Intervejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Par kū pateikamu pasarunuot svātku laikā? Saprūtams, par pošim svātkim. Ituogods suokumā Daugovpiļs Universitatis Humanitarūs i socialūs zynuotņu instituta Kulturys pietejumu centra pietneicai, Dr. philol. Oksanai Kovzelei izguoja zynuotniska monografeja “Svētku kultūras transformācijas pierobežā: Latgales un Pleskavas apgabala piemērs”. Juos pietejums bolstuos iz 2018. goda janvarī–2019. goda junī veiktū aptauju par Latgolys i Pleskovys apgobola īdzeivuotuoju vīdūkli par myusdīnu svātku kulturu i juos puormejom. Interesanti, kū par svātkim anketuos atbiļdiejuši Latgolys īdzeivuotuoji.

Ir Vosorys saulgrīžu i Juoņu laiks. Cik nūzeimeigi svātki tī ir Latgolā piec jiusu pietejuma datim?

Piec 2018. goda statistikys datim, popularitatis ziņā Juoni Latgolā myusu dīnuos byutu īryndojami pīktajā vītā piec taidu zeimeigu saimis svātku kai Zīmyssvātki, Jaunais gods, Leldīne i dzimšonys dīna. Pozitivi jūs ir nūviertejuši 97% respondentu (aptaujā īsasaisteja 467 cylvāki), nu jūs – 91,2% pīzeist, ka Juoņus sviņ regulari. Itamā ziņā juopastreipoj vīns zeimigs fakts: Juoni myusu regionā dabuojuši storpnacionalu svātku statusu, i par “sovim” jūs vīnleidz drūsai pīzeist gon aptaujā īsasaistejuši latvīši, gon ari krīvyski runojūšī Latgolys īdzeivuotuoji, kuri svineibu laikā jiutās laimeigi i pats golvonais – vīnuoti.

 

Juosoka, ka taišni itūs svātku sakarā aptaujis laikā tyka aktualizātys daudzys byutiskys myusdīnu svātku kulturys problemys. Pīmāram, Latgolys īdzeivuotuoji izsoka redzīni, ka Juoņu tradicejis jau ir “nadaudz modernizātys”, prūti, myusdīnu latvīts eistuos Vosotys saulgrīžu tautysdzīsmis aizstuojs ar šlāgerim, kurus lobuokajā gadejumā dzīd pats, slyktuokajā – ļaun skanēt nu radejis voi CD atskaņuotuoja. Ka agruok vysu svātkim vajadzeigū daguoja sagataveit sātā, niule tys vyss apsarūbežoj ar vīnu braucīni iz veikalu. Tik teišom, ka ticēt statistikai, Juoņu atributiku pastuoveigi pierk 41,7% nu appraseitūs Latgolys īdzeivuotuoju kūpskaita, koč daži nu jūs pīzeist, ka Juoni vaira nav pīzeistami par spūdruokū komercialū svātku pīmāru daīmamuos atributikys īrūbežuotuo sortimenta deļ.

Tok Juoni stabili asociejās ar laika pavadeišonu dobā, ļusteigom kompanejom i lelu svineibu dalinīku skaitu, breivu komunikaceju, tradicejom (zuolis, vaiņuki, sīrs, ols, guņskurs), jaunīšu uoviešonūs i jūkim.

Voi byutiski atsaškir jiusu bierneibys laika svātku sajiutys i poši svātki nu tuo, kū asat apkūpuojuse pietejumā? Kaidys ir tendencis?

Veicūt Latgolys īdzeivuotuoju aptauju, pīfiksieju kaidys pīredziejušys Rēzeknis nūvoda īdzeivuotuojis vīdūkli par tū, ka jaunuokuos svātku tradicejis nu myusdīnu situacejis ni ar kū naatsaškir: “Kai agruok kruosuojom Leldīnis ūlys, tai ari niule turpynojam tū dareit.” Sasaistūt munu personeigū bierneibys pīredzi ar ituos šaļts situaceju, juopīzeist, ka daudz kas ir puorsamejs.

