Kulturys īsacejumi nedeļai: pīdzeivoj vosorys pylnbrīda dīnys!

Kulturys īsacejumi nedeļai: pīdzeivoj vosorys pylnbrīda dīnys!

Sagataveja: portals lakuga.lv

Ituos nedelis īsacejumi šudiņdīnys 65 godu jubilara – dobys vāruotuoja i publicista Viļa Bukša – ziņā. Jis pīduovoj īsaklauseit dobys ritmu puormejuos, kod beidzās zuoļu dīnys i suocās sīna laiks. Īsoka ari dūtīs puorguojīnī pa bejušū Reigys–Abrinis dzeļžaceļu, pīsadaleit sīna tolkā.

Nu zuoļu dīnu iz sīna laiku

Nedeļā nu 5. leidz 11. juļam zeimeiga dīna ir Vacī Juoni (7. i 8. juļs). Itamuos dīnuos beidzās zuoļu dīnys i suocās sīna laiks. 7. juļs ir dīna, kod nu pļovā savuoktūs zuoļu i puču taisa dzierīni, kas styprynoj mīsu i asni. 7. julī salaseitajom pļovu zuolem ir dzīdynūšs spāks.

Sorkonais duobuls pylnbrīdā. Karteņa: Vilis Bukšs

Taipat 7. juļa reita rosai, olūtu, oku i ryuceišu iudinim. Senejs ticiejums soka tai – ka 7. juļs leitains, byus švaks sīna laiks i labeibys nūvuokšonys laiks.

Olūts Susuoju pogosta Sylacīmā. Karteņa: Vilis Bukšs

Nu 8. juļa, piec tautys gudreibys, vēļ var byut 40 korstys dīnys. Nu myusim itys reši kod eistynojās…

9. julī nu reita var īt mežā laseitu zemiņu. Ūguos, kurys laseitys itamā dīnā, byus zemis i saulis spāks.

10. julī Septeņu bruoļu dīna. Vajadzātu pasavērt, kaids laiks Septeņūs broļūs. Ka īleist, tod leist 7 nedelis. Leidz Annis dīnai (26. juļs) puorsvorā mitrys i lītains. A ka vēļ Annis dīnā, tod leidz Vosorys Muorai (15. augusts) i tuoļuok…

Nagaisa tyuči. Karteņa: Vilis Bukšs

Puorguojīņs pa bejušū Reigys–Abrinis dzeļžaceļu

Maršruta suokums puorguojīņam pa bejušū Reiga–Abrine dzeļžaceļu var byut Kuprovā. Tuoļuok – 10 km leidz bejušajai Žeiguru dzeļžaceļa stacejai. Ka grib vairuok, vēļ piec 8 km – Vacumi. Ka vēļ par moz, var turpynuot leidz Latvejis–Krīvejis rūbežam. Tī saīs vēļ 8 km. Ite gon juoatsaguodoj, ka vajadzeiga byus pīrūbeža atļuove. A tū internetā var laiceigi pasyuteit.

Bejušais Reigys–Abrinis dzeļžaceļš Susuoju pogostā. Karteņa: Vilis Bukšs
Kuprovys stacejis sāta. Karteņa: Edeite Husare/lakuga.lv
Žeiguru stacejis sāta. Karteņa: Edeite Husare/lakuga.lv

Sīna tolka

Mīsai i goram lobs pasuokums byutu pīsadaleit pi kaida zemnīka sīna tolkā. It eipaši tys ļūti dereigi byutu reidzinīkim, kuri cālušīs nu Latgolys. Pošā vosorys pylnbrīdā, kod saule tik deveiga kai Latgolys muomuleņa, kod pārkiuni bungoj kai Latgolys bruoli, kur vēļ lobuok itamā laikā byut – ka na pļovā pi sīna… Tys seikums, ka dunduri kūž i ūdi dzeļ, svareiguok par vysu – pīdzeivuot vosorys spāka dīnys! Tuos byus lobuokuos zuolis pret pandemeju i cytom zarazom…

Naktsvejūle. Karteņa: Vilis Bukšs

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
29
Cat
15:00 Viesturis šaļteņu pītura “Latvij... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Viesturis šaļteņu pītura “Latvij... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Sep 29 @ 15:00 – 17:00
Itūšaļt Latvejā ir pyrma vieliešonu laiks, kod pylsūni lem, par kuru nu deputatu kandidatu sarokstim atdūt sovu bolsu. Ari pyrma 100 godu 1922. goda 7. i 8. oktobrī riezeknīši, kai ari vysys Latgolys i Latvejis[...]
Sep
30
Pīk
11:30 Saruna par Pēteri Martinsonu @ tīšsaistē
Saruna par Pēteri Martinsonu @ tīšsaistē
Sep 30 @ 11:30 – 13:00
Saruna par Pēteri Martinsonu @ tīšsaistē
J. Soikāna Ludzys muokslys škola aicynoj pīsasaceit iz seminaru, kurā Imants Klīdzējs (Mg.art, LMA doktorants, Salacgreivys muokslys školys direktors) stuosteis par muokslinīku, keramiki, arhitektu Pēteri Martinsonu. Pīsasaceit var ITE.