Breinumu pylnuos dabiskuos pļovys i īspieja tuos izzynuot

Breinumu pylnuos dabiskuos pļovys i īspieja tuos izzynuot

Rokstu sagataveja: Sintija Augustova, portals lakuga.lv

Itūgod Ludzys, Kuorsovys, Cyblys i Zylupis nūvodūs kotrys mieness teik veļteits kaidai tematiskai dīnai. Majā tei beja Pūru dīna, tok 26. junī, nailgi piec Juoņu, vysim interesentim, īprīkš dasasokūt, byus īspieja izzynuot vaira par pļovom Pļovys dīnā. Par pļovu nūzeimeigumu pavaicuojom ari projekta “100 deči Latvijai” autorei i ceņteigai Zeļču pļovu dokumentātuojai Annelei Slišānei.

Tematiskūs dīnu mierkis ir popularizēt kaidu konkretu tradiceju, omotu voi dobys paruodeibu, īpazeistynuot apmaklātuojus ar konkretuo mieneša temu. Pļovys dīnā, 26. junī, varēs pīelpuot pylnys plaušys ar pļovu smuordu, kūpā ar Renāti Kaupužu īpazeit vysaidus augus, apmeklēt čaju meistarklasi pi čaju zynuotuojis Annys Dančys, īsavuiceit taiseit dekorus nu pļovu zīdu i meža augu kūpā ar Irēnu Lipsku, kai ari ar Ingūnu Raudu izzynuot pierts augu eipatneibys, saprast, kuri augi vyslobuok der pierts apmekliejumam. Nu Pļovys dīnys vokora pusē Grebļakolnā, Meikšanūs, byus Taurynu nakts pasuokums ar vysaidom darbneicom i taurynu vāruošonu.

Jau kaidu laiku tekstilmuokslineictys Annelis Slišānis “Facebook” profilā var redzēt galereju ar Zeļču dabeigajom pļovom, kas teik regulari papyldynuota ar kaida jauna auga biļdi i aprokstu. Annele soka: “Dabiskuo pļova ir breinumu pylna, tī vīnā kvadratmetrā var atrast tik daudz augu! Es poša pļovu sajiutu kai vasalu organismu, kai sistemu, kura dzeivoj sovu dzeivi, tik ļūti atkareigu nu myusu – cylvāku saimnīcyskuos darbeibys. Mes varam tū naapdūmuoti apart i naatgrīzeniski sabūjuot iz vairuokim desmitim godu.”

Tekstilmuokslineica Annele Slišāne Zeļčūs, karteņa nu privatuo arhiva

Taipoš Annele skaidroj, ka Zeļču pļovys ir kultūrviesturisks montuojums, gon kai saglobuotuo ainova i cylvāku saimnīcyskuo darbeiba pļovys sakūpšonys parodumūs, gon kai saglobuota latgalīšu volūda puču nūsaukumūs.

“Nu bierneibys atcerūs, ka Zeļčūs auga breinumainys pučis – dzagužpiersteitis, cyuku zīpis, vyzbuli, čymyni, gandrinis, auga vysaidi greišli, dzeļžazuole, aši, osyukys. Zeļču pļovys vysu laiku pļuove ar rūkys izkapti, ar rūkom gruobe sīnu, lyka koponuos voi vuortūs. Seņuok ar zyrgu, vāluok ar traktori vede iz škiuni. Tādin, saimnīkojūt Zeļčūs, saprūtu i nūvierteju pļovu boguoteibu vysa pasauļa vārumā. Deļ tam vuicūs sovys pļovys, dokumenteju i fotografeju augus. Zeļču pļovys niu ir munā kārmanā, munā telefonā,” par tradicejom i pļovu īmyužynuošonu stuosta Annele.

Ari Annelis projektam “100 deči Latvijai”, kura laikā tyka austi deči nu vysaidu materialu, ari vysaidu zuoleišu, lela daļa puču dečim beja salaseita taišni Zeļču pļovuos. Annele ir puorlīcynuota, ka vyss nūteik, tod, kod tys ir vajadzeigs. Lītys atsarūn, kod jūs vajag. Pārnejā godā lynu muorka krostā atrodu čūskmēlīti – vīnu nu Latvejis mozukūs paparžu. Itūgod pora dīnu pyrma Saulgrīžu Zeļču pļovuos atrodu smaržeigū nakstvejūli, kū īprīšk ite nabeju redziejusi.