Pa pyrmam, ir puorsamejuse pošu svātku svynātuoju attīksme pret svātkim. Gona bīži juosasaskar ar zynomu vīnaldzeibu, pasivitati i skepsi. Vysdreižuok tys ir cylvāku puorslūdzis i gryutys finansialuos situacejis rezultats. Taišni ituo īmesļa deļ ari

svātdīne vaira nateik uztvarta par svātkim. Agruok vysi ceņtēs itamā dīnā nastruoduot nūpītnus fiziskus dorbus, jū pavadeja ar saimi i veļteja komunikacejai ar Dīvu.

Itūšaļt pīmynātū tradiceju īvāroj viņ daži aptaujis dalinīki.

Pa ūtram, myusdīnu cylvākam naratai datryukst pīredzis i zynuošonu, kai svinēt. Jis nav gotovs ci vīnkuorši nagrib tuo izzynuot. It eipaši tys paīt iz kalendarajom tradicejom i paražom. Piļsātu īdzeivuotuoju daļa, kai ari jaunīši naratai ir spiejeigi atpazeit vīneigi tradicionalūs svātku īrostuos formys i faktiski pīsadola ritualūs i darbeibuos, kuru nūzeimi vaira naizprūt.

Pa trešam, pošu svātku ir palics gona vairuok. Pyrma Covid-19 īrūbežuojumu namiteigi auga festivalu i cytu masveida pasuokumu skaits, i Latgolys īdzeivuotuoji, saleidzynojūt ar pleskovīšim, pīroduši pi plaša svātku aktivitašu pīduovuojuma i jūs grandiozajim apjūmim, pīzyna, ka itim pasuokumim, kas napuortraukti nūmaineja cyts cytu, šaļtim “tryuka sirsneibys i goreiguma” i jī parosti beja “vīnveideigi”, “sausi” i “bez izteiksmis”. Taipat teik intensivi puorjimtys agruok nazynomys tradicejis i paražys – Tāva dīna, Valentina dīna, Halovīns i cyti. Itūs svātku i svynomūs dīnu īpazeišona leluokūtīs nūtyka migracejis ci volūdys studeju ceļā, taipat par efektivuokim aizajimtuo izaplateišonys kanalim myusdīnuos atzeistami reklamys sludynuojumi, škārsteikla publikacejis i kinofilmys.

Kai pādejuo byutiskuokuo tendence juopīmiņ fakts, ka jaunu svātku aizajimšona i izklaidis pasuokumu popularitate sekmej ari tū, ka svātki palīk par tierga attīceibu objektu, kū ceņšās maksimali izdeveigi puordūt. Pīmāram, agruok apduovynuošonys tradiceja nabeja plaši izplateita i vysim daīmama, ari duovonys nabeja tik duorgys kai niule. Taipat uorkuorteigi plašs svātku pasuokumu organiziešonys i vadeišonys pakolpuojumu pīduovuojums, kū vāruojam myusdīnuos, byutiski apdraud svātkim gataveišonuos pūsmu i padora varamu manipuliešonu ar svātku produkcejis patāratuoju cereibom i vēļmem.

Kaidi ir nūzeimeigokī svātki Latgolā?

Pamatojūtīs iz anketiešonys datim, juosacynoj, ka Latgolys īdzeivuotuoju saimēs popularuokūs svātku i svynomūs dīnu vydā pyrmom kuortom izceļami Zīmyssvātki (98,3%), Jaunais gods (97,5%), Leldīne (97,3%), dzimšonys dīna (97,2%) i Juoni (97%).

Interveju laikā Zīmyssvātki vysbīžuok raksturuoti kai golvonī, svareiguokī, vysleluokī tradicionalī i religiskī svātki, kas obligati juosviņ, partū ka jī vīnoj saimis lūcekļus i sekmej goreigū pacālumu. Jaunais gods konsekventi saisteits ar gaideišonys prīcu, bierneibu, saimis cylvāku kūpā pavadeitū laiku, lelu svātku goldu, tradicejom i izklaidi. Tys ļaun aizadūmuot par goda laikā padareitū, kai ari izvērtēt sovus sasnāgumus i zaudiejumus. Leldīnis raksturuojums kūpumā sakreit ar aptaujis dalinīku Zīmyssvātku aprokstim: tradicionalī, religiskī, svareiguokī, byutiskuokī svātki, kas spiej vīnuot i goreigi īdvasmuot cylvākus naatkareigi nu jūs atsarasšonys vītys i vacuma. Par “byutiskuokajim” saimis svātkim, kas “vysod teik svynāti plaši i interesanti”, teik pīzeita ari dzimšonys dīna.

