.

Latvīšu viesturiskūs zemu lykums stuosīs spākā ituo gods 1. julī.

Atguodynuosim, ka Latvejis Vaļsts prezidents Egils Levits, kurs 2020. gods 24. septembrī īsnēdze Saeimā Latvīšu viesturiskūs zemu lykumprojektu, 25. septembrī Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā “Gors”, ituo lykumprojekta kontekstā aicynuoja iz diskuseju par latgaliskū identitati i īspiejom jū kūpt, saglobuot, atteisteit. Ar diskuseju var īsapazeit ITE.

Juodasoka, ka Latgola kai latvīšu viesturiskuo zeme piec rūbežim nasakreit ar jaunū administrativi teritorialū īdalejumu. Viesturiskajā Latgolā ītylpst Bolvu, Kruoslovys, Leivuona, Ludzys, Preiļu, Rēzeknis nūvodi i Rēzeknis vaļstspiļsāta, niule jaunajam īdalejumam streideiguo Varakļuonu nūvoda teritoreja, nu Augšdaugovys i Jākubpiļs nūvodu, Daugovpiļs vaļspiļsātys – teritorejis Daugovys lobajā krostā, ari Aizkrauklis nūvoda Aivīkstis pogosta DA daļa, Pļaveņu piļsātys A daļa (bejušuo Gosteņu piļsāta); Modūnis nūvoda Borkovys pogosta daļa (izjamūt bejušū Saikavys pogostu), Ūšupis pogosta D daļa; Olyuksnys nūvoda Līpnys pogosts. Lykums paredz ari saglobuot viesturiskū atmiņu par bejušuo Abrinis apriņča Abrinis piļsātu i jai pīgulušajim sešim pogostim – Kacānu, Upmolys, Lynovys, Pūrlovys, Augšpiļs i Gauru.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Oct
29
Pīk
19:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Oct 29 @ 19:00
Grupys “Baltie lāči” koncertprograma “Tirgus stāsti” @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
Oct
30
Sai
09:45 Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 30 @ 09:45
Dorbu īsnīgšona Latgolys muokslinīku izstuodei Rudens 2021 "Pēdas/Pādi" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Latgolys Kulturviesturis muzejs aicynoj Latgolys muokslinīkus leidz 30. oktobram īsnīgt dorbus rudiņa izstuodei. Ituo gods rudiņa izstuodis moto ir tema “Pēdas” aba latgaliski “Pādi”. Pādi, kū mums atstuoj nūtikšonys, satyktī cylvāki, šaļtenis.  Izstuodis aptuvenais laiks[...]
Oct
31
Svā
14:00 Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Oct 31 @ 14:00
Spēle "Ziemeļlatgales detektīvi" @ Zīmeļlatgola
Aicynoj pīsadaleit spēlē, kura topuse Bolvu Centralajai bibliotekai sadarbeibā ar Viļakys nūvodu turisma informacejis specialistem, projektā “Ziemeļlatgales detektīvi”.  Spēlē varēs īpazeit Zīmeļlatgolys dobys i kulturviesturis objektus, kai ari turisma pīduvuojumu – kūpā izpyldūt 121 aizdavumu. [...]
18:00 Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Oct 31 @ 18:00
Foto izstuode "Raiņa dzejolis fotogrāfijā" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Nu 5. maja da 31. oktobra Raiņa muzeja “Jasmuiža” breivdobys teritorejā, Preiļu nūvoda Aizkaļnē, apsaverama foto izstuode “Raiņa dzejolis fotogrāfijā”. Vaira informacejis par izstuodi ITE. 
Nov
5
Pīk
15:30 Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Nov 5 @ 15:30 – 15:50
Laikā nu 1. da 5. novembra byus Latvejis Kulturys akademejis starptautyskuo konferenču sereja “Kultūras krustpunkti XV”, kurys laikā tīšsaistē. varēs dzierdēt kulturviesturnīcis Ievys Pīgoznis lekceju “Tradicionālā apģēba pētniecības un rekonstrukcijas problēmas: ieskats Latgales zeķu izpētē”. [...]