Dabiskuos pļovys Latvejā ir sasaglobojušys tik 0,7 % nu teritorejis. Pļovys ir kai vasals pasauļs, kurs globoj sāklys i augus, senuos atminis i pasauļa redziejumu iz prīšku. Dabiskuos pļovys ir dzeivisvīta daudzim kukainim – apputeksnietuojim, kuri ir dobys procesa naatjemama sastuovdaļa. Tei ir dzeivisvīta ari daudzim mozim putnenim i dzeivnīkim. Itaidys pļovys ir svareigi saglobuot, kūpt i vuiciet tyvuokys i tuoļuokys apleicīnes ļauds par jūs vierteibu i nūzeimi. 

Ka eipašumā ir taidys pļovys, juobyut cīši prīceigam i lapnam. Annele pavuica, ka taidys pļovys vosoru piec zīdeišonys juonūpļaun, juoizkaļtej sīns i sauss juovad iz škiuni, lai puču sāklys var izbiert uorā i sasasēt otkon. Pļovys labi ir nūganeit, lai dzeivnīki ari var izplateit sāklys. Annele bylst, ka ir svareigi atteirēt pļovys ari nu saaugušūs kryumu.

Taipoš “100 deči Latvijai” audieja ir puorlīcynuota, ka cīši vierteigi ir pasuokumi, koncerti, apvuiceibys, kuruos stuosta par pļovu vierteibuom, tūs saglobuošonu i kūpšonu. Ari par Pļovys dīnu Annele izasoka leidzeigi: “Itys byus lobs pasuokums!”

Vaira par Pļovys dīnu var skaiteit ITE.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jul
24
Sai
20:00 Rībeņu jaunīšu centra atkluošona... @ Rībeņu jaunīšu centrs "Pakāpieni"
Rībeņu jaunīšu centra atkluošona... @ Rībeņu jaunīšu centrs "Pakāpieni"
Jul 24 @ 20:00 – 21:30
Rībeņu jaunīšu centra atkluošona kūpā ar grupu "Dabasu durovys" @ Rībeņu jaunīšu centrs "Pakāpieni"
24. julī nu 20.00 leidz 21.30 Rībeņu jaunīšu centrā byus breivdobys gostu ustobys atkluošona i muzykaluo pastaiga kūpā ar grupu “Dabasu durovys”. 
Jul
25
Svā
09:00 Annys dīna Bieržgalī @ Bieržgalis pogosta kulturys noms
Annys dīna Bieržgalī @ Bieržgalis pogosta kulturys noms
Jul 25 @ 09:00 – 13:00
Bieržgalī Annys dīnu svieteis ar tiergu, V. Grappys zeimiejumu izstuodi “Rēzeknes novada sakrālais mantojums” bazneicys duorzā voi pi kulturys noma, kai ari ar misi bazneicā. Pi kulturys noma byus ari vysaidys radūšuos aktivitatis. 
Jul
26
Pyr
vysu dīnu Annys dīna Nagļūs @ Nagļi, pļaveņa pi lapenis
Annys dīna Nagļūs @ Nagļi, pļaveņa pi lapenis
Jul 26 vysu dīnu
Annys dīnu Nagļūs svieteis ar pogosta saiminīču peiragu izstuodi, rūkdorbu klubeņa “Rītava” darynuojumu izstuodi i folklorys kūpys “Skreine” muzykalu sveicīni vysom Annom i saiminīcem. 
12:00 Jaunuo Latgolys kongresa satura ... @ Varakļuoni, Borhu piļs
Jaunuo Latgolys kongresa satura ... @ Varakļuoni, Borhu piļs
Jul 26 @ 12:00
Jaunuo Latgolys kongresa satura koncepcejis prezentaceja @ Varakļuoni, Borhu piļs
Pyrmūdiņ, 26. julī, 12.00 stuņdēs Varakļuonūs (Borhu pilī) prezeņtēs jaunū Latgolys kongresa satura konceptu i planus iz prīšku. Taipat byus vareiba īsapazeit ar padareitū, styprynojūt latgaliskuos vierteibys Latvejis kulturys i izgleiteibys telpā pādejūs četru godu[...]
Jul
31
Sai
11:30 Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Jul 31 @ 11:30
Veloceļuojums "Rainim pa pēdām" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Preiļu nūvoda Turisma informacejis centrs i Aizkaļnis Tautys noms 31. julī 11.30 stuņdēs aicynoj dūtīs veloceļuojumā “Rainim pa pēdām”. Ceļuojums ir aptuveni 25 kilometru garumā, tuo laikā byus vareiba īpazeit 11 ar[...]