I Zīmyssvātku, i Leldīnis leluo popularitate regionā pīruoda Latgolys respondentu augstū religiozitatis leimini, respektivi, tei nav uoreja sekuošona tradicejom “inercis piec”, bet gon itūs cylvāku īkšejuos puorlīceibys i nūstuojis aplīcynuojums.

Cytu Latgolā aktualu saimis svātku i svynomūs dīnu vydā izceļama Muotis dīna (90,2%), Storptautyskuo sīvīšu dīna aba 8. marts (90,4%), kas, nasaverūt iz sabīdreibā dzeivom diskusejom, pīdzeivoj zynomu renesansi, i piļsātys (pogosta, nūvoda) svātki (85,8%).

Vysbeidzūt kai regionam soveigais i naapšaubami aktualais myusdīnu svātku kulturys segments juomiņ ari Vyssvātuokuos Jaunovys Marijis dabasūs pajimšonys svātki (75,6%), kurūs sevkura goda augustā beja īsaguojs kūpā ar saimis lūceklim dūtīs kuojom ci braukt īvārojamai appraseitūs daļai, kas itaidā veidā “aplīcynoj sovu goreigū brīdumu” i “religiskuos puorlīceibys styprumu”.

Halovins, Valentina dīna, Tāva dīena – cik lelā mārā tys jau ir īsasakņuojs myusu sabīdreibā?

Globalizacejis procesu ītekmē lokalajuos kulturuos pakuopeniski īīt i nūsastyprynoj jauna simbolika, ari itom kulturom nu suoku narakstureigys tradicejis i svātki, kas ar laiku pīsadola kulturys veiduošonā.

No treju pīmynātūs svātku realeju Latgolys kulturys telpā plašuok atpazeistama i dziļuok īsasakņuojuse ir taišni Valentina dīna.

Latgolys regionā ir samārā daudz Valentina dīnys atzinieju (58%), jai veļteitūs pasuokumu dalinīku (43,4%), tradiceju zynuotuoju (41,4%) i atributikys piercieju (32,2%).

Valentina dīnys atbaļsteituoji mieginoj viļkt paralelis ar Latvejis nacionalajim vaļsts i cytim tautys svātkim, it eipaši Juonim, kas ītver mīlesteibys i kaislis komponentu. Savutīs Valentina dīnys nūlīdzieji jū nūsauc par pompozu svynamū dīnu ar uzbuozeigi reklamātu atributiku.

Myusu dīnuos Valentina dīna ir pīpraseita vysaiduos Latgolys sabīdreibys dzeivis sferuos – pyrmsškolys izgleiteibys īstuodēs, bibliotekuos, školuos, kulturys nomūs, veikalūs i cytur.

Vys popularuoka palīk ari pavysam naseņ Latvejis kulturys telpā īguojušuo Tāva dīna (75,8%). Respondentu vairums, tūstorp ari godūs vacuoki aptaujis dalinīki, itūs svātkus atpazeist bez gryuteibu i skaita par vajadzeigim, tok dedzeiguokī Tāva dīnys aizstuovi ir Latgolys īdzeivuotuoji vacumā nu 20 leidz 24 godiem. Itūs svātku popularitatis izpētei nūdarātu atsevišks pietejums.

Cytu aizajimtu svātku i svynamūs dīnu fonā izaceļ Helovīns kai vyskorstuokūs diskuseju objekts. Presis publikacejuos i socialūs portalu komentarūs dominej nagativa nūstuoja, kai ari skaņ aicynuojums kūpt nacionaluos svātku kulturys tradicejis.

Atbaļsteituoju grupa (12,8%) Halovīnu saista ar vareibu izaklaideit i radūši izapaust ar poštaiseitim tārpim, sazeimātom sejom, taidā veidā atsabreivojūt nu vysa nagativuo i ļaunuo. Jūs atsauksmēs Helovīns figurej kai jautra i nanūpītna bārnim i jaunīšim dūmuota izklaide, kas vacuoku i vacvacuoku izpratnē nav nikas kaiteigs ci struopejams.

Nagativi Halovīna viertiejumi (50,7%) atrūnami intervejuos i diskusejuos, kur teik aktualizāts vaicuojums par vacuoku atbiļdeibu sovu bārnu audzynuošonā i pamatvierteibu apgivē.

Nasaverūt iz tū, ka Halovīna statuss myusdīnu Latvejā (i Latgolā) ir gona diskutabls, tok naapšauboma ir ituos Rītumu realejis kluotasameiba vysaidūs sabīdreibys dzivis leimiņūs: izgleiteibys jūmā, kulturys i kasdīnys dzeivē. Pādejū tendenci aplīcynoj reklamys saukli, veikalu plaukti ar puorsteidzūši daudzveideigu atributikys sortimentu, pat “Laimys” ražuotuos konfektis “Halloween”.

Voi, jiusupruot, Covid-19 pamess kaidys sekys iz tuoļuokū svātku sviniešonu?

Latgolys regiona īdzeivuotuoju intervejuos svātki raksturuoti kai svareigs apvīnojūšs faktors:

tei ir vareiba satikt radinīkus, kas dzeivoj tuoli i ituo īmesļa deļ seņ nav radzāti, kūpā byušona pi vīna svātku golda i naapšaubomi ari spieceigys saimis tradicejis.

Pandemejis apstuokļūs itaida konsolidaceja vaira nav varama. Tymā pošā laikā rodušuos alternativys sviniešonys formys, kas beja aktualys vēļ 21. godu symta suokumā, kod daudzi latvīši masveidā devēs iz uorzemem lobuoka dorba i dzeivis apstuokļu mekliejumūs. Prūti, runa ir par “Skype”, “WhatsApp”, “Viber” i c. digitalūs reiku izmontuošonu, kas ļaun saglobuot saimis kūpā saīšonys svātku formatu, koč gon vyss nūteik attuolynuoti.

Pandemejis apstuokļūs svātku sviniešona palyka pīticeiguoka, daudzim sasaskorūt ar krīzi, ka pazaudāts dorbs i socialuos garantejis. Pa munam, iz prīšku vysgryušuok byus puorvarēt taišni itūs div apstuokļus – īrodumu komunicēt attuolynuoti (atsvešynuošonuos nu cytim) i finansialū nadrūseibu. Tei ir baile par reitdīnu, kas naļaun nu sirds prīcuotīs i svinēt. Tok realys pandemejis sekys byus skaidrys daudz vāluok.

Kai svātkus svinēsim piec 50 godu?

Patīseibā tys ir cīš sarežgeits vaicuojums, iz kū ir gryuši dūt vīnnūzeimeigu atbiļdi. Jamūt vārā, ka mes dzeivojam dinamiskā laikmatā, kai ari globalizacejis i patārātuojsabīdreibys apstuokļūs, pīļaunu, ka piec 50 godu par nūteicūšim svātku sviniešonys kriterejim paliks nūteicūšuo pasivuo baudeišona, izklaide, masveideigums i jaunuokuos tehnologejis. Bez šaubom, svātki tiks “modernizāti”, vēļ vairuok sašaurynuoti senejī ticiejumi, paražys i izvārsts universalais, vysim saprūtamais. Vystycamuok, vēļ vairuok tiks jaukti nacionalūs kulturu rūbeži, kas pasaruodeis i svātku tradicionalūs darbeibu, i ari gastronomiskajā i cytūs leimiņūs.

Juopastreipoj, ka, nasaverūt iz acimradzamom puormejom, regiona īdzeivuotuoji aptaujis laikā paude puorlīceibu, ka ar laiku golvonī svātki “točno paliks”. Cīš grybātūs itaidai prognozei ticēt…